Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_06_10-seq4> ?p ?o. }

• 2010_06_10-seq4 type Speech.
• 2010_06_10-seq4 number "4".
• 2010_06_10-seq4 date "2010-06-10".
• 2010_06_10-seq4 isPartOf 2010_06_10.
• 2010_06_10-seq4 spokenAs 103.
• 2010_06_10-seq4 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti! Jūs esat pieredzējuši: jūs pieņemat lēmumus Latvijas tautas vārdā jau ceturto gadu. Jūsu lēmumi nozīmīgi ietekmē Latvijas attīstību, un tāpēc pēdējās nedēļas laikā daudzi uzņēmēji, ko mēs bieži vien tik daudz šeit citējam, man ir uzdevuši jautājumu: „Kas šeit notiek? Ja ekonomikā sākusies acīmredzama augšupeja, kāpēc Saeimas opozīcija ir pieprasījusi ekonomikas ministra Arta Kampara demisiju?” Atbildi nav viegli sniegt, un, tā kā paši demisijas pieprasījuma ierosinātāji nav minējuši nevienu iemeslu un argumentu šādai rīcībai, savā šārīta ziņojuma gatavošanā biju spiests izmantot vienīgi viņu izteikumus plašsaziņas līdzekļos. Uzstājīgie un sabiedrībai nesaprotamie vairākkārtīgie mēģinājumi atstādināt mani no ministra amata šobrīd jau izskatās kā sods par labi padarītu darbu. Gribu atsaukt atmiņā 2009.gada agru pavasari, kad bija skaidri redzama Latvijas ekonomikas bēdīgā perspektīva. Trekno gadu dzīres bija beigušās ar katastrofālu 18 procentu iekšzemes kopprodukta krituma prognozi. Bija nacionalizēta „Parex banka” ar tajā ieguldītajiem valsts depozītiem vairāku simtu miljonu latu apjomā. Ražošanā, eksportā, iekšzemes patēriņā un konkurences rādītājos dramatisks kritums. Straujš bezdarba rādītāju prognozes kāpums, milzīga neuzticība starptautiskajos finanšu tirgos ar visām no tā izrietošajām sekām. No starptautisko kredītreitinga aģentūru puses - bezcerīgs novērtējums par valsts nākotnes perspektīvām. Gandrīz iztukšota Valsts kase un reāla iespēja, ka valsts nespēs pildīt savas saistības, citiem vārdiem, bankrots. Šādā stāvoklī valsti pārņēma Valda Dombrovska komanda. Tāpēc aicinu tos politiķus, kuri ir atbildīgi par šīm sekām: kolēģi, lūdzu, nemēģiniet novelt vainu no sevis uz šābrīža valdību, kuras pienākums un misija bija īsā laika periodā glābt valsti no draudošā bankrota un izveidot ilgtspējīgu ekonomiskās attīstības modeli! Tagad par visu pārējo pēc kārtas. Sākumā par to, kas bija formālais pamats Saeimas deputātu pieprasījumam, kuru Saeimas Pieprasījumu komisija un arī jūs pagājušās nedēļas Saeimas sēdē noraidījāt. Pirmkārt. Konkrētais darījums ar „Parex līzings” Baltkrievijā tika apstiprināts no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas puses, kas ir otrs lielākais „Parex” akcionārs. Otrkārt. Ņemot vērā to, ka 2008.gadā pie bankas pārņemšanas premjers Godmanis un finanšu ministrs Slakteris, kurš sēž šeit zālē, „Parex bankai” liedza nodarboties ar komercdarbību, „Parex līzings” nevarēja šo komercdarbību veikt, un tas sāka strādāt ar būtiskiem zaudējumiem. Treškārt. Pēc kopēja lēmuma, ka šāda zaudējumu nesoša kompānija Baltkrievijā Latvijas Bankai nav vajadzīga, tika izsūtīti 200 pirkuma piedāvājumi atbilstošām bankām, kompānijām, kas eventuāli varētu būt ieinteresētas šādā darījumā. Pēc šo 200 piedāvājumu izsūtīšanas tika noslēgti 7 konfidencialitātes līgumi par pārrunu turpināšanu un kopēji tika apstiprināts viens - izdevīgākais - piedāvājums. Ceturtkārt. Sabiedrība šobrīd tiek laikam apzināti maldināta ar runām par to, ka darījuma summa ir bijusi 100 ASV dolāri. Šā darījuma rezultātā Valsts kase ir atguvusi 5,8 miljonus ASV dolāru pusgada laikā un saskaņā ar līgumu līdz 2012.gadam „Parex banka” papildus minētajai summai saņems