Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_05_04_s-seq3> ?p ?o. }

• 2010_05_04_s-seq3 type Speech.
• 2010_05_04_s-seq3 number "3".
• 2010_05_04_s-seq3 date "2010-05-04".
• 2010_05_04_s-seq3 isPartOf 2010_05_04_s.
• 2010_05_04_s-seq3 spokenAs 118.
• 2010_05_04_s-seq3 spokenText "Godātais Valsts prezidenta kungs! Cienītā Lietuvas prezidentes kundze! Cienītā Igaunijas parlamenta priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Cienītie kolēģi Saeimas deputāti! Ministri! Ekselences! Cienītās dāmas un godātie kungi! Šodien Latvija svin atjaunotās valsts nozīmīgāko svētku dienu. Šodien aprit 20 gadi kopš vēsturiskā 1990.gada 4.maija. Tieši pirms divdesmit gadiem Augstākās padomes deputātu vairākums teica „jā” deklarācijai „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Tūkstošiem cilvēku gan pie tagadējā Saeimas nama, gan pie saviem radioaparātiem aizturētu elpu klausījās deklarācijas tekstu: „Atjaunot Satversmes sapulces 1922.gada 15.februārī pieņemtās Latvijas Republikas Satversmes darbību visā Latvijas teritorijā. Latvijas valsts oficiālais nosaukums ir Latvijas Republika.” 1990.gada 4.maija deklarācija bija latviešu tautas Trešās atmodas un Dziesmotās revolūcijas kulminācija, kad cerības par neatkarīgu Latviju pārtapa īstenībā. 4.maija deklarācija ir vēsturisks dokuments, kas īstenoja ilgas un sapņus par atkal brīvu Latvijas valsti. Valsti, par kuru pusgadsimtu ilgušajos padomju okupācijas gados visā pasaulē neļāva aizmirst mūsu tautieši trimdā. Valsti, kuru visus komunisma režīma gadus savās sirdīs glabāja okupētās Latvijas disidentu grupas. Trešās atmodas pirmsākumā visai latviešu tautai Latvijas neatkarības ideju atkal uzdrīkstējās paust Radošo savienību plēnums. Savukārt Radošo savienību plēnumā aizsākto par visas tautas kustību pārvērta Latvijas Tautas frontes aktīvisti un līderi, domu par brīvu Latviju aiznesot līdz katrai Latvijas lauku sētai, ciemam un pilsētai. Šodien mēs sakām paldies tiem Tautas frontes līderiem un aktīvistiem, kuri ar savu drosmi, pārliecību un ticību brīvas Latvijas idejai sekmēja Latvijas Tautas frontes saraksta uzvaru Augstākās padomes 1990.gada 18.marta vēlēšanās. Šodien sakām paldies visiem tiem Latvijas Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja par 4.maija deklarāciju, sakām paldies arī tiem kādreizējā PSRS Tautas deputātu kongresa deputātiem no Latvijas, kuri Maskavā aizstāvēja Latvijas un visas Baltijas brīvības ideju un tautu pašnoteikšanās tiesības. No 1990.gada 4.maija līdz faktiskajai valsts neatkarības atjaunošanai pagāja vairāk nekā gads. Līdz brīdim, kad atjaunoto Latvijas Republiku de facto atzina citas pasaules valstis, mēs aizstāvējām savu izvēli janvāra barikāžu laikā, ar nevardarbīgās pretošanās palīdzību uzvarējām armijas un OMON vienības Rīgas ielās, sērojām par janvāra barikāžu dienās kritušajiem, pārdzīvojām arī 1991.gada augusta valsts apvērsuma mēģinājumu. Visi šie notikumi bija vienlīdz svarīgi ceļā uz Latvijas neatkarības atjaunošanu. Tomēr tieši 4.maijs simbolizē atjaunoto valsti, simbolizē to tautas vienotību, kas ļāva mums paveikt šķietami neiespējamo – atgūt brīvību, atjaunot Latvijas valstiskumu. Dāmas un kungi! Divdesmit atjaunotās Latvijas brīvvalsts gados ir paveikts daudz. Neatkarības gados ir uzaugusi jauna paaudze, kura nav pieredzējusi padomju režīmu un var baudīt atgūto brīvību, demokrātiju un tiesiskumu. Var dzīvot zemē, kurā nodrošinātas visas pamattiesības, kas raksturo