Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_11_09_a-seq17> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 2010_11_09_a-seq17 type Speech.
- 2010_11_09_a-seq17 number "17".
- 2010_11_09_a-seq17 date "2010-11-09".
- 2010_11_09_a-seq17 isPartOf 2010_11_09_a.
- 2010_11_09_a-seq17 spokenAs 101.
- 2010_11_09_a-seq17 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mūsu šodienas diskusija pārsniedz sākotnēji iecerētos ietvarus. Mēs esam sākuši runāt par Latvijas valsts pastāvēšanas pašiem pamatiem, par sabiedrības integrācijas jautājumiem, par to, kas ir nacionālisms un kā tas vērtējams. Un es ierosinātu šo diskusiju pārcelt uz citu Saeimas sēdi. Tiešām par šiem jautājumiem ir jārunā. Jārunā neatkarīgi no ārējiem stimuliem, jārunā neatkarīgi no dienas aktualitātēm, jo tik tiešām, lai mēs veidotu mūsu Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, kurā visiem iedzīvotājiem ir vienlīdzīgas tiesības, kurā visi iedzīvotāji ciena valsts valodu un saņem atbalstu no valsts neatkarīgi ne no dzimuma, ne no vecuma, ne no tautības, ne no dzimtās valodas, pamats šādam sabiedrības viedoklim ir jārod nekur citur kā Saeimā. Par šiem jautājumiem mēs, protams, runāsim, bet varu apliecināt, ka ne „Vienotības”, ne „Pilsoniskās Savienības” nostāja nav mainījusies – mēs esam par Latviju kā demokrātisku un nacionālu valsti, mēs esam par Latvijas sabiedrību kā integrētu un vienotu sabiedrību, un mēs esam par to, lai visi Latvijas iedzīvotāji izjustu valstiskās identitātes apziņu, lepotos ar Latviju kā ar savu dzimteni un izjustu cieņu pret Latvijas valsts simboliem – mūsu himnu, mūsu karogu un latviešu valodu. Runājot par tiešo šīs sanāksmes tematu – izteikt neuzticību ārlietu ministram –, kāpēc par ieganstu, nevis par iemeslu kalpo no konteksta izrauta frāze, kura tiek piedēvēta Ģirtam Valdim Kristovskim? Respektīvi, kā dzirdējām no iepriekšējiem runātājiem, tātad pausts atbalsts ksenofobiskiem uzskatiem. Aivara Sluča uzskati diemžēl varētu būtu raksturojami ar šo vārdu; ne velti viņš ir izslēgts no partijas „Pilsoniskā Savienība”, kad pagājušajā nedēļā ir apliecinājis, ka tik tiešām ir pamats viņa izteikumus uztvert kā demokrātiskai sabiedrībai neatbilstošus. Bet vai Ģirts Valdis Kristovskis ir paudis atbalstu šādiem uzskatiem? Varu stingri apgalvot, ka ne. Pildot partijas priekšsēdētāja pienākumus, atbildot uz jebkuru – es uzsveru, uz jebkuru! – no daudziem desmitiem vai simtiem e-pasta vēstuļu, kas diendienā sakrājas viņa pasta kastītē, viņš, ievērojot partijas priekšsēdētājam saistošās ētikas normas, vēstuli parasti sāk ar uzmundrinošu frāzi, izsakot atbalstu vēlmei piedalīties politiskajos procesos, bet turpmākajā vēstules tekstā norādot uz to, kas, viņaprāt, ir bijis nepieņemams. Un tā ir bijis arī šajā gadījumā. Šajā vēstulē partijas priekšsēdētājs skaidri ir norādījis, ka jāsaglabā veselais saprāts, nav jāapkaro vienam otru jautājumos, kam nav tieša sakara ar mūsu programmu, un ir žēl, ka nepārdomāti izteicieni un e-pasta līmeņa varonība paņem mūsu enerģiju. Citēju Ģirtu Kristovski: „Aicinu ikvienu meklēt iespējas, kā savu viedokli un kareivīgumu pārvērst rezultatīvā galarezultātā.” Vēstules tekstā ir izteikts skaidrs norādījums uzskatiem, kas nesaskan ar