Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_06_16_a-seq393> ?p ?o. }
Showing items 1 to 10 of
10
with 100 items per page.
- 2010_06_16_a-seq393 type Speech.
- 2010_06_16_a-seq393 number "393".
- 2010_06_16_a-seq393 date "2010-06-16".
- 2010_06_16_a-seq393 isPartOf 2010_06_16_a.
- 2010_06_16_a-seq393 spokenAs 50.
- 2010_06_16_a-seq393 spokenText "Cienījamie deputāti! Es vēlos dot nelielu ieguldījumu kolēģu Kučinska un Pabrika bažu atspēkošanā. Vispirms par to, kāpēc komisija apzināti šajā likumā neietvēra subtitrēšanu. Mēs šajā likumā nešķirojam svešvalodas atkarībā no tā, cik tuvā vai tālā kaimiņvalstī tās tiek runātas un vai valstī ir izveidojies noteikts šajā svešvalodā runājošo iedzīvotāju kopums. Un ļoti svarīgi ir tas, lai valsts valoda būtu pārstāvēta ne tikai vizuāli, bet galvenokārt audiāli uztveramā formā. Jo valodas vidi jeb, kā tagad mēdz teikt, lingvistisko ainavu lielā mērā veido tas, ko mēs dzirdam ar ausi, nevis tikai tas, ko mēs redzam ar aci. Ir bijuši arī pētījumi, ka tieši attiecībā uz televīziju šī audiālā puse ir dominējošā. Protams, var piekrist, ka subtitrēšana atvieglotu svešvalodu apguvi, bet, no otras puses, mums ir jāskatās, kāda varētu būt šā procesa ietekme uz valodas situāciju Latvijā tieši konkrētajos apstākļos. Tālāk - par šo otrās un trešās daļas nosacījumu. Šeit ar nodomu nav šķirti sabiedriskie un komerciālie plašsaziņas līdzekļi, jo es principā noraidu dalījumu pēc valodas proporcijām. Nav tā, ka tikai sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem būtu jāuzņemas atbildība par valodas vidi valstī. Tikpat lielā mērā šis uzdevums piemīt arī komerciālajiem plašsaziņas līdzekļiem, kam arī tomēr būtu jābūt valstiski domājošiem un būtu jādod savs ieguldījums Latvijas sabiedrības saliedēšanā, kas, kā zināms, tomēr notiek uz valsts valodas pamata, un arguments, ka tādā gadījumā šie komerciālie plašsaziņas līdzekļi reģistrēsies ārzemēs, ka cilvēki tad labāk izvēlēsies skatīties kanālus, kuri varbūt pauž mūsu valstij nelabvēlīgu ideoloģiju, ļoti lielā mērā ir balstīts uz pieņēmumiem un jau iepriekš paredz situācijas attīstību nelabvēlīgā virzienā. Runājot par šīs normas saistību ar Satversmes tiesas 2003.gada lēmumu, protams, iesaku uzmanīgi izlasīt šo lēmumu vēlreiz, pievērst uzmanību tam, uz kādiem dokumentiem notikusi atsauce šajā Satversmes tiesas spriedumā un uzsvērt tieši to, ka tajā laikā mazāka uzmanība tika pievērsta mūsu Satversmes 4.pantam, kuram pilnīgi noteikti atbilst pašreiz apspriežamie ieteikumi mūsu plašsaziņas līdzekļu likumprojektam. Un, tā kā nevienam, šķiet, nav ne noslēpums, ne pārsteigums, ka Latvijā valodas situācija nebūt nav labvēlīga, lai latviešu valoda varētu saglabāt savas dominējošās pozīcijas un kļūt par reālu valsts valodu sabiedrības vienotājas izpratnē, ir skaidrs, ka arī plašsaziņas līdzekļiem ir jādod savs ieguldījums. Vēl uzreiz varu teikt, ka pārāk maz ir ņemti vērā nozares profesionāļi, turklāt nevis plašsaziņas līdzekļu jomā, bet gan tieši valodas politikas jomā, jo šeit, protams, mēs uz šo likumu varam skatīties no komerciālā aspekta, no tehnoloģiskā aspekta, bet tikpat svarīgs ir šis ideoloģiskais, šis valodas vides aspekts. Un es vēl varu saprast iebildumu pret nepieciešamību raidīt mūsu valsts valodā komerciālu iemeslu dēļ, daļēji var arī saprast iebildumus tehnoloģisku iemeslu dēļ, bet man ir pilnīgi nepieņemami argumenti, ka tas vienkārši neesot vajadzīgs, jo Latvijā jau visi saprotot, piemēram, krievu valodu un arī angļu valodu. Ne jau par to ir šis stāsts! Neatkarīgi no mūsu valsts iedzīvotāju reālās valodas prasmes valsts valodai ir jābūt dominējošai informatīvajā telpā, jo saturs tomēr nav šķirams no formas, un nevajadzētu ar nepierādītiem apgalvojumiem mazināt šo latviešu valodas lietojumu mūsu informatīvajā telpā. Paldies.".
- 2010_06_16_a-seq393 language "lv".
- 2010_06_16_a-seq393 speaker Ina_Druviete-1958.
- 2010_06_16_a-seq393 mentions Q211.
- 2010_06_16_a-seq393 mentions Q2498135.