ne mazāk kā 2,68 miljonus ASV dolāru. Un vēl, godātie deputāti! Ar lielu pacietību esmu gatavs skaidrot katram, kā tiek organizēts darbs Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijā; tas liedza diemžēl man piedalīties pagājušajā nedēļā Saeimas sēdē. 3.jūnijā, pagājušajā ceturtdienā, pulksten 9.00 pēc Latvijas laika kopā ar Pleskavas gubernatoru atklājām ļoti plaši pārstāvētu biznesa forumu, kurā no Latvijas vien piedalījās apmēram 50 uzņēmumu. Pulksten 11.00 pēc Latvijas laika darbu sāka Latvijas-Krievijas lietišķā padome, kas ir ārkārtīgi svarīga tieši ekonomisko attiecību pilnveidošanā. Kolēģi, paveikto, manuprāt, vienmēr vērtē pēc taustāmiem rezultātiem. Tāpēc aicinu arī jūs manu darbu vērtēt ne pēc tiem ļoti abstraktajiem teikumiem un tēzēm, ko šeit pauda Kraukļa kungs, bet pēc sasniegtā un faktiem. Tāpēc esmu sagatavojis pārskatu par nozīmīgākajām aktivitātēm, kas tikušas īstenotas kopš Saeimas balsojuma par manu apstiprināšanu amatā. Un atļaujiet man iepazīstināt ar 11 galvenajiem punktiem. Pirmkārt. 2009.gadā un līdz šā gada beigām Ekonomikas ministrija valsts atbalsta instrumentu veidā nodrošinājusi 350 miljonus latu ekonomikas sildīšanai; tas kopā ar piesaistītajām privātajām investīcijām sastāda 670 miljonus latu. Šis ir vislielākais valsts nodrošinātais atbalsts uzņēmējdarbībai pēdējo 20 gadu laikā. Piemēram, 2008.gadā šādā veidā Ekonomikas ministrija nodrošināja tikai 20 miljonus latu. Kolēģi, tie, kam ir kalkulatori, varat aprēķināt - varbūt kāds galvā varat parēķināt -, cik reižu vairāk tas ir. Manā vadībā tika mainītas prioritātes valsts atbalsta finansējuma saņemšanai, to koncertējot uz apstrādājošo rūpniecību un eksportu. Piemēram, šogad nepilni 80 miljoni latu 35 piešķirto vietā tika virzīti uz eksportu orientētas ražošanas attīstībai programmā „Augstas pievienotās vērtības investīcijas”. Šajā nedēļā ar mūsu partneriem - starptautiskajiem aizdevējiem - ir panākta vienošanās no Eiropas Savienības fondiem pieejamo līdzfinansējumu palielināt vēl par 100 miljoniem latu un, ja būs nepieciešams, šā gada laikā vēl par 135 miljoniem latu. Otrkārt. Ilgus gadus Latvijas valdība nebija spējusi ieviest efektīvu eksporta garantiju sistēmu. Viens no pirmajiem darbiem ministra amatā bija sakārtot šo jomu, un no pagājušā gada 1.jūnija pēc kredītu garantiju, eksporta darījumu un šogad arī izejvielu un komplektējošo daļu importa apdrošināšanas sistēma darbojas pilnvērtīgi. Treškārt. Nosakot prioritārās nozares, ir izdevies panākt nozīmīgas pārmaiņas valsts ekonomikas struktūrā. Iekšzemes kopproduktā ir būtiski palielinājies eksporta īpatsvars. Ekonomikas dzinējspēki ir samainījušies vietām. Šādu mērķi valsts stādījusi sev vienmēr, tomēr līdz šim labie nodomi bija palikuši vienīgi uz papīra. Tagad tas kļūst par realitāti. Ceturtkārt. Parakstot vienošanos ar tūrisma nozari pārstāvošajām organizācijām, ir samazināts pievienotās vērtības nodoklis viesu izmitināšanas pakalpojumiem no 21 uz 10 procentiem. Pēc tūrisma asociāciju aprēķiniem, tas ļaus nodrošināt ar jaunām darba vietām apmēram 2000 iedzīvotājus; tas dos iespēju vismaz par 5 procentiem samazināt pakalpojumu cenu. Kolēģi, piektkārt, daudz ir paveikts mikrouzņēmumu atbalstam. Tagad iespējams dibināt uzņēmumu, sākotnēji ieguldot pamatkapitālā tikai vienu latu. Būtiski samazināti maksājumi, dibinot uzņēmumu. Dota iespēja vienkāršot mikrouzņēmumu grāmatvedības kārtošanu. Mazajiem nodokļu maksātājiem ar gada apgrozījumu līdz 70 tūkstošiem latu pagarināts pievienotās vērtības nodokļa taksācijas periods