demokrātiskas valsts koncepciju, ar universālām cilvēktiesībām, un nav ne mazāko šaubu, ka ne tikai šis konkrētais gadījums, bet arī visa divdesmit gadu ilgā Kristovska pieredze apliecina, ka viņš ir demokrātiski domājošs Eiropas līmeņa politiķis, kurš spēj samierināt visdažādāko uzskatu paudējus, nolīdzināt radikālus viedokļus un rezultātā virzīt partijas biedrus kopīga demokrātiska procesa celtniecībai. Tiktāl par faktu. Bet tālāk par interpretāciju. Pats fakts, kā zināms, bieži vien publiskajā telpā nenozīmē neko. Svarīgākais ir, profesionāļu terminoloģijā runājot, „rāmējums” – tā sauktais konteksts, viedokļu kopums, pasniegšanas maniere, kurā kāds konkrēts notikums tiek ietīts. Nešaubos, ka par šo saraksti, par to, kā tas ir atspoguļots publiskajā telpā, mūsu politoloģijas un komunikācijas zinātņu studenti rakstīs ne vienu vien referātu vai kursa darbu. Izmantojot tā saukto kritiskās analīzes metodi, mēs skaidri varam redzēt, ka šajā diskursā, it īpaši runājot par to, kā tas ir parādījies interneta portālos, ir redzami skaidri, klasiski demagoģijas paņēmieni. Tur mēs redzam gan tēzes izraušanu no konteksta, gan neesošas tēzes piedēvēšanu oponentam, gan viedokļa izteicēja personības būtības sagrozīšanu un vispārināšanu. Vārdu sakot, šī diskusija varētu būt ievietojama kritiskā diskursa analīzes hrestomātijās kā spilgts, manuprāt, jauno laiku Latvijas vēsturē visspilgtākais, demagoģiskās diskusijas paraugs. Un ļoti žēl, ka šāda līmeņa diskusijas parādās arī Saeimas Sēžu zālē, jo, kā redzam, tam nav faktoloģiska pamata ne pēc izteiktām frāzēm, ne arī pēc būtības. Politiķis, kurš Latviju ir pārstāvējis Eiropas Parlamentā, politiķis, kurš ir veicis visus tos labos darbus un neatkarīgi no valstu piederības ir norādījis uz konkrētiem demokrātijas un cilvēktiesību pārkāpumiem valstīs neatkarīgi no tā, vai tās atrodas Rietumos vai Austrumos, politiķis, kurš ir konsekventi demonstrējis savu demokrātisko pārliecību attiecībā uz Latvijas etnopolitiku un valodas politiku, protams, šādas diskusijas ietvaros nebūtu iztirzājams. Un tādēļ – ko varētu aicināt? Pirmkārt, vēlreiz ļoti uzmanīgi pārlasīt gan pašu faktu materiālu, gan arī apcerējumus par to, izvērtēt, cik tajos ir konkrētu apgalvojumu un cik tajos ir retorisku figūru, skaidri definēt mūsu sarunas priekšmetu un nemēģināt izmantot nepareizu ieganstu nenoliedzami vajadzīgās etnopolitikas diskusijas atjaunošanai Saeimā un galugalā apzināties, ka ar šādu diskusiju ļaunums netiek nodarīts tikai vienam atsevišķam politiķim, tikai vienam politiskajam spēkam, bet pašreiz ļaunums tiek nodarīts visai Latvijas valstij. Un man par to ir kauns, un tādēļ es, protams, aicinu noraidīt šo demisijas pieprasījumu un turpmāk ļoti nopietni izvērtēt jautājumus, par kuriem sasaucama Saeimas ārkārtas sēde, un Latvijas politiku kopumā arī starptautiskā prestiža aspektā. Paldies. (Aplausi.)".
- 2010_11_09_a-seq17 language "lv".
- 2010_11_09_a-seq17 speaker Ina_Druviete-1958.
- 2010_11_09_a-seq17 mentions Q822919.
- 2010_11_09_a-seq17 mentions Q211.
- 2010_11_09_a-seq17 mentions Q193089.
- 2010_11_09_a-seq17 mentions Q8889.
- 2010_11_09_a-seq17 mentions Q25931626.
- 2010_11_09_a-seq17 mentions Q992046.
- 2010_11_09_a-seq17 mentions Q342929.