Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_11_09_a-seq2> ?p ?o. }

• 2010_11_09_a-seq2 type Speech.
• 2010_11_09_a-seq2 number "2".
• 2010_11_09_a-seq2 date "2010-11-09".
• 2010_11_09_a-seq2 isPartOf 2010_11_09_a.
• 2010_11_09_a-seq2 spokenAs 85.
• 2010_11_09_a-seq2 spokenText "Labdien, cienījamo Prezidij! Godātie kolēģi! Pavisam nesen vēlēšanās Latvijas sabiedrība šai Valda Dombrovska nu jau vadītajai valdībai deva līdz šim nepieredzēti lielu uzticības kredītu. Šis kredīts lielā mērā bija saistīts ar to, ko konkrētie cilvēki solīja pirmsvēlēšanu laikā. Tie bija solījumi par kompetenci, par profesionāļu komandu, par skaidru un saprotamu rīcību. Ko tad mēs visi redzējām pēc vēlēšanām? Redzējām pavisam kaut ko citu. Mēs visi bijām liecinieki līdz šim, pēdējos gados, nepieredzētai, juceklīgai un, es teikšu, arī diezgan nežēlīgai cīņai par amatiem. Un mēs redzējām, ka ministru kandidāti tika izvēlēti nevis pēc pieredzes, nevis pēc padarītā, nevis pēc daudzu piesauktās profesionalitātes, bet pēc diezgan neskaidriem kritērijiem un, ar nožēlu jākonstatē, neieklausoties sabiedrības un savu vēlētāju viedoklī. Pagājušajā nedēļā līdz ar valdības apstiprināšanu cilvēki, kas sekoja līdzi politiskajiem procesiem, cerēja, ka, nu jā, šī neskaidrā situācija ir bijusi, bet pieņēma to, ka šāda situācija ir bijusi tikai pašā valdības veidošanas procesā un ka tā līdz ar jaunās valdības darba sākumu beigsies. Cilvēki cerēja, ka valdība nekavējoties liks galdā sen solīto budžetu nākamajam gadam, ka beidzot ķersies pie solītajiem tautsaimniecības atveseļošanas pasākumiem. Cilvēki cerēja, ka šis pietiekami juceklīgais un daudziem nesaprotamais valdības sastādīšanas process patiesībā ir bijusi tikai pavisam īslaicīga aizķeršanās, kad politiķi nespēj tikt galā ar vienošanos pašā „Vienotībā” un savos partneros, ka šī tiešām ir bijusi īsa aizķeršanās un ka turpmāk nekādas aizķeršanās nebūs ar vēlētājiem doto solījumu izpildi. Ko mēs redzējām? Diemžēl valdības darba pirmā nedēļa parādīja, ka tās problēmas, kas patiesībā bija ieprogrammētas šajā visiem līdz šim labi novērojamajā procesā, nekur nav pazudušas. Tieši tagad šīs problēmas arī nosaka turpmāko rīcību, tās ir dzīvas un apdraud sekmīgu valdības darbu. Un konkrēti. Sastādot valdību, pretēji iepriekš paustajam, nenotika plašas un pamatotas debates par katra valdības locekļa kandidatūras atbilstību ieņemamajam amatam. To mēs visi redzējām. Netika izvērtētas katra kandidāta profesionālās spējas un arī personīgā pieredze, tāda, kas būtu nepieciešama tam amatam, ko attiecīgais politiķis grib ieņemt. Jo mērķis taču bija izvēlēties nepārprotami labākos un nepārprotami atbilstošākos cilvēkus svarīgajiem amatiem. Mēs visi redzējām, ka sabiedrībā pietiekami lielu neizpratni radīja tieši diskusija par diviem amatiem – par to, ka ārlietu ministra amatu beigās ieņēma Ģirts Valdis Kristovskis, nevis Artis Pabriks. Līdz ar to nav nekāds brīnums, ka tagad jau pirmajās dienās pēc jaunās valdības apstiprināšanas tieši saistībā ar šo amata posteni, ar ārlietu ministra darbu, ir parādījušās pirmās būtiskās problēmas, kuras mēs tagad – un pietiekami skaidri – aicinām nekavējoties novērst. Kāpēc? Tāpēc, lai nepieļautu to atkārtošanos un tādējādi neapdraudētu valdības stabilitāti turpmāk, lai neapdraudētu Latvijas starptautisko reputāciju. Visi zinām, ka pagājušajā nedēļā publiskajā telpā parādījās informācija par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska saraksti ar trimdas latvieti... nu jau visiem zināmo trimdas latvieti un ārstu, toreiz – „Pilsoniskās Savienības” biedru un ziedotāju Aivaru Sluci. Latvijas un ne tikai Latvijas sabiedrībai šobrīd ir pieejami šajā sarakstē paustie klaji ksenofobiskie uzskati. Tie nav pieņemami nevienam normāli