Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_08_16_as-1-seq16> ?p ?o. }

• 2010_08_16_as-1-seq16 type Speech.
• 2010_08_16_as-1-seq16 number "16".
• 2010_08_16_as-1-seq16 date "2010-08-16".
• 2010_08_16_as-1-seq16 isPartOf 2010_08_16_as-1.
• 2010_08_16_as-1-seq16 spokenAs 37.
• 2010_08_16_as-1-seq16 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi, vēl vienu reizi! Par šo deputāta Štokenberga priekšlikumu. Komisija to vērtēja un tiešām atzina par tādu kā pussolīti pareizajā virzienā, bet, no tīri tehniska viedokļa raugoties, šis priekšlikums nav juridiski korekts. Tāpēc faktiski es aicinu tos, kas atbalsta pussolīti, vairāk pievērsties 3.priekšlikumam - finanšu ministra Einara Repšes priekšlikumam -, kura būtība faktiski ir tā pati, bet kurš ir juridiski korekti uzrakstīts. Bet nu par pašu būtību, par tiem jautājumiem, ko uzdeva arī deputāte Čepāne. Jāteic, tas nu ir vienkārši demagoģijas kalngals - saistīt akcīzi, akcīzes piemērošanu tagad vai no 2014.gada, ar atkarību no gāzes. Kāpēc? Tāpēc, ka atkarību no gāzes var izmainīt ilgstošā procesā, veicinot atjaunojamo resursu izmantošanu apkurē. Un tas ir atkarīgs no tā, cik ātri, cik efektīvi Eiropas Savienības fondus novirza šiem mērķiem. Jā, mums ir programma Ekonomikas ministrijā, un samērā daudzas pašvaldības, kas pašlaik kurina ar gāzi, ir iesniegušas projektus, un daļa no tiem ir atbalstīti. Taču šāda projekta dzīves ilgums mūsu ļoti sarežģītās birokrātiskās sistēmas dēļ - un, jāteic arī, Ekonomikas ministrija vairākas reizes mainīja šos noteikumus spēles gaitā - ir divi trīs gadi. Tātad šīs pašvaldības nekādā veidā tik ātri pāriet uz atjaunojamo kurināmo nevar, jo šīs tehnoloģijas ir dārgākas nekā gāzes tehnoloģijas. Un par šīm tehnoloģijām kādam ir jāsamaksā. Un tāpēc ir samērīgi to akcīzi gāzei piemērot no 2014.gada, kad šie projekti būs pabeigti, jo šo akcīzi jau maksā iedzīvotāji. Un tieši tādā ziņā Kārlim Leiškalnam ir pilnīga taisnība. Neatkarīgi no tā, vai ir akcīze vai ne, „Latvijas Gāze” savu peļņu saņems. Jautājums ir par to, vai no iedzīvotāju kabatām izņems šo papildu naudu vai ne. Un visi uzņēmēji, kas ir saprātīgi uzņēmēji, nedomā par periodu viena gada garumā. Ir pilnīgi skaidrs, ka 2014.gadā arī pēc Eiropas prasībām šī akcīze Latvijā ir jāievieš, un viņi ar to rēķinās. Un tātad tur, kur šie projekti ir pamatoti - un šis termiņš ir saskaņā arī ar Eiropas prasībām - šī akcīze Latvijā ir jāievieš, un viņi ar to rēķinās. Un tātad skaidrs, ka šo projektu ievietošanai ir pamatotība - un lielākoties tās ir mazās un vidējās pilsētas -, tur šie projekti būs. Savukārt Rīga ir tik liels patērētājs, ka šī pāreja uz atjaunojamo resursu izmantošanu Rīgā (No zāles dep. K.Leiškalns: „Obligāti Rīgā!”) ir iespējama faktiski tikai atsevišķos rajonos... un tikai koģenerācija... jā. Līdz ar to 2014.gadā sasteigt, kā dažas avīzes raksta, un uzreiz milzīgi lielu akcīzi likt... Ir jābūt ļoti prātīgiem! Nedomāju, ka 2014.gadā šeit iedzīvotāju maksātspēja būs ļoti, ļoti cēlusies. Tādēļ pilnībā noņemu šo argumentu par atkarību no gāzes. Nākamais. Par šo PVN samazinājumu. Čepānes kundze, jums kā tautas kalpam būtu jāzina, ka visiem apkures veidiem pašlaik ir samazinātais PVN. Visiem! (No zāles dep. K.Leiškalns: „Malkai arī!”) Malkai un visiem pārējiem. Kāda ir bīstamība? Tāda, ka valdība ir paredzējusi šo samazināto PVN likmi samazināt vispār kā tādu savā plānā par nodokļiem. Tas ir bīstami. Jā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir uzrakstījusi vēstuli valdībai, ka uzskata: apkurei šo palielināto likmi nedrīkst piemērot, jo tas no 1.janvāra dotu vēl papildus 11 procentus. Valdības vadītājs mutiski ir teicis, ka, jā, tā darīs, bet dokumentāli tas nekur nav redzams. Par to būtu, Čepānes kundze, jāuztraucas. Tātad ar PVN pašlaik viss ir kārtībā. Tālāk. Par šo atjaunojamo resursu ietekmi es jau minēju... Tātad ir vēl divi faktori, kas veicina to, lai Latvija pārietu uz atjaunojamiem resursiem. Viens ir CO2 likmes, tā ir noteicoša lieta, jo tātad gāzi apliek ar CO2 kvotām, tās ir jāpērk; atjaunojamos resursus ar tām neapliek. Un tā arī ir sistēma, kas ir visā Eiropas Savienībā. Nākamais. Protams, mums visiem būtu tiešām jādara viss, lai mājas tiktu siltinātas, bet es nevaru nekādā ziņā piekrist Štokenberga kungam, ka ir sekmīga šī programma. Tur ir apgūti tikai 10 procenti no visiem pieejamiem līdzekļiem. Tikai 10 procenti. Tikai 12 mājas... Tas ir piliens jūrā. Skaidrs, ka būtu jāmaina šie nosacījumi, lai pašvaldības pašas... Nevis iedzīvotājiem būtu jāuzņemas šīs saistības (No zāles dep. K.Leiškalns: „Uzliks pašvaldībām!”), bet vajadzētu pašvaldībām ļaut uzņemties šīs saistības un tad to naudu iekasēt no iedzīvotājiem. Tad šī programma darbosies. Par to ir jādomā. Un par novirzīšanu maznodrošinātajiem. Lai nu kam, bet Čepānes kundzei gan būtu jāzina, ka valdošā koalīcija savā beidzamajā memorandā ar starptautiskajiem aizdevējiem ir apņēmusies visu, kas papildus ir iegūts budžetā, novirzīt budžeta deficīta segšanai. Tātad nav iespējams nemaz, lai kā gribētu, šo naudu novirzīt maznodrošinātajiem. Bet tas, ka, teiksim, šī mērķdotācija būs nepieciešama...".
• 2010_08_16_as-1-seq16 language "lv".
• 2010_08_16_as-1-seq16 speaker Vents_Armands_Krauklis-1964.
• 2010_08_16_as-1-seq16 mentions Q211.
• 2010_08_16_as-1-seq16 mentions Q2660080.
• 2010_08_16_as-1-seq16 mentions Q193089.
• 2010_08_16_as-1-seq16 mentions Q458.
• 2010_08_16_as-1-seq16 mentions Q21625222.
• 2010_08_16_as-1-seq16 mentions Q471678.
• 2010_08_16_as-1-seq16 mentions Q506656.
• 2010_08_16_as-1-seq16 mentions Q6454285.