un ieviests tā dēvētais kases princips. Dota iespēja bez jebkādiem birokrātiskiem šķēršļiem strādāt individuālā darba veicējiem, ieviešot patentmaksas. Sestkārt. Ir izstrādāts, valdībā apstiprināts un Saeimai izskatīšanai nosūtīts jauns Būvniecības likuma projekts. Tas paredz samazināt būvprojektu saskaņošanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju skaitu no piecām uz vienu un saskaņošanas procesā maksimāli patērējamo laiku no šobrīd esošām 180 dienām uz 60 dienām. Pēc ekspertu aplēsēm, būvniecības nozares ieguvums no birokrātisko šķēršļu mazināšanas varētu būt vismaz 2 miljoni latu. Septītkārt. Ir izstrādāts jauns Atjaunojamo energoresursu likums, kas paredz pilnībā mainīt zaļās enerģētikas tirgus darbības principus un radīt šajā tirgū ilgtermiņa prognozējamību un stabilitāti. Cenas iepirkumā tiks veidotas atbilstoši tirgus principiem, nevis lobiju interesēm. Šāda kārtība ļaus atteikties no kvotu sistēmas un padarīs zaļo enerģiju par konkurētspējīgu preci. Astotkārt. Daudz paveikts birokrātisko šķēršļu mazināšanai. Minēšu tikai trīs raksturīgākos uzlabojumus. Pirmais - valsts iestādēs nodrošināta iespēja norēķināties par pakalpojumiem uz vietas ar maksājumu kartes palīdzību. Otrais - maksājumi ar internetbanku starpniecību vairs nav jāapstiprina ar tā sauktajiem zilajiem zīmodziņiem. Trešais - viesu mājām nav pienākuma reģistrēt katru iebraucēju 24 stundu laikā policijā. Devītkārt. Pērn Ekonomikas ministrijā ir veiktas būtiskas strukturālas un funkciju reformas. To rezultātā jau 2009.gadā uz algu un administratīvo izdevumu samazinājuma rēķina ietaupījums ir 4 miljoni latu, bet, sākot no 2010.gada, - 8 miljoni latu. Struktūrvienību skaits samazināts no 17 uz 10, valsts sekretāru vietnieku skaits - no 5 uz 3. Savukārt darbinieku skaits samazināts no 230 uz 172. Desmitais punkts. Kopā ar „Latvenergo” esam īstenojuši sociālā atbalsta programmu trūcīgajām mājsaimniecībām ziemas periodā, piešķirot mājsaimniecībām 100 tūkstošus elektroenerģijas priekšapmaksas karšu. Katrai mājsaimniecībai tika piešķirta karte 500 kilovatstundu vērtībā, kopumā šim mērķim atvēlot 3,7 miljonus latu. Līdzīgu lēmumu pēc manas iniciatīvas 2009./2010.gada apkures sezonā pieņēma arī akciju sabiedrība „Rīgas Siltums”. Un vienpadsmitais punkts. Sadarbībā ar Ārlietu ministriju ir optimizēta un uzlabota Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību struktūra. Šogad pēc Konsultatīvās padomes ieteikuma tiks atvērtas jaunas pārstāvniecības Somijā, Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā. Tāpat sadarbībā ar Ārlietu ministriju un vēstniekiem tiks aktivizēti vairāki konkrēti investīciju projekti. Kolēģi! Šī ir tikai daļa no tiem daudzajiem darbiem, kas paveikti pēdējo 15 mēnešu laikā, kopš pildu ministra pienākumus. Kādus rezultātus šīs aktivitātes devušas? Atbildot uz šo jautājumu, atļaujiet sniegt īsu pārskatu par Latvijas ekonomiku raksturojošiem skaitļiem, kādi tie ir īstenībā. Šobrīd varam apgalvot, ka valstī ir notikušas nozīmīgas makroekonomiskās korekcijas. Ir beidzis pastāvēt ekonomiskais modelis, kurā, pateicoties ārējā kapitāla pieplūdumam, strauji palielinājās iekšējais pieprasījums un daudziem uzņēmējiem nebija vajadzības domāt par eksportu. Pašlaik notiek pāreja uz ilgtspējīgu ekonomikas modeli, kurā galvenais dzinējspēks būs eksports. Jau redzamas pirmās pazīmes, ka tajās nozarēs, kurās ir eksportēšanas iespējas, situācija sāk radikāli uzlaboties. Jau 2009.gada trešajā un ceturtajā ceturksnī eksportā un rūpniecības izlaidē bija vērojami uzlabojumi. Iekšzemes