Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_04_15-seq299> ?p ?o. }

Showing items 1 to 21 of 21 with 100 items per page.

2010_04_15-seq299 type Speech.
2010_04_15-seq299 number "299".
2010_04_15-seq299 date "2010-04-15".
2010_04_15-seq299 isPartOf 2010_04_15.
2010_04_15-seq299 spokenAs 33.
2010_04_15-seq299 spokenText "Labdien! Vispirms es gribu izteikt lielu pateicību jums, godātie deputāti, par to, ka tikāt tādu nelielu grozījumu izdarījuši jūsu darba kārtībā. Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Tiesībsarga likuma 15.panta pirmā daļa noteic, ka tiesībsargs reizi gadā sniedz Saeimai un Valsts prezidentam rakstveida ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu. Šādu ziņojumu par 2009.gadu esam nosūtījuši gan Saeimai, gan Valsts prezidentam 31.martā, un ceru, ka deputāti to ir saņēmuši. Savukārt saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 131.1 panta trešo daļu man, tiesībsargam, ir jāsniedz par šo dokumentu ziņojums, tāpēc lūdzu uzklausīt manu nelielo ziņojumu. Ceru, ka ar pilnu ziņojuma tekstu jūs esat iepazinušies. Tiesībsarga biroja darbības trešais gads ir bijis smagu pārbaudījumu gads. Ekonomiskās krīzes un iekšējo konfliktu dēļ nenoliedzami cieta biroja reputācija. 2009.gada rudenī valsts budžeta izdevumu samazinājuma kontekstā politiķi pat aizsāka diskusiju par Tiesībsarga biroja likvidāciju. Nenoliedzami, Tiesībsarga biroja darbu 2009.gadā būtiski ietekmēja finansējuma samazinājums. Izprotot solidāro valsts finansējuma samazinājumu visām valsts iestādēm un apzinoties savus pienākumus un atbildību valsts un sabiedrības priekšā, tiesībsargs samazinātā budžeta apstākļos turpināja pildīt visas likumā noteiktās funkcijas pilnā apmērā. Lai arī likumā ir noteiktas piecas atsevišķas funkcijas, tās ir savstarpēji saistītas, nedalāmas, un to kopīgais mērķis ir cilvēktiesību aizsardzības veicināšana un labas pārvaldības principa sekmēšana. Līdz ar to netika pat apsvērta iespēja attiekties no kādas likumā noteiktās funkcijas izpildes. 2009.gadā birojā tika saņemti 1986 rakstveida iesniegumi. Par 588 no tiem ierosinātas pārbaudes lietas, 21 pārbaudes lietu esmu ierosinājis pēc savas iniciatīvas, tāpat sniegtas 1617 mutvārdu konsultācijas par dažādiem cilvēktiesību un labas pārvaldības jautājumiem. Tas liecina, ka 2009.gadā saņemto iesniegumu skaitam nav tendence pieaugt, taču minēto jautājumu aktualitāte valstī ir nemainīgi augsta. Analizējot iesniegumu saturu, redzams, ka visvairāk bijis iesniegumu par tiesībām uz taisnīgu tiesu, kā arī tādu iesniegumu, kuros personas lūdz sniegt informāciju par savām tiesībām un konkrētajā tiesiskajā situācijā lūdz arī padomu, kā efektīvāk rīkoties. 2009.gadā par tiesībām uz taisnīgu tiesu ir saņemti 257 rakstveida iesniegumi, no tiem 76 gadījumos ierosinātas pārbaudes lietas. Papildus sniegtas arī 480 mutvārdu konsultācijas saistībā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu. Visvairāk sūdzību ir par lietas iztiesāšanas saprātīga termiņa neievērošanu. Sūdzas par ilgajiem nogaides periodiem krimināllietu iztiesāšanā apelācijas kārtībā, tāpat vairāki iesniegumi saņemti par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā 2009.gadā izdarītajiem grozījumiem, kas atsevišķās lietu kategorijās vairs neparedz lietas pārsūdzības iespēju kasācijas kārtībā. Ierosinātās pārbaudes lietas ietvaros tika izpētīta Eiropas Cilvēktiesību tiesas nostāja šajā jautājumā. Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantā nav tieši norādītas tiesības pat uz apelācijas pieejamību, un vienīgais precīzi formulētais nosacījums par apelāciju ietverts konvencijas 7.protokola 2.pantā, kas garantē minētās tiesības tikai kriminālās tiesvedības gadījumos. Līdz ar to Eiropas Cilvēktiesību tiesa norāda, ka konvencijas 6.pants neuzliek valstīm par pienākumu visos gadījumos ieviest apelācijas tiesu sistēmu un ka valsts pati var noteikt pārsūdzības principa apjomu saskaņā ar savu tiesību sistēmu. Ieviešot apelācijas tiesu sistēmu, valsts savā likumā var noteikt lietu kategorijas, kurām pārsūdzība apelācijas instancē nav paredzēta. Līdzīgs princips ir attiecināms arī uz lietas izskatīšanu kasācijas instancē. Tiesībsarga birojā 2009.gadā ir vērsušās vairākas personas ar lūgumu paskaidrot, vai darba devējs, kaimiņi vai tuvinieki bez personas piekrišanas un brīdināšanas drīkst uzstādīt videonovērošanas kameras darba vietās, ēku kāpņu telpās vai dzīvokļos, kuros minētās personas dzīvo. Šādas situācijas ir saistītas ar tiesību uz privāto dzīvi pārkāpumu. Videonovērošanas kameru uzstādīšana darba vietās, piemēram, darbinieku koplietošanas telpās, kur darbinieki pārģērbjas, vai veikalos pielaikošanas kabīnēs, lai nepieļautu zādzības, ir vērtējama kā nesamērīga iejaukšanās personas privātajā dzīvē. Joprojām aktuāls ir jautājums par masu mediju izpratni par personas privātās dzīves neaizskaramību un robežām, kad un kādā mērā ir pieļaujama personas attēla vai personas datu izmantošana televīzijas raidījumos un publikācijās presē. Personas lielākoties sūdzas par dažādiem televīzijas raidījumiem, kuros viņas tiek parādītas bez piekrišanas, un laikrakstos publicētajiem rakstiem, jo uzskata, ka tādā veidā tiek pārkāptas viņu tiesības uz privāto dzīvi. Šādās situācijās bieži vien saduras tiesības uz vārda brīvību un personas tiesības uz privāto dzīvi, un, ņemot vērā to, ka situācijas ir visdažādākās, nevar skaidri pateikt, ka visos gadījumos var konstatēt personas tiesību pārkāpumu. Nereti personām tiek ieteikts izmantot iespēju civiltiesiskā kārtā celt tiesā prasību par goda un cieņas aizskārumu. 2009.gadā ir aktualizējies jautājums par personas sensitīvo datu aizsardzību kriminālprocesa ietvaros. Vienlīdz aktuāli jautājumi pārskata periodā ir bijuši labas pārvaldības ievērošana valsts pārvaldē un tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Iespēja vērsties pie tiesībsarga ar jautājumiem par labas pārvaldības ievērošanu valsts pārvaldē sniedz personām dažāda veida ieguvumus. No vienas puses, tie ir gadījumi, kad juridiski iestāde visu izdarījusi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai procedūrai, tomēr problēma ir kādā sīkākā jautājuma niansē vai iestādes attieksmē. Šādu jautājumu risināšanu, ja iestāde pati savu darbību