Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_10_28-seq667> ?p ?o. }

• 2010_10_28-seq667 type Speech.
• 2010_10_28-seq667 number "667".
• 2010_10_28-seq667 date "2010-10-28".
• 2010_10_28-seq667 isPartOf 2010_10_28.
• 2010_10_28-seq667 spokenAs 37.
• 2010_10_28-seq667 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lai saprastu šā priekšlikuma būtību un svarīgumu, tomēr nepieciešams neliels ekskurss arī par šo likumprojektu kopumā. Šobrīd spēkā esošais Atkritumu apsaimniekošanas likums, kas ir pieņemts 2000.gada nogalē, ir ticis grozīts septiņas reizes un līdz ar to tiešām nav vairs uzskatāms par atbilstošu esošajai situācijai, raugoties gan no institucionālā, gan no nozares tehnoloģiskā viedokļa. Turklāt saistībā ar nepieciešamību ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu tika pieņemts lēmums izstrādāt jaunu Atkritumu apsaimniekošanas likumu, jo minētās direktīvas prasības Latvijas normatīvajos aktos ir jāievieš līdz šā gada decembrim. Taču, lai uzskatītu, ka Latvija ir izpildījusi šo uzdevumu, nepietiek vien ar likuma pieņemšanu un tā spēkā stāšanos, bet no jauna ir jāizdod visi likumam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi. Gatavojot likumprojektu pieņemšanai Saeimā pirmajā lasījumā, tika saņemti vairāk nekā 80 priekšlikumi. Lai kvalitatīvi izdiskutētu visus iesniegtos priekšlikumus, tika izveidota darba grupa no valsts pārvaldes iestāžu pārstāvjiem, nozares profesionāļiem, nevalstiskajām organizācijām un ieinteresētajiem Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisijas deputātiem. Šajā darba grupā vairākās tikšanās reizēs tika rūpīgi izanalizēti visi iesniegtie priekšlikumi un par gandrīz visiem no tiem tika panākts kompromiss, daudzos gadījumos radot jaunus priekšlikumus, lai, no vienas puses, atkritumu apsaimniekošanas regulējums atbilstu Eiropas Savienības direktīvu prasībām un Latvijas tiesiskajai iekārtai un, no otras puses, apmierinātu šajā jomā darbojošamies uzņēmumus, kuru intereses daudzos gadījumos ir savstarpēji pretējas, jo daļa no tiem pieder pašvaldībām, bet daļa ir ar būtisku ārvalstu kapitālu. Un, vērtējot no jauna izstrādāto Atkritumu apsaimniekošanas likumu, jāatzīst, ka tas paredz virkni stingrāku vides aizsardzības pasākumu attiecībā gan uz sadzīves, gan uz bīstamo atkritumu apriti, turklāt tiek skaidri noteiktas prasības attiecībā uz sadzīves atkritumu sagatavošanu apglabāšanai, kā arī visu atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto pušu pienākumu un tiesību loks. Tas turpmāk ļaus izvairīties no situācijām, kad grūti ir atrast atbildīgo gadījumos, kad, piemēram, sabiedrībai ilgstoši nākas noraudzīties uz kādu piegružotu teritoriju. Būtiski ir apzināties, ka pēdējo gadu laikā atkritumu apsaimniekošanas nozarē pašvaldības vai to dibinātie uzņēmumi ir ieguldījuši vairāk nekā 100 miljonus latu. Tas pārsvarā ir bijis Eiropas Kohēzijas fonda finansējums, kas ticis piešķirts reģionālajām atkritumu apsaimniekošanas organizācijām, un, protams, arī pašu līdzfinansējums. Līdz ar to ir svarīgi šobrīd turpināt iesākto darbu un nodrošināt izveidotās infrastruktūras noslogošanu atbilstoši tai paredzētajām jaudām, kā arī veicināt jaunu tehnoloģiju ieviešanu jau izveidotajos infrastruktūras objektos, lai izpildītu aizvien pieaugošās vides aizsardzības prasības atkritumu apsaimniekošanas jomā. Tāpēc priekšlikumi, kas attiecas uz atkritumu poligonu lomas nostiprināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā, nav vērtējami kā atsevišķu uzņēmumu interešu lobēšana, bet ir vērsti uz valsts un pašvaldību interešu nodrošināšanu, pirmkārt, lietderīgi izmantojot par ieguldītajiem līdzekļiem radīto infrastruktūru un, otrkārt, precīzi nosakot atbildīgās personas par rezultatīvo rādītāju sasniegšanu attiecībā uz Eiropas Savienības izvirzītajām prasībām. Tajā pašā laikā vēlos uzsvērt, ka manis piedāvātā redakcija ir pietiekami atvērta, lai jebkurš tirgus dalībnieks, kurš ekonomiski jūtas pietiekami nodrošināts, veiktu būtiskas investīcijas atkritumu apsaimniekošanas sektorā un būtu tiesīgs to darīt, tādā veidā sekmējot kopējo likumprojekta mērķu sasniegšanu. It īpaši tas attiecas uz manu priekšlikumu par likumprojekta 22.panta trešās daļas precizēšanu, kurš nevis ierobežo konkurenci attiecībā uz atkritumu sagatavošanu apglabāšanai, bet gan ir vērsts uz to, lai nepārprotami noteiktu, ka atbildība par to, lai pirms atkritumu apglabāšanas poligonā šie atkritumi tiktu atbilstoši apstrādāti, ir šo poligonu apsaimniekotājiem, kā tas ir jau iepriekš norādīts; lai no kolektīvās bezatbildības, kas zināmā mērā atsevišķās sfērās valdīja līdz šim, pārietu uz skaidru un nepārprotamu regulējumu, kur visas iesaistītās puses apzinās savas tiesības un atbildību valsts priekšā. Esošās sistēmas turpināšana var novest pie tā, ka saistībā ar atsevišķu Eiropas Savienības uzstādīto mērķu sasniegšanu valstij nāktos maksāt soda naudas, taču nebūtu iespējas šo naudu atgūt no kāda konkrēta uzņēmuma, un līdz ar to ciestu visi nodokļu maksātāji kopumā. Piedāvātais regulējums nerada kādas nepamatotas priekšrocības poligoniem, bet ar to faktiski tiem tiek uzlikta ļoti liela atbildība, kuru, kā mēs dzirdējām likumprojekta saskaņošanas gaitā, nav gatavi uzņemties privātie tirgus dalībnieki, ja vien ar to nav iespējams nopelnīt. Līdz ar to uzskatu, ka manis piedāvātā redakcija ir labākais iespējamais kompromiss šābrīža situācijā, tāpēc aicinu godātos kolēģus to atbalstīt.".
• 2010_10_28-seq667 language "lv".
• 2010_10_28-seq667 speaker Vents_Armands_Krauklis-1964.
• 2010_10_28-seq667 mentions Q822919.
• 2010_10_28-seq667 mentions Q211.
• 2010_10_28-seq667 mentions Q193089.
• 2010_10_28-seq667 mentions Q458.
• 2010_10_28-seq667 mentions Q8889.