kopprodukts šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2009.gada ceturto ceturksni vairs nesamazinās. Apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi kopumā šā gada četros mēnešos ir par 6 procentiem lielāki nekā 2009.gada janvārī - aprīlī. Pie tam 2010.gada aprīlī nozares izlaide ik mēnesi ir par 10 procentiem lielāka nekā pirms gada. Kopš 2009.gada vidus ik mēnesi kokapstrādes nozares un ķīmisko produktu ražošanas apjomi ir pieauguši vidēji par 2,5 procentiem, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas apjomi - par 4 procentiem, bet metālapstrādes nozarē - par vairāk nekā 2 procentiem. Arī iekšējais pieprasījums stabilizējas. Mazumtirdzniecības apgrozījums, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, aprīlī ir par 6 procentiem augstāks nekā aizvadītā gada decembrī. Pie tam pieaugums mazumtirdzniecības apgrozījumā sāka iezīmēties jau šā gada janvārī. Konfidences rādītāji uzlabojas gan rūpniecībā, gan būvniecībā, gan pakalpojumu nozarēs. Lielais un nepārtraukti augošais tekošā konta deficīts, kas bija raksturīgs Latvijai vairāku gadu garumā, vairs nepastāv - kopš 2009.gada tekošā konta bilance mūsu valstī ir pozitīva. Pēc apjomīgā preču eksporta samazinājuma, kas aizsākās 2008.gada otrajā pusē, jau pagājušā gada beigās atsākās pakāpeniska augšupeja. 2010.gada četros mēnešos preču eksports ir par gandrīz 20 procentiem lielāks, nekā tas bija attiecīgajā periodā pirms gada. Preču eksporta palielinājums ir bijis visos Latvijas preču galvenajos noieta tirgos - kā uz Eiropas Savienības, tā arī uz trešajām valstīm. Ir uzlabojušies Latvijas tirdzniecības nosacījumi, Latvijas eksporta cenas ir augušas straujāk nekā importa. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazinājies arī lata efektīvais maiņas kurss. Tas ir izdevīgi Latvijas eksportētājiem, jo palielinās to konkurētspēja. Jāatzīst, ka joprojām vērojama saspringta situācija darba tirgū, lai arī šeit vērojamas pozitīvas tendences. Marta beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā bija reģistrēti 194 tūkstoši bezdarbnieku, aprīlī situācija sāka pakāpeniski uzlaboties; kopš marta beigām reģistrēto bezdarbnieku skaits ir samazinājies par vairāk nekā 10 tūkstošiem. Jau tagad īpaši uz eksportu orientētās nozarēs palielinājies pieprasījums pēc atbilstoši kvalificēta darbaspēka. Straujā ekonomiskā lejupslīde Latvijā ir apturēta. Kolēģi, kā liecina jaunākie statistikas dati, pozitīvās tendences ir noturīgas. Nenoliedzami, man kā ekonomikas ministram vienmēr būs izaicinājumi uzņēmējdarbības, vides un ekonomikas kopumā uzlabošanai, tomēr...".
• 2010_06_10-seq4 language "lv".
• 2010_06_10-seq4 speaker Artis_Kampars-1967.
• 2010_06_10-seq4 mentions Q822919.
• 2010_06_10-seq4 mentions Q211.
• 2010_06_10-seq4 mentions Q2660080.
• 2010_06_10-seq4 mentions Q37.
• 2010_06_10-seq4 mentions Q193089.
• 2010_06_10-seq4 mentions Q458.
• 2010_06_10-seq4 mentions Q21625222.
• 2010_06_10-seq4 mentions Q33.
• 2010_06_10-seq4 mentions Q3736450.
• 2010_06_10-seq4 mentions Q687709.
• 2010_06_10-seq4 mentions Q20560736.
• 2010_06_10-seq4 mentions Q159.
• 2010_06_10-seq4 mentions Q15628977.
• 2010_06_10-seq4 mentions Q25931626.
• 2010_06_10-seq4 mentions Q212.
• 2010_06_10-seq4 mentions Q57630.
• 2010_06_10-seq4 mentions Q184.
• 2010_06_10-seq4 mentions Q2033921.
• 2010_06_10-seq4 mentions Q2214.
• 2010_06_10-seq4 mentions Q2576442.
• 2010_06_10-seq4 mentions Q208573.
• 2010_06_10-seq4 mentions Q15379125.
• 2010_06_10-seq4 mentions Q488981.
• 2010_06_10-seq4 mentions Q4443451.