neuzlabo, personai var atteikt gan augstāka iestāde, gan tiesa, jo netiek konstatēti pārkāpumi. Šādos gadījumos personām lieti noder mūsu darbinieku kompetence, labas pārvaldības principu ievērošanas valsts pārvaldē veicināšana. No otras puses, skatot jautājumus par labas pārvaldības principa ievērošanu, ir iespēja panākt izlīgumu starp strīda pusēm. Līdz ar to tiek atvieglotas Latvijas Republikas tiesas, īpaši jau administratīvās tiesas, no iespējamajiem personu pieteikumiem. Tas ir būtiski, ņemot vērā administratīvo tiesu noslogotību un ilgo lietu izskatīšanas laiku. Rodas iespēja atrisināt jautājumu pirms tiesas ar tiesībsarga starpniecību, kas ir izdevīgi gan personai, gan arī pašām tiesām. Pagājušajā gadā tiesībsargs izskatīja samērā daudz gan fizisko, gan juridisko personu iesniegumu par dažāda veida nodokļu noteikšanu, to aprēķināšanu un piedzīšanas procedūru. Problēmas iesniedzējiem radušās galvenokārt normatīvo aktu neizpratnes dēļ. 2009.gadā tika saņemti vairāki rakstveida iesniegumi un uzklausītas vairākas mutvārdu sūdzības saistībā ar personas dzīvesvietas deklarēšanu. Atsevišķos gadījumos tika ierosinātas pārbaudes lietas, kuru gaitā sākotnējās bažas par problēmām Dzīvesvietas deklarēšanas likuma normās nemaz neapstiprinājās. Problēmas katrā atsevišķā gadījumā tika konstatētas iestāžu izpratnē par minētā likuma piemērošanu, bet tādēļ jau nav nepieciešams grozīt uzreiz likumu. 2009.gadā tiesībsargs saņēma 50 iesniegumus par necilvēcīgiem un pazemojošiem apstākļiem ieslodzījuma vietās. Lielākajā daļā iesniegumu norādīts uz nepietiekamu dabisko apgaismojumu, ventilācijas trūkumu un pārapdzīvotību kamerās. Lai pārbaudītu iesniegumos sniegto informāciju, Tiesībsarga biroja darbinieki 2009.gadā devās vairākās vizītēs uz ieslodzījuma vietām. Tika apmeklēts Jelgavas cietums, Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļa, Brasas cietums, Šķirotavas cietums, Liepājas cietums, Latvijas Cietumu slimnīca, kā arī tika veiktas vairākas vizītes uz Rīgas Centrālcietumu. 2009.gadā tiesībsargs ierosināja 13 pārbaudes lietas par policijas darbinieku necienīgu un pazemojošu izturēšanos, kā arī fiziska spēka, tātad arī speclīdzekļu, pielietošanu. Visbiežāk šādi gadījumi ir saistīti ar ieslodzīto personu konvojēšanu, kā arī kriminālprocesuālu darbību veikšanu, piemēram, aizturēšanu vai kratīšanu. 2009.gadā līdzīgi kā iepriekšējos pārskata periodos lielākā daļa iesniegumu tiesību uz sociālo nodrošinājumu jomā Tiesībsarga birojā saņemti par pensiju jautājumiem. It īpaši iesniegumu skaita pieaugums par šiem jautājumiem bija vērojams 2009.gada jūnijā un jūlijā, kad tika plānoti un ieviesti valsts izmaksāto pensiju samazinājumi gan strādājošiem, gan nestrādājošiem pensionāriem. Tiesībsargs kopumā pensiju ieturējumu paredzošās normas uzskatīja par neatbilstošām Satversmei. Samazinoties iedzīvotāju ienākumiem un valstī izdevumu samazināšanas nolūkos pārliekot lielāku slogu uz iedzīvotājiem par veselības aprūpes pakalpojumu samaksu, 2009.gadā aktualizējās jautājums par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Tiesībsarga ieskatā, veselības aizsardzības