domājošam sabiedrības loceklim, un tie ir klajā pretrunā ar Latvijas kā demokrātiskas valsts nostādnēm. Vēsturē acīmredzot paliks šābrīža ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska vārdi: „Piekrītu tavam redzējumam un vērtējumam.” Tie lasāmi gan konkrētajā sarakstē ar Sluci, kurā ārsts atzinis, ka Latvijā nevarētu ārstēt krievus vienlīdzīgi latviešiem, gan nu jau arī citos tekstos par līdzīga rakstura Sluča viedokļiem. Visiem bija skaidri redzams, ka pēc sarakstes publiskošanas ārlietu ministrs... tā bija tā pirmā diena, tā ceturtdiena, kad ārlietu ministrs izvairījās no jebkādu komentāru sniegšanas. Mēs pieņēmām, tādējādi apliecinot, ka viņš ir izvēlējies klusēšanas, piekrišanas taktiku. Kristovska kungs nevis nekavējoties un stingri, kā tas pienāktos ārlietu ministram, norobežojās no sarakstē minētajiem, jebkurām humānisma un ētikas normām paustajiem pretējiem uzskatiem, bet klusēja, tādējādi liekot saprast, ka tiem piekrīt. Tikai pēc demisijas pieprasījuma, kas notika nākamajā dienā... pēc šī pieprasījuma iesniegšanas un Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanas Ģirts Valdis Kristovskis, viņa vadītā „Pilsoniskā Savienība” un „Vienotība” sāka izteikties par iespējamu provokāciju, par uzbrukumu ministra personībai, par opozīcijas vēlmi destabilizēt valdības darbu. Un tādā garā. Pats ministrs sāka pīties paskaidrojumos, iespējams, melot, vainot visus pēc kārtas, meklēt sev vien saprotamas sazvērestības teorijas. Bēdīgākais un nožēlojamākais ir tas, ka Ģirta Valda Kristovska skaidrojumos dominē viņš viens pats. Ministrs runā tikai par sevi, kā tiek traucēta viņa personība. Nedēļas garumā visi dzirdam – es, es, man, man, mana personība aizskarta. Un tādā garā. Ministrs un viņa pārstāvētais politiskais spēks runāja un joprojām runā tikai par sevi. Nerunā ne par jautājuma būtību... par paša jautājuma būtību – vai Latvijā kā demokrātiskā valstī vispār ir pieņemami un atbalstāmi šādi ksenofobiski izteikumi. Par to saprotamus vārdus neesam dzirdējuši līdz šim. Jāatzīst, ka šāda Ģirta Valda Kristovska kā ārlietu ministra reakcija ir neadekvāta un neatbilstoša ieņemamajam amatam. Tomēr, kā zināms, politiskajā vidē pietiekami labi zināms, tā ir pilnīgi adekvāta un atbilstoša Ģirtam Valdim Kristovskim kā personībai. Joprojām nevienā no saviem publiskajiem izteikumiem un skaidrojumiem ārlietu ministrs un, par nožēlu, man jāsaka, arī Ministru prezidents nav skaidri un nepārprotami pateikuši, ka idejas par to, ka pacientus varētu šķirot pēc etniskās vai kāda cita veida izcelsmes, ir principā un kategoriski nepieņemamas un noraidāmas. Iesniedzot ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska demisijas pieprasījumu, apvienība „Par Labu Latviju” teica diezgan vienkārši... tā aicināja premjeru un ārlietu ministru rīkoties nekavējoties un pašiem arī notīrīt šo traipu no valdības jaunā uzvalka. Šāds solis būtu pilnībā atbilstošs attīstītu un demokrātisku valstu praksei un pieredzei, kad valdības locekļi šādos gadījumos rīkojas atbildīgi un paši atkāpjas no amata līdzīgās situācijās. Es esmu pārliecināts, ka tā darītu Ģirta Valda Kristovska priekšgājēji, starp kuriem ir tādi profesionāļi kā Artis Pabriks, Māris Riekstiņš, Aivis Ronis. Diemžēl Ģirts Valdis Kristovskis līdz šim nav izmantojis šo iespēju un nav rīkojies, kā atbildīgam un pieredzējušam... jo nenoliedzami pieredze Ģirtam Valdim Kristovskim ir... nav rīkojies, kā šādam politiķim pieklātos. Tā vietā, lai kļūdu atzītu, lai norobežotos no demokrātiskai sabiedrībai nepieņemamiem uzskatiem, nedēļas garumā tiek izsūtīti neskaitāmi paziņojumi par it kā speciāli rīkotu provokāciju. Konkrētajiem masu medijiem tiek pārmesta materiāla iespējamā safabricēšana, savukārt opozīcijai, protams, – kā vienmēr – vēlme traucēt valdībai strādāt. Šāda retorika un rīcības trūkums norāda uz pilnīgu nespēju apzināti ņemt un savas kļūdas izvērtēt, ņemt un tās savlaicīgi novērst. Līdz ar to esam pārliecināti, ka šādas kļūdas ir neizbēgamas un ka tās atkārtosies, ka ārlietu ministrs, kurš pārstāv Latviju starptautiski un kura rīcība un izteikumi tiek rūpīgi vērtēti ne tikai šeit, bet arī citur, pieļaus līdzīgas situācijas rašanos un savu neadekvātu reakciju arī nākotnē. Mēs esam pārliecināti, ka arī šādā gadījumā, protams, kā vienmēr pārmetumi tiks bārstīti citiem, pat nemēģinot vērtēt sevi pašu. Tieši tādēļ ir nepieciešama nekavējoša pilnīgi skaidra rīcība, ir nepieciešams novērst Latvijas ārpolitikas diskreditēšanu. Neviens no šajā zālē sēdošajiem – neviens! – nedrīkstētu pieļaut, ka ārlietu ministra paustais atbalsts šādiem uzskatiem varētu apdraudēt Latvijas ārpolitiskos centienus, kaut kādā veidā tos diskreditēt un kopumā kaitēt Latvijas starptautiskajam tēlam. Es, protams, nedomāju, ka šeit kāds būtu jāpārliecina par to, ka idejas par pacientu šķirošanu pēc to etniskās vai cita veida izcelsmes nav pieņemamas nevienam no Latvijas sabiedrotajiem ne Eiropā, ne citur pasaulē. Vēl vairāk! Pasaulē šādas idejas tiek sauktas pietiekami skarbos vārdos – „etniskā tīrīšana”, „segregācija”, „nacisms”. Mēs šos vārdus nekādā gadījumā negribam dzirdēt saistībā ar Latviju! Patiesībā tas ir diezgan zīmīgi: tieši šodien Eiropa atzīmē dienu cīņai pret fašismu un ksenofobiju. Un tāpēc šodien – un ne tikai tāpēc – es aicinu katru deputātu pilnīgi personīgi – vai tie būtu koalīcijā, vai opozīcijā – izvērtēt, vai ārlietu ministra paustais atbalsts ksenofobiskiem uzskatiem un tam sekojošā neatbilstošā, kā ārlietu ministra, rīcība tiešām saskan ar Latvijas kā demokrātiskas valsts nostādnēm. Es aicinu padomāt, vai katram personīgi un vienkārši cilvēciski šķiet pieņemams šāds viedoklis. Un patiesībā nav nemaz svarīgi, cik, Kristovskaprāt, tas ir veikli vai neveikli pateikts vai interpretēts. Es aicinu katru personīgi un pēc savas sirdsapziņas izvērtēt, vai Ģirts Valdis Kristovskis, rīkodamies tieši tā, kā to ir darījis pēdējās nedēļas laikā, drīkst turpināt pildīt ārlietu ministra amatu un vai viņš – tieši viņš! – tiešām šobrīd ir atbilstošākais... ir tieši tas Latvijas politiķis, kuram cienīgi būtu jāpārstāv Latvija ārpus mūsu valsts. Ja jūs balsosiet „par” Ģirta Valda Kristovska demisijas pieprasījumu, tad jūs palīdzēsiet valdības vadītājam Valdim Dombrovskim novērst iepriekš pieļauto kļūdu un pavērsiet iespēju ārlietu ministra amatā iecelt citu, manuprāt, atbildīgāku politiķi, arī profesionālāku. Pretējā gadījumā jūs ar savu balsojumu uzņemsieties pilnu atbildību par šī konkrētā ārlietu ministra rīcību arī turpmāk, vēl pat nezinot, kāda jauna sarakste vai kaut kur citur citādā veidā līdzīgi pausti Kristovska kunga viedokļi var parādīties nākamajos mēnešos un atkal „nolikt zem sitiena” Latvijas valdību un Latvijas reputāciju pasaulē. Apvienība „Par Labu Latviju” uzskata, ka labāk kļūdas ir novērst jau sākumā, nekādā gadījumā nepieļaut šādu kļūdu atkārtošanos un, protams, ļaut jaunajai valdībai no šodienas un turpmāk strādāt ar pilnīgi tīru sirdsapziņu. Tāpēc es aicinu balsot „par” Ģirta Valda Kristovska atcelšanu no ārlietu ministra amata. Paldies.".
• 2010_11_09_a-seq2 language "lv".
• 2010_11_09_a-seq2 speaker Edgars_Zalans-1967.
• 2010_11_09_a-seq2 mentions Q822919.
• 2010_11_09_a-seq2 mentions Q211.
• 2010_11_09_a-seq2 mentions Q193089.
• 2010_11_09_a-seq2 mentions Q25931626.
• 2010_11_09_a-seq2 mentions Q57630.
• 2010_11_09_a-seq2 mentions Q992046.
• 2010_11_09_a-seq2 mentions Q713138.
• 2010_11_09_a-seq2 mentions Q2632961.
• 2010_11_09_a-seq2 mentions Q342929.
• 2010_11_09_a-seq2 mentions Q1368924.