Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_10_14-seq8> ?p ?o. }

• 2010_10_14-seq8 type Speech.
• 2010_10_14-seq8 number "8".
• 2010_10_14-seq8 date "2010-10-14".
• 2010_10_14-seq8 isPartOf 2010_10_14.
• 2010_10_14-seq8 spokenAs 139.
• 2010_10_14-seq8 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Tā kā arī es personīgi strādāju Pieprasījumu komisijā, tad atļaušos izteikt arī savus secinājumus. Skaidrs, ka mēs nesagaidījām ierodamies Dombrovska kungu, bet gan deleģēto labklājības ministru Auguļa kungu un Nodarbinātības valsts aģentūras vadību. Mēs guvām atbildes tikai par Labklājības ministrijas un Nodarbinātības valsts aģentūras pārraudzībā esošiem jautājumiem, tas ir, par NVA īstenotajiem nodarbinātības veicināšanas pasākumiem, dažādiem apmācību kursiem, stipendijām un tā tālāk, kam tiek tērēti gan valsts līdzekļi, gan Eiropas struktūrfondu līdzekļi. Un šī nauda kopā sastāda apmēram 61 miljonu latu - tātad ir pietiekami liela. Bezdarba jautājuma risināšanai ir jābūt izstrādātai plašai, kompleksai programmai, kuras īstenošanā aktīvi jāiesaistās daudzām ministrijām, it īpaši Ekonomikas ministrijai, Finanšu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un vēl citām institūcijām. Pašreiz mēs dzirdam: „Oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis ir aptuveni 14,6 procenti.” Bet šis skaitlis maz ko izsaka. Darba meklētāju skaits, kā jau Bērziņa kungs minēja, tiešām pieaug. Arvien vairāk cilvēku pamet valsti darba meklējumos. Pirmsvēlēšanu gaisotnē dažiem politiskajiem spēkiem un valdībai bija liela vēlme pasniegt pozitīvāku informāciju, nekā tā ir reāli: mazinās bezdarbs, rodas jauni mikrouzņēmumi - pavisam mikro, maziņi -, it kā viss iet uz augšu. Tomēr pastāv bažas par situācijas pasliktināšanos un valdības bezdarbību. Turklāt arī „Eurobarometra” aptaujas rezultāti parāda, ka Latvijā apmēram 41 procents darbinieku ir nedroši par savu nākotni. Daudzi eksperti min to, ka tuvākajā laikā varētu sākt pieaugt bezdarba līmenis, var bankrotēt ne tikai vidējie, bet arī pietiekami lieli uzņēmumi. Uz to norāda, piemēram, Maksātnespējas administrācijas asociācijas pārstāvji. Latvijā joprojām ir ļoti daudz faktiski maksātnespējīgu uzņēmumu, kuri turpina savu darbību, pakļaujot riskam arī citus tirgus dalībniekus. Tiek radītas pat speciālas shēmas, lai no uzņēmumu bankrota kādi varētu gūt arī personisku labumu, piemēram, mazo un arī nebanku pakalpojumu sniedzēji, un tā tālāk. Dažās Nodarbinātības valsts aģentūras nodaļās jau sāk pieaugt bezdarba līmenis. Ar ko tad tas ir izskaidrojams? Vissarežģītākajā situācijā ir būvniecības un celtniecības sektors, kur jau ir sākušies uzņēmumu bankroti. Objektos tiek pārtraukti darbi, aizkavētas algas, strādnieki atsakās strādāt par tik mazu algu, dažās vietās pat streiko. Nu, problēma noteikti ir arī likumdošanā - uzvara ir dempinga cenām. Tās ir sekas Dombrovska valdības deklarētajai patiesībai: „Uzvarētāji jānosaka tikai pēc zemākās cenas.” Ir skaidrs, ka bezdarbnieki ir ļoti dažādi - gan tie, kuri dzīvo no pabalstiem un nevēlas strādāt, gan tie, kuriem visi pabalsti jau ir beigušies. Pašreiz bezdarbnieku pabalstus saņem tikai viena trešdaļa no oficiāli reģistrētajiem bezdarbniekiem. Ko dara divas trešdaļas? Ko