demokrātisku valsti, – cilvēktiesības, vārda, pulcēšanās un pārvietošanās brīvība. Ikvienam no mums ir dota iespēja piedalīties demokrātiskā valsts pārvaldē. Mūsu dalība Eiropas Savienībā un NATO jau sešus gadus sniedz Latvijai drošības un neatkarības garantijas. Esam nodrošinājuši latviešu valodas un kultūras saglabāšanu. Varētu teikt, ka ir sasniegts 1990.gada 4.maija deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” galvenais mērķis. Taču valsts savā attīstībā nedrīkst apstāties, jo šajā laikā ir mainījusies mūsu izpratne par labklājību, stabilitāti un Latvijas valsts nākotni. Tāpēc šodien, valsts neatkarības atjaunošanas divdesmitajā gadadienā, izvērtējot paveikto un analizējot lēmumus un notikumus, kas ietekmējuši valsts līdzšinējo attīstību, mums jāraugās uz priekšu, lai Latvija būtu valsts, kurā cilvēki justos droši, vēlētos dzīvot, strādāt un veidot savu un savu bērnu nākotni. Ekonomiskā situācija ir ieviesusi savas korekcijas gan Latvijas, gan citu Eiropas un pasaules valstu attīstībā. Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai vienai no pirmajām nācās sāpīgi izjust ekonomiskās krīzes sekas. Mēs bijām spiesti pieņemt nopietnus un bieži vien nepopulārus lēmumus un pārskatīt iesākto attīstības ceļu. Taču sarežģītie sociāli ekonomiskie apstākļi vienlaikus ir devuši mums arī daudzas mācības, kas, es ceru, ļaus gan pārvērtēt iepriekšējos lēmumus, gan nodrošināt stabilu attīstību nākotnē. Un tā mēs esam sapratuši, ka ekonomikas pieaugums tikai uz iekšējā patēriņa rēķina ir šķietamība, ka nepieciešams mērķtiecīgs atbalsts eksportspējīgai ražošanai, lauku uzņēmējdarbībai un mūsu produkcijas noieta tirgus meklējumiem. Mēs esam sapratuši, ka mums ir jāatbalsta ražošana, kas rada augstu pievienoto vērtību un jaunas darba vietas visā Latvijas tautsaimniecībā. Mēs esam guvuši mācību, ka varam atļauties tērēt tikai tik, cik paši spējam nopelnīt. Mūsu prioritātei ir jābūt izglītībai, sagatavojot augsti kvalificētus speciālistus visdažādākajās tautsaimniecības jomās, lai nodrošinātu inovatīvu produktu tapšanu Latvijā. Neskatoties uz politiskajiem un ekonomiskajiem satricinājumiem, Saeima un valdība ir spējusi pieņemt nozīmīgus lēmumus ekonomikas stabilizēšanai. Kā rāda notikumu attīstība, tas nebūtu bijis iespējams bez visas sabiedrības izpratnes par stāvokli valstī, par to, kāpēc sāpīgie lēmumi bija nepieciešami. Tagad mēs redzam, ka arī citas, lielākas, valstis saskaras ar tām pašām problēmām, kas mums bija pirms gada vai diviem, un gatavojas spert tādus pašus soļus kā mēs vēl pavisam nesen. Šobrīd no starptautiskajiem ekonomikas un finanšu ekspertiem dzirdam atzinīgus vārdus par valsts spēju ievērot fiskālo disciplīnu. Pamazām uzlabojas arī Latvijas starptautiskais kredītreitings, liecinot par to, ka ekonomika stabilizējas un pats grūtākais posms jau ir aiz muguras. Tagad mums ir jādara viss, lai pozitīvi iesāktais tiktu turpināts. Cienījamie klātesošie! Šobrīd ir īpaši svarīgi apzināties, ka Latvija var, ka mūsu cilvēki ir konkurētspējīgi pasaules līmenī. Mēs varam lepoties ar Latvijas veiksmes stāstiem un Latvijas cilvēku panākumiem. Vēl nesen mēs pat iedomāties nevarējām, ka Latvijas rietumos taps tehnoloģijas, kas tiks izmantotas kosmosa kuģu būvniecībā. Savu pasaules līmeņa kompetenci pierādījuši mūsu kardioķirurgi, kas pašlaik tiek atzīti kā vieni no labākajiem pasaulē. Mūsu zinātnieku izgudrojumus tehnoloģiju, medicīnas un citās jomās izmanto lielākās pasaules