budžetam salīdzinājumā ar citām jomām Latvijā nekad nav tikuši atvēlēti pietiekami valsts budžeta līdzekļi, proti, to apmērs procentuāli pret iekšzemes kopproduktu vienmēr ir bijis neliels. Līdz ar to vēl aizvien aktuāls ir jautājums, vai valsts tiesību uz veselības aizsardzību realizēšanu ir veikusi pienācīgi, maksimāli pieejamo resursu ietvaros. Arī šo jautājumu risināšana ir apgrūtināta, jo cieši saistīta ar valsts ekonomisko situāciju. Salīdzinot statistikas datus ar iepriekšējiem gadiem, var secināt, ka ir tendence sarukt iesniegumu skaitam par tiesībām uz mājokli. Vērtējot mājokļa jautājuma aktualitāti 2009.gadā, ir jāatzīst, ka tāpat kā iepriekšējā pārskata gadā aktuāli bijuši jautājumi par palīdzības sniegšanu reģistrēšanai dzīvokļu reģistrā, izslēgšanu no dzīvokļu rindas un pašvaldības piedāvāto dzīvojamo telpu kvalitātes atbilstību dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas nosacījumiem. Tāpat tiesībsarga kompetences ietvaros risinātas denacionalizēto namu īrnieku problēmas, kā arī risināti jautājumi, kas skāruši personu tiesības patvaļīgas izlikšanas gadījumos. Iesniegumu skaita pieaugums par tiesībām uz taisnīgu tiesu un labas pārvaldības ievērošanu valsts pārvaldē skaidrojams ar apstākli, ka sabiedrība kļūst arvien izglītotāka un zina, kādu pakalpojumu tā vēlas un ir tiesīga saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām. Ikvienai personai, kas vēršas tiesā vai citā iestādē, ir svarīgi, lai lieta tiktu izskatīta ātri un kvalitatīvi. Kā zināms, Latvijā nav izveidota atsevišķa bērnu tiesībsarga institūcija, bet attiecīgo funkciju izpilde ir uzticēta Latvijas Republikas tiesībsargam, kas starptautiskā un nacionālajā līmenī ir atzīts par pilntiesīgu bērnu tiesībsargu. 2009.gada 20.novembrī visā pasaulē tika atzīmēta Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bērnu tiesībām 20.gadadiena. 1989.gada 20.novembrī Apvienoto Nāciju Organizācijā, pieņemot Konvenciju par bērnu tiesībām, tika uzsvērts, ka bērniem ir nepieciešama atsevišķa, tikai bērniem vien domāta, konvencija, jo personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu, bieži vien ir vajadzīga īpaša aprūpe un aizsardzība pretēji pieaugušajiem. Turklāt, pieņemot minēto konvenciju, pasaules valstu līderu mērķis bija vispārēji atzīt, ka arī bērniem ir cilvēktiesības. Ikdienā, darbojoties kopā ar bērniem un vienlaikus rūpējoties, lai bērna tiesības tiktu ievērotas, var konstatēt, cik būtiska nozīme ir bērnu tiesību pareizai izpratnei un to ievērošanai. Konvencijas īstenošana neapšaubāmi ir veicinājusi bērnu tiesību attīstību arī Latvijā, tostarp būtiski ietekmējot Bērnu tiesību aizsardzības likuma un citu normatīvo aktu, kuriem ir būtiska nozīme bērnu tiesību nodrošināšanā, saturu un pieņemšanu. Atzīmējot konvencijas jubileju, organizējām diskusiju „Bērna tiesības uzaugt ģimenē un ārpusģimenes aprūpe”, veltot to viena no konvencijas pamatprincipiem - bērna vislabāko interešu principa - labākas izpratnes veidošanai diskusijas dalībnieku vidū. 2009.gadā Tiesībsarga birojā tika saņemti 548 iesniegumi par bērnu tiesību iespējamiem pārkāpumiem. No tiem 169 