Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_05_13-seq459> ?p ?o. }

• 2010_05_13-seq459 type Speech.
• 2010_05_13-seq459 number "459".
• 2010_05_13-seq459 date "2010-05-13".
• 2010_05_13-seq459 isPartOf 2010_05_13.
• 2010_05_13-seq459 spokenAs 5.
• 2010_05_13-seq459 spokenText "Godātie kolēģi! Šī lieta varbūt nemaz nav tik skaidra un saprotama, kā šķiet iepriekšējam runātājam. Jo Satversmē patiešām... Satversme ir ļoti lakoniska. No vienas puses, Satversmes 4.pantā ir noteikts, ka valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Taču Satversmes 8.pantā ir noteikts, ka tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu. Satversmei, manuprāt, nebūtu jāpārvēršas par biezu grāmatu, kur būtu ietverti visi priekšnoteikumi attiecībā uz vēlēšanām, tāpat arī visi noteikumi par to, kādam jābūt deputāta statusam un kvalifikācijai. Te ļoti saprātīgi runāja Cileviča kungs un teica, ka gadījumā, ja notiks politiska izšķiršanās un šāda norma tiks ietverta Satversmē, viņiem būs visas tiesības vispirms vērsties Satversmes tiesā un pēc tam, protams, arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Kas mums parasti, runājot par šīm tiesībām, būtu jāatceras? Protams, ka tiesības tikt ievēlētam nav absolūtas. Šīs tiesības var tikt ierobežotas. Kā mēs ļoti labi zinām, likumā ir arī šo tiesību ierobežojumi, kas skar atsevišķas personas, un Satversmes tiesa, kā arī pati augstākā institūcija, Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ir pateikusi, ka noteiktu laika periodu šīs tiesības var ierobežot. Tātad šīs tiesības nav absolūtas. Šīs tiesības var ierobežot ar likumu. Tātad šis būs tas likums, kuru komisija ir izstrādājusi, kuru mēs tagad nodosim komisijai un kurš, iespējams, vēl tiks papildināts. Otrkārt. Šeit kolēģi visi kā viens runāja par tā saukto leģitīmo mērķi. Proti, leģitīmais mērķis šajā gadījumā ir panākt līdzsvaru, lai, piemēram, persona, kas neprot krievu valodu, bet prot valsts valodu vai kādu citu valodu, vēršoties pie ievēlētajiem deputātiem, varētu kārtot pašvaldībā savas lietas, tātad izmantot savas tiesības. Un tagad mums ir jāskatās... No vienas puses, protams, šis leģitīmais mērķis ir latviešu valodas aizsardzība. Bet, treškārt, mums ir jāskatās galvenokārt uz to, vai šeit būs panākts samērīgums. Šeit ir ļoti liela atšķirība ar Podkolzinas lietu, par kuru runāja Mackeviča kungs. Šeit Saeima iet daudz tālāk nekā tajā gadījumā. Šeit Saeima pasaka, ka deputātam, ja viņš ir ievēlēts... viņam neviens šķēršļus neliek... Viņš pasaka, ka valsts valodu saprot... Ja priekšsēdētājs redz, ka viņš nevar tur strādāt... Nu, pieņemsim, viņš darbojas kādā sociālo jautājumu komisijā. Pie viņa atnāk vecs pensionārs un prasa par savām tiesībām. Vai jūs domājat, ka šim pensionāram ir jāņem līdzi tulks? Vai, piemēram, kāds aiziet uz pašvaldību un sāk runāt par tik sarežģītu lietu kā teritorijas plānošana un būvniecība. Vai šajā gadījumā, kad viņš, piemēram, grib būvēt uz sev piederoša zemes gabala privātmāju, viņam būtu jāņem līdzi tulks, ja deputāts nav spējīgs neko viņam paskaidrot, bet vada komisiju? Un šeit jau, manuprāt, valsts ir nākusi ārkārtīgi pretī, proti, šeit ir pateikts, ka viņam sešu mēnešu laikā ir jāapgūst valsts valoda. Vai jūs tiešām domājat vai pieļaujat iespēju, ka pašvaldībās tiek ievēlēti cilvēki ar tik zemu intelektu, ka nav spējīgi iemācīties sešu mēnešu laikā? Var jau būt, ka cilvēki gados patiešām nav spējīgi iemācīties. Es tam tiešām neticu. Es nevaru iedomāties arī nevienu demokrātisku Eiropas valsti, kur šādā veidā... kur personas nepārzinātu valodu, kas nepieciešama to pienākumu pildīšanai. Jūs sakāt - kur tad viņš tagad ņems to skolu, un kas tad viņu tagad mācīs? Iespējams, ka viņš paņems privātskolotāju. Un iedomājieties, kādā privileģētā situācijā viņš atrodas! Mums neviens neapmaksā... Ja es, piemēram, gribētu mācīties franču valodu šeit, Saeimā, man neviens to neapmaksātu. Un es šaubos, vai Francijā, ja es tagad tur būtu deputāte, kāds man apmaksātu privātskolotāja pakalpojumus. Tur pašiem par saviem līdzekļiem jāiet mācīties. Es domāju, ka šeit tas ir samērīgi. Ejam tālāk. Paskatāmies, kas notiek, ja viņš nav spējīgs iemācīties, kā jūs sakāt, vai ja viņam nav bijusi interese mācīties. Viņš principa pēc nemācās. Tālāk lieta tiek izskatīta apgabaltiesā. Un turklāt likumprojektā ir teikts, ka apgabaltiesai nav obligāti jālemj. Apgabaltiesa var lemt. Apgabaltiesā strādā ļoti kvalificēti tiesneši, un viņi izvērtēs šo situāciju. Es domāju, ka mums šoreiz ir vajadzīga šī politiskā izšķiršanās. Manuprāt, samērīgums šeit ir panākts, un es aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu. Paldies jums par uzmanību. Ā, un vēl ko beidzot es gribu pateikt. Arī Cileviča kungs teica... Jā, iespējams, ka tas ir daļēji optimāls risinājums. Protams, mēs gaidām arī jūsu priekšlikumus. Var būt, ka šo termiņu var pagarināt - nevis pusgads, bet ilgāk. Komisija par to lems. Un es izsaku pateicību Lagzdiņa kungam, kurš, manuprāt, ļoti objektīvi raksturoja iemeslus, kuru dēļ komisija šādu likumprojektu izstrādāja. Paldies.".
• 2010_05_13-seq459 language "lv".
• 2010_05_13-seq459 speaker Ingrida_Circene-1956.
• 2010_05_13-seq459 mentions Q822919.
• 2010_05_13-seq459 mentions Q211.
• 2010_05_13-seq459 mentions Q193089.
• 2010_05_13-seq459 mentions Q142.
• 2010_05_13-seq459 mentions Q2498135.
• 2010_05_13-seq459 mentions Q122880.