korporācijas. Šobrīd mēs varam minēt gan pasaulē vispārzināmus farmācijas produktus, gan izgudrojumus, ko izmanto mūzikas, programmatūras, fizikas, ķīmijas un mašīnbūves nozarēs. Latvijas speciālistu vārdi ir labi zināmi arheoloģijas un bioloģijas ekspertu aprindās. Mūsu valsts mūziķu, sportistu, mākslinieku paveiktais liek cienīt un novērtēt Latvijas sasniegto. Mēs esam spējuši saglabāt Latviju kā vienu no viszaļākajām valstīm pasaulē. Mūsu ļaudīm ir jāzina un jāatceras šie pozitīvie piemēri, lai noticētu sev un apzinātos, ka Latvijā ir sasniegumi, kas tiek novērtēti un liek Latvijas vārdam izskanēt visā pasaulē. Godātie kolēģi un viesi! Divdesmit atjaunotās neatkarības gados ir mainījusies valsts un mainās arī sabiedrība. Mēs īsā laikā esam spējuši gan atjaunot demokrātiskas valsts pārvaldes sistēmu, gan veikt ekonomiskās sistēmas maiņu – no sociālistiskās plānveida ekonomikas esam izveidojuši pamatu brīvā tirgus sistēmai, iespējai attīstīt savu biznesu un konkurēt Eiropas un pasaules tirgū. Mūsu valsts vēl pirms dažiem gadiem bija straujas ekonomikas augšupejas piemērs. Divdesmit gados mēs spējām sasniegt un panākt to, kas daudzām citām senākām demokrātijām prasījis daudzus gadu desmitus. Protams, arī Latviju pašlaik ietekmē sarežģīti globālie ekonomiskie procesi un satricinājumi. Tādēļ šobrīd daudz vairāk nekā iepriekš mums ir vajadzīga visas sabiedrības līdzdalība valsts attīstībā. Es esmu pārliecināts, ka parlamentārā demokrātija ir bijusi mūsu pareizā izvēle un tā nav aizstājama ar vienas stiprās rokas politiku. Vēsture ir pierādījusi, ka, pārāk lielai varai nonākot viena vai dažu cilvēku rokās, var tikt pieļautas visai valstij un tautai liktenīgas kļūdas. Tāpēc viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt parlamentārās demokrātijas stabilitāti. 1.maijā apritēja 90 gadi kopš Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas. Šī diena iezīmēja parlamentārās demokrātijas sākumu mūsu valstī. Latvijas parlamentārās demokrātijas vēsturē ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi, taču pasaules pieredze rāda, ka parlamentārā demokrātija nodrošina visplašāko sabiedrības interešu pārstāvību. Parlamentārā demokrātija garantē diskusijas par visām sabiedrības grupām svarīgiem jautājumiem, tādējādi katram lēmumam ir jābūt izsvērtam un pamatotam; tos pieņemot, bieži ir nepieciešami kompromisi, lai ievērotu dažādu sociālo grupu intereses. Tikai parlamentārā demokrātija nodrošina katram sabiedrības loceklim iespēju pašam pieņemt lēmumu par to, kam uzticēt politisko varu valstī. Šis gads ir vēlēšanu gads, un tas nozīmē augstu politisko aktivitāti. Es nešaubos – arī lielas politiskās kaislības. Un tomēr es ceru, ka tās neaizēnos galvenos mērķus – izveidot stabilu un sabalansētu valsts budžetu, īstenot tādu ekonomisko programmu, kura nodrošina saprotamu un prognozējamu nodokļu politiku un stabilu uzņēmējdarbības vidi, kas savukārt ir iedzīvotāju labklājības pamats. Ņemot vērā pašreizējo politisko spēku samēru un to savstarpējās attiecības, nedrīkst pieļaut, ka politiskās kaislības, īstermiņa politiskais izdevīgums un mazas politiskās Pirra uzvaras noved valsti strupceļā. Tādēļ gan pozīcijas, gan opozīcijas partijām būs jādemonstrē sava politiskā gudrība un spēja uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, to atbilstību valsts ilgtermiņa interesēm, nepakļaujoties īstermiņa politiskajai konjunktūrai. Sevišķi svarīgi tas ir mazākuma valdības apstākļos, kad