bija rakstveida iesniegumi, bet 374 - mutvārdu. Par piecām tēmām pārbaudes lietas apstākļu noskaidrošanai ierosinātas pēc tiesībsarga iniciatīvas. Salīdzinot iesniegumu statistiku ar iepriekšējo gadu, tēmu aktualitāte nav mainījusies. Arī 2009.gadā visaktuālākā tēma bija bērna tiesības uzaugt ģimenē. Jau ilgāku laiku tiesībsarga uzmanības lokā ir arī bērna tiesību pārkāpumi tiesībsargājošo iestāžu darbā, kas konstatēti, tiesībsargājošajām iestādēm veicot bērnu aptauju un pieņemot paskaidrojumus no bērna pirms kriminālprocesa vai administratīvās lietvedības uzsākšanas. Vecāki ne vienmēr tiek informēti par policijas pārrunām ar bērnu un gadījumā, ja viņi no bērna vai citiem avotiem ir uzzinājuši par pārrunu laiku un vietu, viņiem tiek liegts tajās piedalīties, atteikumu motivējot ar to, ka pārrunas nav nekāda procesuāla darbība un ka to ilgumu un kārtību normatīvie akti nemaz neregulē. Balstoties uz bērnu tiesību un interešu prioritātes principu, tiesībsargs uzskata par nepieļaujamu paskaidrojumu pieņemšanu no bērna, liedzot būt klāt bērna vecākiem. Privātpersonu iesniegumu izskatīšana, atrisinot individuālo gadījumu, nenoliedzami ir apjomīgākais, taču ne vienīgais tiesībsarga darbības aspekts. Privātpersonu iesniegumi norāda uz jomām, kurās jāveicina cilvēktiesību aizsardzība. Pērn tiesībsargs ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas lēmumu 22 lietās tika atzīts par pieaicināto personu un uzaicināts sniegt viedokli izskatāmajā lietā. Tiesībsarga un Satversmes tiesas vērtējums par apstrīdētā tiesiskā regulējuma atbilstību Satversmei gandrīz visos jautājumos bija vienāds. Tas atšķīrās tikai vienā gadījumā - par zāļu iegādes kompensāciju. 2009.gadā notika visai aktīvs darbs likumdošanas procesā. Tiesībsarga biroja darbinieki ir piedalījušies likumprojektu izstrādē vairākās darba grupās, kā arī tika iesniegti vairāki priek��likumi par tiesību aktu izdošanu vai grozīšanu. Un visbeidzot. Pievēršoties Tiesībsarga biroja darbības prioritātēm šajā jaunajā - 2010.gadā, vēlos akcentēt četrus galvenos jautājumus, četras prioritātes. Pirmkārt, tā ir personu ar invaliditāti aizsardzība gan diskriminācijas novēršanā, gan sociālajā apdrošināšanā... nodrošinājumā. Otrkārt, iekšējo aizsardzības mehānismu novērtēšana vardarbības gadījumu izmeklēšanā slēgta tipa iestādēs un policijā. Treškārt, vēlēšanu tiesību ierobežojumu novēršana, labas pārvaldības principa ievērošana šajā jomā. Un ceturtkārt, bērnu tiesību jomā bērna tiesību ievērošana slēgta tipa iestādēs. Tās ir mūsu šāgada prioritātes. Paldies jums par uzmanību.".
2010_04_15-seq299 language "lv".
2010_04_15-seq299 speaker Romans_Apsitis-1939.
2010_04_15-seq299 mentions Q822919.
2010_04_15-seq299 mentions Q211.
2010_04_15-seq299 mentions Q2660080.
2010_04_15-seq299 mentions Q193089.
2010_04_15-seq299 mentions Q8436.
2010_04_15-seq299 mentions Q4459436.
2010_04_15-seq299 mentions Q2498135.
2010_04_15-seq299 mentions Q179830.
2010_04_15-seq299 mentions Q1065.
2010_04_15-seq299 mentions Q43048.
2010_04_15-seq299 mentions Q122880.
2010_04_15-seq299 mentions Q2329807.
2010_04_15-seq299 mentions Q22979185.