Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_05_13-seq443> ?p ?o. }

• 2010_05_13-seq443 type Speech.
• 2010_05_13-seq443 number "443".
• 2010_05_13-seq443 date "2010-05-13".
• 2010_05_13-seq443 isPartOf 2010_05_13.
• 2010_05_13-seq443 spokenAs 22.
• 2010_05_13-seq443 spokenText "Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Jums priekšā, bez šaubām, tiek celts daudz civilizētāks projekts nekā tas, kuru bija iesniegusi, bet pēc tam atsaukusi TB/LNNK frakcija. Piemēram, likumprojektā paredzēts deputātiem valsts valodu mācīt uz valsts rēķina. Principā pieaugušiem iedzīvotājiem mācīt valsts valodu uz valsts rēķina - tā ir PCTVL programmas prasība. Tādēļ šāda veida priekšlikumu vajadzētu iekļaut ne tikai likumā par deputāta statusu, bet arī daudzos citos likumdošanas aktos, kuri jebkurām profesijām un amatiem paredz jebkuras prasības attiecībā uz valodas prasmi. Mēs, aizbildinoties ar precedentu, noteikti šādu priekšlikumu izvirzīsim. Turklāt deputāta mandāta atņemšanas procedūra attiecas nevis uz esošajiem deputātiem, bet tikai uz tiem, kuri tiks ievēlēti pēc likuma stāšanās spēkā. Tādā veidā tiks ievērots tiesiskās paļāvības princips, kas Latvijas likumdošanā vispār ir rets gadījums. Saskaņā ar likumprojektu strikti pasākumi pret tautas ievēlētajiem pārstāvjiem tiks piemēroti 2013.gadā. Iespējams, ka tad Eiropas Komisija jau būs pieņēmusi lēmumu par pašvaldību vēlēšanu likuma unifikāciju un no augšas iesniegs mums gatavu likumu direktīvas veidā, neņemot vērā vietējās necivilizētās īpatnības. Vispār likumprojekta autori bija rūpīgi iepazinušies ar Podkolzinas lietu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kā arī ar Ignatānes lietu ANO Cilvēktiesību komitejā. Šīs lietas, kuras aptuveni pirms desmit gadiem bija sagatavojusi Latvijas Cilvēktiesību komiteja, attiecas uz valodas prasmes prasībām deputātu kandidātiem. Un Latvija šīs lietas ir spīdoši zaudējusi. Acīmredzami tiks zaudētas arī tās lietas, kuras radīsies pēc šā likuma piemērošanas. Autori labi iepazinās vismaz ar diviem pieteikumiem tiesai pret Valsts valodas centru, kuru izskatīšana vēl nav beigusies un kuru sagatavošanā es aktīvi piedalījos. Šīs prasības attiecas uz jaunajiem valodas noteikumiem, kurus pieņēma Ministru kabinets un kuros Saeimas deputātiem tika noteikta visaugstākā no sešām valodas prasmes kategorijām, bet pašvaldību deputātiem jāapmierinās ar piekto kategoriju. Viens pieteikums bija pienācis no kādas piejūras pilsētas, kurā pirms 120 gadiem tika uzbūvēta vislielākā Krievijas flotes bāze Baltijā, bet otrs pieteikums - no tās pilsētas pašvaldības Daugavas krastos, kura pilsētas statusu ieguva jau 1670.gadā. Pilsētu dibinājuši krievu ieceļotāji, un tiesības uz pilsonību tajā iesākumā bija tikai krieviem un poļiem. Starp citu, tā līdz pat šim laikam ir vienīgā Latvijā pastāvošā pilsēta, kuru pirms 20.gadsimta dibinājuši nevācieši. Atbilstoši taisnīguma principam abās šajās pilsētās deputātiem, lai viņi varētu uzturēt pilnvērtīgus kontaktus ar iedzīvotājiem, vajadzētu mācīt ne tikai latviešu, bet arī krievu valodu. Bez tam šo divu un daudzu citu pilsētu deputātu tiesības izmantot pašvaldības darbībā krievu valodu bija garantētas pirmajā Latvijas Republikā. Diemžēl civilizācijas līmenis Latvijā pēdējos 80 gados būtiski nolaists. Lūk, vienā no šīm pilsētām mana kliente, deputāte, kādā