dara gan tie, kas darbojas pelēkajā jeb ēnu ekonomikas sektorā, gan arī tie, kuri vēlas sameklēt darbu, bet kuriem tas neizdodas? Mani sevišķi uztrauc viena nopietna Latvijas problēma - jauniešu bezdarba pieaugums. Šobrīd tas ir viens no lielākajiem visā Eiropas Savienībā, un tas mums ļoti negatīvi „atspēlēsies” nākotnē. Tam ir arī savi iemesli - mūsu jaunieši jau skolās netiek motivēti, netiek organizēts nopietns darbs pie profesionālās orientācijas un karjeras izvēles jautājumiem. Latvija bija vienīgā Eiropas Savienības valsts, kura negatavoja profesionālās karjeras speciālistus un konsultantus. 2005.-2006.gadā bija neliela virzība, bija uzsākts viens nozīmīgs Eiropas Savienības struktūrfondu projekts, bet tālāk viss apstājās. Izglītības un zinātnes ministrijas politika bija orientēta citā virzienā. 11. un 12.klases skolēniem uzdevu tradicionālu jautājumu: kur jūs nākotnē esat nolēmuši iet mācīties vai strādāt, kādu profesiju esat nolēmuši iegūt? Bieži vien uz šo jautājumu varēja atbildēt divi vai trīs skolēni. Tas ir bēdīgi un traģiski! Tās ir sekas, ka šis darbs izglītības sistēmā nenotiek. Aptuveni 30 procenti vidējo izglītību ieguvušo vispār neturpina izglītoties un iegūt profesiju. Ļoti lēni norit profesionālās izglītības iestāžu atbalsta pasākumi. Ļoti novecojis ir Profesionālās izglītības likums, kas pat netiek iesniegts Saeimā labošanai. Jaunietis bez profesijas, bez aroda ir potenciāls bezdarbnieks. Latvijā viņš darbu atrast nevarēs, būs jābrauc prom no valsts. Eiropas Savienībā vismazākais jauniešu bezdarbs ir Austrijā. Kāpēc? Ne tikai tāpēc, ka tur ir stabila ekonomika un sakārtota profesionālās izglītības sistēma, bet arī tāpēc, ka tur ir ļoti nopietna profesionālās orientācijas un karjeras izvēles atbalsta sistēma. Karjeras konsultanti ne tikai darbojas visās skolās, bet arī sniedz reālu atbalstu. Es pirms kāda laiku biju vienā Vīnes skolā, kur bērni mācās tikai vienu gadu pēc astotās klases, bet tur viņi tiek iepazīstināti ar ļoti lielu un plašu profesiju spektru, paši izmēģina darboties šajās profesijās un tikai vēlāk, pēc gada, katrs izlemj, ko darīt, - vai turpināt akadēmisko izglītību vai tomēr izvēlēties profesionālo izglītību tajā specialitātē un profesijā, kas ir viņam tuvāka un labāka. Bet mums šādu atbalsta modeļu nav, jo viss ir pakārtots tikai programmai „Nauda seko skolēnam”. Un vairāk naudas nav. Arī augstskolu darba kvalitāti un finansēšanu vajadzētu vērtēt pēc tā, kā absolventi iekļaujas darba tirgū, jo ir tāds lozungs: „Nauda seko kvalitātei”. Tas, iespējams, ir arī pareizi. Šie piemēri parāda, ka problēma ir kompleksa un ka nodarbinātības veicināšana, jaunu darba vietu radīšana esošajā situācijā ir pats svarīgākais jautājums visā valstī. Bet plāna tā realizācijai, kā mēs redzam, valdībai nav. Paldies. Lūdzu atbalstīt mūsu pieprasījumu.".
• 2010_10_14-seq8 language "lv".
• 2010_10_14-seq8 speaker Janis_Duksinskis-1963.
• 2010_10_14-seq8 mentions Q822919.
• 2010_10_14-seq8 mentions Q211.
• 2010_10_14-seq8 mentions Q4294791.
• 2010_10_14-seq8 mentions Q957126.
• 2010_10_14-seq8 mentions Q193089.
• 2010_10_14-seq8 mentions Q40.
• 2010_10_14-seq8 mentions Q458.
• 2010_10_14-seq8 mentions Q21625222.
• 2010_10_14-seq8 mentions Q1741.