Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_09_23-seq10> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2010_09_23-seq10 type Speech.
- 2010_09_23-seq10 number "10".
- 2010_09_23-seq10 date "2010-09-23".
- 2010_09_23-seq10 isPartOf 2010_09_23.
- 2010_09_23-seq10 spokenAs 139.
- 2010_09_23-seq10 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Mēs bieži sakām: bērni ir mūsu nākotne! Un mēs sakām arī tā: bērniem visu labāko! Un tieši tādēļ, lai panāktu reālu bērnu dzīves kvalitātes uzlabošanos un lai Latvijā bērnu dzimtu vairāk, nekā aiziet cilvēki mūžībā, ir arī iesniegts šis priekšlikums. Pašreiz vēlēšanās galvenā uzmanība tiek virzīta uz tiem cilvēkiem, kuriem jau ir sirmums matos. Visi sola nesamazināt pensijas. Taču jautājums ir - kas maksās pensijas? Optimālā attiecība starp pensionāriem un strādājošajiem ir, ka uz vienu pensionāru ir četri strādājošie. Pašreiz Latvijā uz vienu pensionāru ir 1,4 strādājošie. Ir ļoti katastrofāla šī attiecība! Un kā būtu iespējams nodrošināt tuvākajā nākotnē, lai pensionāriem varētu samaksāt pensijas? Nu ļoti loģiski - ar vairāk strādājošajiem un ar vairāk dzimušajiem! Vēl 2008.gadā Latvijā piedzima turpat vai 25 tūkstoši bērnu, turpretī šogad piedzims 19 tūkstoši. Tik dramatisks, es pat teiktu, katastrofāls, dzimstības kritums, kāds tas ir šogad, bija tikai 90.gadu vidū. Taču, ja vecākiem būs papildu balsstiesības atkarībā no bērnu skaita, bērnu dzīves kvalitāte mainīsies ļoti radikāli un ļoti ātri. Protams, ir dzirdēti arī kādi citi argumenti: bet kā tad sadalīs balsis - cik balsu būs sievai un cik - vīram? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Daudzbērnu mātes būs pilsētu galvas!”) Tomēr tās visas ir tikai detaļas, un šos jautājumus var atrisināt, jo arī ģimenes valsts pabalstu taču izmaksā tikai vienam no vecākiem. Kādreiz jautā: vai tad parlamentā būs bērni pieaugušo vietā? Taču arī pašreiz vēlēt var no 18 gadiem, bet par parlamentārieti var kļūt tikai no 21 gada vecuma. Lai gan īstenībā, ja parlamentā būtu bērni, es nedomāju, ka parlamenta kvalitāte būtu švakāka. Čepānes kundze minēja kādas senas tiesības, kā cīnījās par vēlēšanu tiesībām. Un mēs taču redzam, ka tiesības vēlēt vienmēr ir zināmā dialektikā, tās ir bijušas jāizcīna. Mēs varam šeit minēt kaut vai melnādaino tiesības vēlēt un Mārtiņa Lutera Kinga nopelnus šajā kustībā, arī sieviešu tiesības vēlēt. Vai jūs zināt, kad Šveicē sievietes ieguva tiesības vēlēt? Tikai 1971.gadā! Taču līdz tam droši vien bija tāpat, kā to Čepānes kundze pamatoja, - ka vīri var balsot arī sievas vārdā. Turklāt šodien kaut vai tā pati Vācija un Polija runā, ka mums tieši vairāk ir jāuzticas bērniem, pusaudžiem, jauniešiem. Un mums, vecākiem, kuriem likums dod šīs tiesības par viņiem atbildēt, ir arī pienākums un atbildība viņus aizstāvēt. Mēs Latvijā ļoti bieži nespējam nākt klajā ar kādām jaunām iniciatīvām, un visbiežāk mums labi izdodas ātri parakstīt tikai kādas direktīvas vai noteikumus. Nu, lūk, šis priekšlikums ir tāds, kurš ļaus spert plašu soli bērnu un nākotnes labā. Un tieši tāpēc būs vairāk bērnu, vairāk demokrātijas. Paldies. (Aplausi.)".
- 2010_09_23-seq10 language "lv".
- 2010_09_23-seq10 speaker Ainars_Bastiks-1958.
- 2010_09_23-seq10 mentions Q211.
- 2010_09_23-seq10 mentions Q8436.
- 2010_09_23-seq10 mentions Q183.
- 2010_09_23-seq10 mentions Q36.
- 2010_09_23-seq10 mentions Q39.
- 2010_09_23-seq10 mentions Q9554.