Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_06_16_a-seq356> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2010_06_16_a-seq356 type Speech.
- 2010_06_16_a-seq356 number "356".
- 2010_06_16_a-seq356 date "2010-06-16".
- 2010_06_16_a-seq356 isPartOf 2010_06_16_a.
- 2010_06_16_a-seq356 spokenAs 50.
- 2010_06_16_a-seq356 spokenText "Kolēģi deputāti! Pirms pavisam neilga laika mēs atbalstījām šā likumprojekta 2.panta 4.punktu, kurā devām skaidru norādi, ka šā likuma uzdevums ir veicināt Valsts valodas likuma īstenošanu un nodrošināt latviešu valodas kā valsts valodas prioritāti. Paldies par to, ka mēs atbalstījām šo normu, bet ir ļoti svarīgi, lai turpmāk likuma tekstā būtu konkrētas norādes uz to, kā šo nenoliedzami pareizo normu īstenot. Un, lūk, šādu konkrētu norādi mēs redzam likumprojekta 32.pantā, kur ir ietverti priekšlikumi, par kuriem mēs runājam pašlaik un runāsim arī turpmāk. Tātad tiek ieviesta ļoti būtiska norma, lai Latvijas plašsaziņas līdzekļos būtu noteikts procents Eiropas audiovizuālo darbu, savukārt no šiem Eiropas darbiem būtisku daļu veidotu raidījumi valsts valodā. Un šī norma, pret kuru nupat runāja kolēģis Cilevičs, likumā ir ietverta tādēļ, lai raidorganizācijas, kā jau tās to ir paziņojušas plašsaziņas līdzekļos, nemeklētu veidu, kā šos latviešu valodā veidotos raidījumus raidīt galvenokārt nakts stundās vai agrās rīta stundās, un tas šā likuma ideju izkropļotu pēc būtības. Tātad pilnīgi noteikti nevajadzētu atbalstīt šā raidlaika izslēgšanu, jo stāsts būtībā ir par ko citu. Skatoties pēc iebildumiem, kas vērsti pret šo likumu, mēs būtībā esam nonākuši absurdā situācijā. Neatkarīgā Latvijas Republikā mēs cīnāmies par to, lai mūsu informatīvā telpa būtu valsts valodā, un diskutējam, cik lielam īpatsvaram latviešu valodā veidotu raidījumu vajadzētu būt, kaut arī mēs esam atzinuši, ka valsts valoda ir Latvijas sabiedrības vienotāja. Mūsu nesen pieņemtajā stratēģijā līdz 2030.gadam ir skaidri teikts, ka pēc 20 gadiem Latvijā simt procentiem iedzīvotāju ir jābūt valsts valodas prasmei. Kā tad mēs šo prasmi veicināsim? Vai stiprinot krievu valodas pašpietiekamību? Jāatzīmē arī tas, ka jau tagad daudzi plašsaziņas līdzekļi ir deklarējuši veidus, kā tie šos valodas nosacījumus likumā apies. Tad kam mēs gribam pierādīt, ka necienām paši savu valsti un paši savu valodu? Tirgum? Citām valstīm? Tirgus Latvijā regulē ļoti daudz ko, bet tirgus nekad neregulēs valodu lietojumu. Lai līdzsvarotu šo mūsu konkurentu valodu augsto ekonomisko vērtību, mēs jau 20 gadus izmantojam pārdomātus juridiskos mehānismus. Un viens no tādiem ir arī šis Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, kas pilnībā īsteno UNESCO pieņemto koncepciju par nepieciešamību aizsargāt valstu nacionālās valodas kā pasaules kultūras bagātību. Un šis likums, protams, ir pilnīgā saskaņā arī ar Eiropas Padomes pieņemto normu par to, ka minoritāšu tiesību ievērošana nedrīkst notikt uz valsts oficiālās valodas rēķina. Līdz ar to šis un arī turpmākie iebildumi, kas varbūt izskanēs pret to, ka mēs savā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā nostiprinām to, ko esam atzinuši gan mūsu valsts Satversmē, gan Valsts valodas likumā, gan šā likuma 2.pantā, ir nepamatoti, un tādēļ es, protams, lūdzu atbalstīt visus šā likumprojekta pantus, kas ir vērsti uz valsts valodas stiprināšanu. Paldies.".
- 2010_06_16_a-seq356 language "lv".
- 2010_06_16_a-seq356 speaker Ina_Druviete-1958.
- 2010_06_16_a-seq356 mentions Q211.
- 2010_06_16_a-seq356 mentions Q193089.
- 2010_06_16_a-seq356 mentions Q8908.
- 2010_06_16_a-seq356 mentions Q7809.