no domes komitejas sēdēm arī bija aizstāvējusi ideju par vietējo krievu nacionālās kultūras biedrību finansēšanu no pašvaldību budžeta. Sēdē klātesošā Valsts valodas centra inspektore neko no deputātes runas nebija sapratusi, izņemot daudzās nepareizās galotnes deputātes teiktajos vārdos. (No zāles dep. J.Dobelis: „Tas taču nav par tēmu! Par tēmu jārunā!”) Bet vietējās latviešu avīzes korespondente, kura arī atradās sēdē, ne tikai visu bija sapratusi, bet arī reportāžu pusslejas apmērā par to bija uzrakstījusi, kurā ar cieņu aprakstīja, ka deputāte pašaizliedzīgi aizstāv savu tautiešu intereses. Vadoties no šā piemēra, derētu veikt speciālus pasākumus, lai attīstītu nevis deputātu, bet gan Valsts valodas centra inspektoru prāta spējas, kaut gan man ir bažas, ka viņiem nekādi kursi nelīdzēs. Staļinam tiek piedēvēts šāds aforisms: „Nav svarīgi, kas par ko balso, bet ir svarīgi, kas skaita balsis.” Saistībā ar to minēšu vēl stāstu par matemātiķiem un biologiem. Kādā valstī divas trešdaļas iedzīvotāju bija matemātiķi, bet viena trešdaļa - biologi. Dabiski, ka šīs valsts parlamentā matemātiķi bija vairākumā un pieņēma tādus likumus, kādi viņiem vairāk patika. Bet atsevišķās pilsētās dzīvoja daudz biologu, un viņi ievēlēja deputātus, kuri, vadoties no matemātiķu viedokļa, nebija visai pareizi. Pārāk daudz ir šo deputātu, nosprieda matemātiķi un nolēma pieņemt likumu, saskaņā ar kuru katram deputātam biologam jāzina matemātika tādā līmenī, lai viņš varētu pierādīt Fermā teorēmu. Bet zināšanu pārbaudes komisiju, dabiski, izveidoja no matemātiķiem. Tiesa gan, matemātiķiem nebija ienācis prātā pusei vēlētāju biologu kolektīvi atņemt pilsonību, bet pēc tam to atjaunot atsevišķi, pa vienam, iepriekš piespiežot pretendentus demonstrēt diferenciālās un integrālās skaitīšanas prasmes. Tas jau ir our Latvian know-how! Dāmas un kungi! Pēc savas profesijas es esmu daudz tuvāks matemātiķiem, nevis biologiem. Bet, solidarizējoties ar pēdējiem, es balsošu „pret” šo likumprojektu. Un pēdējais. Pati par sevi šā likuma parādīšanās Saeimā nozīmē, ka nepieciešams nekavējoties atcelt divas normas noteikumos, kas stājās spēkā pērnā gada 1.septembrī, - Ministru kabineta noteikumos par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi. Proti, normas no 1.pielikuma ar kodiem 1150 un 1110, kuras nosaka valodas prasības pašvaldību un Saeimas deputātiem. Šobrīd ir skaidrs, ka šīs normas Ministru kabinets bija pieņēmis bez attiecīgā pilnvarojuma deleģēšanas no Saeimas puses un tā ir acīmredzama pretruna ar Satversmi un Latvijas starptautiskajām saistībām. (No zāles dep. J.Dobelis: „Tu pats esi pretruna!”) Paldies par uzmanību.".
• 2010_05_13-seq443 language "lv".
• 2010_05_13-seq443 speaker Vladimirs_Buzajevs-1951.
• 2010_05_13-seq443 mentions Q822919.
• 2010_05_13-seq443 mentions Q211.
• 2010_05_13-seq443 mentions Q79820.
• 2010_05_13-seq443 mentions Q16347646.
• 2010_05_13-seq443 mentions Q193089.
• 2010_05_13-seq443 mentions Q47182.
• 2010_05_13-seq443 mentions Q39731.
• 2010_05_13-seq443 mentions Q159.
• 2010_05_13-seq443 mentions Q2167704.
• 2010_05_13-seq443 mentions Q8880.
• 2010_05_13-seq443 mentions Q43070.
• 2010_05_13-seq443 mentions Q164226.
• 2010_05_13-seq443 mentions Q122880.
• 2010_05_13-seq443 mentions Q1474490.
• 2010_05_13-seq443 mentions Q4803907.
• 2010_05_13-seq443 mentions Q1964159.