pozīcijai jāsniedz īpaši pamatoti un izsvērti argumenti par labu kādam lēmumam, bet opozīcijai jāspēj paskatīties tālāk par 2.oktobri, kad paredzētas 10.Saeimas vēlēšanas. Es aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju, izdarot izvēli par to, kam uzticēt Latvijas valsts vadību nākamos četrus gadus, pamatoties uz kandidātu ilgtermiņa attīstības stratēģiju, nevis skaļiem reklāmas saukļiem. Dāmas un kungi! Divdesmit atjaunotās neatkarības gados Latvija ir ieguvusi daudzus draugus un partnerus, ar kuriem kopā sasniegti lieli mērķi. Pirms divdesmit gadiem trīs Baltijas valstis vienojās kopīga mērķa – neatkarības – sasniegšanai. Tagad mūsu sadarbība vairāk vērsta uz ekonomikas un reģionālās attīstības jautājumiem. Mums ir kopīgi risināma enerģētiskās neatkarības, drošības un sociālā problemātika, mums ir vienota reģionālās attīstības telpa. Triju Baltijas valstu sadarbības loģisks turpinājums ir arvien ciešāka saikne ar mūsu Ziemeļu kaimiņiem, tāpēc stratēģiskā sadarbība ar Ziemeļvalstīm ir viena no prioritātēm, ko Latvija noteikusi, pārņemot Baltijas Asamblejas prezidentūru. Savukārt, lai pilnīgāk izmantotu iespējas, ko sniedz plašāka reģionālā sadarbība, Latvija aktīvi iesaistījās Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam izstrādē un pieņemšanā. Šiem dažādajiem kopdarbības līmeņiem ir racionāls pamats, un ikkatrs no mums būs ieguvējs, ja mūsu jūra kļūs tīrāka, ja energopiegāde kļūs drošāka, ja pavērsies plašākas iespējas iegūt izglītību un attīstīt uzņēmējdarbību. Uz šādiem pamatiem Latvija veido konstruktīvas attiecības ar visām kaimiņvalstīm. Pirms sešiem gadiem, kļūstot par pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, Latvija izvēlējās stratēģiskos partnerus un sabiedrotos, ar kuriem kopā mēs meklēsim 21.gadsimta globālo problēmu risinājumus. Un mēs esam vitāli ieinteresēti un arī līdzatbildīgi, lai NATO joprojām būtu pasaules spēcīgākā kolektīvās militārās aizsardzības alianse, kas balstās uz spēcīgām transatlantiskajām saitēm. Mūsu interesēs ir, lai Eiropas Savienība kļūtu ekonomiski arvien spēcīgāka, ārpolitikas jomā vienotāka, saviem iedzīvotājiem tuvāka un iespēju ziņā līdzvērtīgāka. Vienlaikus mums ir svarīgi panākt, lai attaisnotos Latvijas iedzīvotāju pirms sešiem gadiem veiktā izvēle un Latvijas intereses tiktu nostiprinātas konkrētos lēmumos. Lai to panāktu, mūsu nacionālajām interesēm ir jābūt skaidri un savlaicīgi definētām, mūsu likumdevēju un izpildvaras darbam ir jābūt saskaņotam, ir maksimāli jāiesaista sociālie partneri, mūsu deputāti Eiropas Parlamentā un pārstāvji citās institūcijās. Tikai tā mēs varēsim panākt Latvijas tautsaimniecībai labvēlīgus lēmumus attiecībā uz nākamo finanšu perspektīvu vai attiecībā uz līdzvērtīgiem atbalsta maksājumiem lauksaimniecībā. Valsts attīstībai prioritāru nacionālo pozīciju aizstāvēšanā ir jāpanāk tāda politiskā vienprātība un pieejamo resursu konsolidācija, kādu Latvija piedzīvoja pirms iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Zīmīgi pārmaiņu procesi skar arī Latvijas drošības garantu – Ziemeļatlantijas līguma organizāciju. Jaunā NATO stratēģiskā koncepcija, kuras izstrādē Latvija ir aktīvi līdzdarbojusies, būs pamats pārmaiņām, lai alianse būtu gatava stāties pretī jebkuriem 21.gadsimta apdraudējumiem. Vienlaikus mēs esam ieinteresēti, lai kolektīvās aizsardzības princips, kuru nosaka NATO dibināšanas līguma 5.pants, arī turpmāk būtu šīs militārās alianses pamatu pamats. Pēc