Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_06_17-seq1101> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2010_06_17-seq1101 type Speech.
- 2010_06_17-seq1101 number "1101".
- 2010_06_17-seq1101 date "2010-06-17".
- 2010_06_17-seq1101 isPartOf 2010_06_17.
- 2010_06_17-seq1101 spokenAs 84.
- 2010_06_17-seq1101 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Šos četrus gadus, kurus nu arī es būšu bijis šajā Saeimā, neskatoties uz to, ka krievu, prokrievisko partiju... Kolēģiem tas ir dzirdams - viņi vienmēr izkropļo jēdzienu „minoritāte”, it sevišķi „nacionālā minoritāte”. Nekur pasaulē, nekur Eiropā... neskatoties uz to, ka mums ir... jā, it kā saistoša... ir saistoša šī reģionālā Eiropas Padomes... Jēdziens „minoritāte”... Kas ir minoritāte? Nav pieņemta kopīga izskaidrojuma, nav definīcijas, kas ir minoritāte. Nav nekur! Ir tikai vispārējas frāzes un vispārēji vārdi, un jūs to ļoti... varētu teikt, nepieklājīgi un rupji izmantojat, runājot par minoritātēm. Tālākais cilvēktiesību jautājumā - 1984.gadā... Tur ir runa arī par šiem jautājumiem, par valodām un minoritāti. To pieņēma ANO, bet arī ANO neizdod likumus. ANO tikai rada principus, normas, kuras rekomendē ievērot. 1984.gadā ANO izveidoja speciālu komisiju par to cilvēku tiesībām, kuri ir ieradušies kādā valstī, kuras pilsoņi viņi nav. Tas attiecas uz jūsu vēlētāju milzīgu vairākumu. Un tur ir skaidri pateikts (tam ir rekomendējošs raksturs), ka, lūk, tie cilvēki, kas ieradušies kādā valstī, kuras pilsoņi nav... ka viņi nedrīkst prasīt sev nekādas privilēģijas. Un viņiem jāpievienojas, jāievēro valsts valoda, jāievēro pamatnācijas kultūra un jācenšas tai pielāgoties, un tā tālāk. Skaidri! Vēl. Iesim tālāk! Eiropas Savienībā mēs esam. Eiropas Savienības parlaments 1973.gada janvārī un atkārtoti 1977.gadā arī ir pateicis, ka Latvija ir okupēta teritorija, ka notikusi ir rusifikācija. Un tika arī skaidri pateikts, kas ir minoritāte un kāds ir valodas stāvoklis mūsu zemē. Jūs visu to ignorējat un visu laiku rupji pārkāpjat, rupji, nepieklājīgi pārkāpjat un izliekaties nezinām šīs lietas, vienmēr runājat par minoritāšu tiesībām. Uz minoritāšu tiesībām attiecas arī ANO pieņemtā Ģenerālās Asamblejas ieteikuma veida rekomendācija par to, ka tautai ir iespējams aizstāvēt savas tiesības, ja viņa jūtas apdraudēta. Jā, mēs zinām, ka latviešu vairākums jūtas apdraudēts tieši valodas ziņā mūsu valstī. Un ANO rekomendācija - ne precīzi, bet īsumā, jo laika nav, atgādināšu - ir tāda: katrai tautai, kura jūtas apdraudēta, ir tiesības pieņemt tādus likumus, kas šo apdraudētību novērš. Un šodien šeit mēs, latviešu deputāti, teikšu, paldies Dievam, atgādinām jums, ka mēs cenšamies pieņemt tādus likumus, kas šo apdraudētību novērš. Jūs runājat par to, ka, lūk, Saeimās pirmās Latvijas Republikas laikā... un ka Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā bija tādas un tādas tiesības uz valodām minoritātēm, un tā tālāk. Tā tas bija, bet jūs neņemat vērā to, ka toreiz krievu skaits Latvijas Republikā... Beidzamā tālaika tautas skaitīšana deva šādu skaitli - 11 procenti bija krievi. Un šodien jūsu ir 40 procentu (kopā ar pārkrievotiem, denacionalizētiem cittautību cilvēkiem, kuriem krievu valoda ir dzimtā valoda)! Jūs izliekaties to neredzam. 1943.gadā, īsi pirms tam, kad vācu okupācijas karaspēks bija spiests atstāt Latviju, notika beidzamā neoficiālā tautas skaitīšana, un latviešu tad bija 79 procenti no šīs zemes iedzīvotājiem. Jo vācieši bija iznīcinājuši ebrejus un vācieši bija repatriējušies uz Lielvāciju. Un, lūk, no 79 procentiem... Jā, tā ir! Krievu vara... padomju vara, Kremļa vara... panāca to, ka 1990.gadā, kad mēs atjaunojām savu neatkarību, mēs bijām 52 procenti. Vajadzētu kaunēties un neizlikties, ka tas tā nav bijis! Mums ir tiesības sevi aizstāvēt, un mēs aizstāvam tiesiski pareizi - ar starptautiski tiesiskām normām. Un beidzot Rainis. Rainis mums ir priekšā teicis. Viņš tiešām bija gan nacionāls, gan internacionāls, gan sociāli noskaņots cilvēks, liels dzejnieks. Mēs par to dziedam, un jūs arī to zināt: „Viena mēle, viena dvēs’le, viena tauta mūsu!” Viņš sāk ar mēli - ar valodu. Tas ir vissvarīgāk! Un tad viņš beigās saka: „Zeme, zeme, kas tā zeme...” Zeme - tā ir valsts. Sāk ar valodu...".
- 2010_06_17-seq1101 language "lv".
- 2010_06_17-seq1101 speaker Visvaldis_Lacis-1924.
- 2010_06_17-seq1101 mentions Q822919.
- 2010_06_17-seq1101 mentions Q211.
- 2010_06_17-seq1101 mentions Q193089.
- 2010_06_17-seq1101 mentions Q458.
- 2010_06_17-seq1101 mentions Q8908.
- 2010_06_17-seq1101 mentions Q298041.