nepilna mēneša Latvijā viesosies daudzi simti ietekmīgu Latvijas un pasaules politiķu, NATO amatpersonu un žurnālistu, lai piedalītos NATO Parlamentārās Asamblejas pavasara sesijā. Kopš Latvija kļuva par NATO dalībvalsti, mēs esam sevi pierādījuši kā uzticamu sabiedroto. Par to lielā mērā ir jāpateicas mūsu karavīriem, kas pilda un ir pildījuši atbildīgus uzdevumus starptautiskajās misijās un jo īpaši Afganistānā. NATO Parlamentārās Asamblejas pavasara sesija Rīgā būs iespēja Latvijai atkal apliecināt sevi kā prasmīgu organizatori, kā NATO dalībvalsti, kura spēj uzņemties un pildīt savas saistības, kā dalībvalsti, kura aktīvi grib līdzdarboties drošības jautājumu risināšanā. Godātie klātesošie! Gan pirms divdesmit gadiem, kad tauta vienojās kopīgai rīcībai neatkarības sasniegšanā, gan arī tagad ļoti svarīga ir cilvēku izpratne par notiekošo, par sasniedzamo mērķi un ceļu uz to. Tolaik nozīmīgākie bija politiskie uzstādījumi, tagad īpaši svarīgi ir ekonomiskie jautājumi. Jāatceras, ka, izvēloties Latvijas preci, mēs atbalstām mūsu ražotājus. Savukārt nomaksāti nodokļi ļauj finansēt mūsu bērnu izglītību, nodrošināt pensiju mūsu vecākiem un vecvecākiem, maksāt algas tiem, kas rūpējas par mūsu veselību un drošību. Piedaloties Lielajā talkā, mēs rūpējamies par vidi, kurā dzīvojam. Ar aktīvu līdzdalību politiskajos procesos, dalību vēlēšanās un iesaistīšanos nevalstiskajās organizācijās mēs stiprinām Latvijas demokrātiju. Esot aktīvi un ieinteresēti savas valsts attīstībā un uzplaukumā, mēs ikviens stiprinām arī savu un savas ģimenes drošību un labklājību. Pirms divdesmit gadiem ļoti svarīga bija katra Latvijas iedzīvotāja iesaistīšanās valstī notiekošajos procesos. Arī tagad es aicinu visus mūsu valsts iedzīvotājus apzināties, ka Latvija ir mūsu zeme un mūsu vienīgā valsts. Mūsu vietā Latviju necels ne Starptautiskais Valūtas fonds, ne Pasaules Banka, ne Eiropas Komisija. Mums pašiem ir jābūt saimniekiem savā zemē. Latvijas nākotne ir atkarīga no katra Latvijas iedzīvotāja ticības sev, savai ģimenei, savai valstij. Savai Latvijai. Latvijas ļaudis! 1990.gada 4.maija deklarācijas „Par Latvijas neatkarības atjaunošanu” gadadienu mēs svinam gaišā pavasara laikā. Es novēlu, lai pavasaris nes atmodu ne tikai dabā, bet arī cilvēku prātos un sirdīs, jo Latvija – tie esam mēs paši. Visi kopā un katrs no mums. Tāpēc mums jārod sevī spēks vienoties par kopīgu rīcību, jāatjauno savstarpējā uzticēšanās, jāsaprot, ka sekmes mēs varam gūt tikai visi kopā. Lai svētku, pavasara un cerību laiks dod mums spēku izturēt ikdienā, lai dod mums ticību panākumiem, ticību nākotnei. Ticību Latvijai. Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.)".
• 2010_05_04_s-seq3 language "lv".
• 2010_05_04_s-seq3 speaker Gundars_Daudze-1965.
• 2010_05_04_s-seq3 mentions Q822919.
• 2010_05_04_s-seq3 mentions Q211.
• 2010_05_04_s-seq3 mentions Q649.
• 2010_05_04_s-seq3 mentions Q2660080.
• 2010_05_04_s-seq3 mentions Q37.
• 2010_05_04_s-seq3 mentions Q191.
• 2010_05_04_s-seq3 mentions Q193089.
• 2010_05_04_s-seq3 mentions Q458.
• 2010_05_04_s-seq3 mentions Q8889.
• 2010_05_04_s-seq3 mentions Q39731.
• 2010_05_04_s-seq3 mentions Q8436.
• 2010_05_04_s-seq3 mentions Q8880.
• 2010_05_04_s-seq3 mentions Q7184.
• 2010_05_04_s-seq3 mentions Q889.
• 2010_05_04_s-seq3 mentions Q15180.
• 2010_05_04_s-seq3 mentions Q7164.
• 2010_05_04_s-seq3 mentions Q670356.
• 2010_05_04_s-seq3 mentions Q1807095.
• 2010_05_04_s-seq3 mentions Q7804.