Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_03_31-seq264> ?p ?o. }

• 2010_03_31-seq264 type Speech.
• 2010_03_31-seq264 number "264".
• 2010_03_31-seq264 date "2010-03-31".
• 2010_03_31-seq264 isPartOf 2010_03_31.
• 2010_03_31-seq264 spokenAs 139.
• 2010_03_31-seq264 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Arī pēc diskusijām šeit, Saeimā, mēs redzam, ka šis ir ārkārtīgi sensitīvs jautājums, kas ir izraisījis plašu sabiedrības rezonansi, kā arī vairāku sabiedrisko organizāciju - gan Latvijas Veterinārārstu biedrības, gan Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes, gan arī citu dzīvnieku aizsardzības organizāciju - asu kritiku. Un, runājot par šo jautājumu, es gribu šeit pieminēt trīs aspektus. Pirmkārt, ekonomiskais aspekts. Mēs visi zinām, ka šīs normas atbalstītāji pamato šo kaušanas metodi ar to, ka mūsu valsts iegūs ārkārtīgi lielu ekonomisko ieguvumu, dodot uzņēmumiem iespēju eksportēt tūkstošiem tonnu halāla gaļas mēnesī un tādējādi nodrošinot simtiem darba vietu. Savukārt likuma steidzamība septembrī tika pamatota ar „Viesuļu” jau noslēgto tirdzniecības līgumu ar musulmaņu pārstāvjiem it kā Zviedrijā. Tomēr uz lopu kaušanas metodi, kas raksturīga musulmaņiem, kopš šīs strīdīgās normas pieņemšanas ir pieteicies tikai viens uzņēmums „Viesuļi”, kas nesniedz nekādu statistisko informāciju par tā ekonomiskajiem ieguvumiem. Jau gandrīz seši mēneši... kopš šīs normas pieņemšanas ir pagājuši jau gandrīz seši mēneši, un, pēc manā rīcībā esošās informācijas, var secināt, ka reāla ekonomiskā ieguvuma nav. Uzņēmuma solītā gaļas piegāde Zviedrijai nenotiek. Kaušanu veic tikai viens musulmanis, kuš dzīvo Rīgā un uz „Viesuļiem” strādāt dodas tikai reizi nedēļā. Patiesībai neatbilst arī solītais par liellopu gaļas noieta tirgu Latvijā, sakot, ka šeit ir ap desmit tūkstošiem musulmaņu. Tie arī ir klaji meli, jo laika posmā no 2005.gada līdz 2009.gadam musulmaņu draudžu locekļu skaits Latvijā ir svārstījies līdz 400 locekļiem. Arī veikals „Stockman” ir atteicies piedāvāt „Viesuļu” halāla gaļu pircējiem. Tas ir pirmais aspekts. Otrais aspekts, par ko es gribu runāt, ir jautājuma morālais aspekts. Pēc vairāku ekspertu domām, lauksaimniecības dzīvnieku nokaušana, kas tiek veikta bez iepriekšējas apdullināšanas un tātad ir saskaņā ar musulmaņu reliģiskajām tradīcijām, ir arhaiska un cietsirdīga kaušanas metode, ar kuru tiek nevajadzīgi paildzinātas un pastiprinātas kaujamo dzīvnieku ciešanas; tas ir pretrunā ar dzīvnieku tiesību aizsardzības normām. Turklāt šāda veida, cietsirdīga, nogalināšanas metode ir pretrunā ar Latvijas valsti vēsturiski apdzīvojošo nāciju tradicionālajām vērtībām, morāles un ētikas izpratni. Latvijas valstī nav nekāda pamata atļaut šādu nežēlīgu rīcību, kas tiek amorāli dēvēta par uzņēmēju atbalstīšanas un ekonomikas atdzīvināšanas plānu sastāvdaļu. Protams, daudzi no mums iebilst, sakot: „Kas tad tur liels? Mūsu senči tā ir kāvuši, un kauj jau arī vēl joprojām.” Bet, kolēģi, ir jautājums - vai tiešām tas ir tik nevainīgi? Vai tiešām mēs šeit diskutējam tikai par kaušanas metodēm? Un šajā sakarā es gribu runāt par trešo svarīgo aspektu, kas ir jautājuma garīgais aspekts. Es, kolēģi, apzinos to, ka šī ir ļoti riskanta lieta, par ko runāt no šīs tribīnes, taču pirms balsojuma es nevaru par to nerunāt. Jo dzīvnieku nogalināšana saskaņā ar musulmaņu reliģiskajām tradīcijām tomēr ir un paliek reliģiska dzīvnieku upurēšana, kur caur dzīvnieka ciešanām, dzīvniekam esot pie pilnas apziņas, un asiņu iztecināšanu tiek pielūgts musulmaņu Dievs. Jūs taču, kolēģi, ļoti labi saprotat, ka katrā reliģijā ir upura pienešana Dievam un ka tas ir garīgs akts. Vai tas nav zīmīgi, ka tieši šajā nedēļā, sagaidot Lielo piektdienu un Kristus augšāmcelšanās svētkus, mēs svinēsim Dieva piedāvāto Kristus upuri? Jo kristīgajā pasaules uzskatā mēs saprotam to, ka pats Dievs caur Kristu ir pārtraucis upurēšanas tālāku nepieciešamību. Tāpēc kristietībai ir sveša rituāla dzīvnieku upurēšana un jebkāda cita upura nepieciešamība. Kolēģi! Man ir lielas bažas, ka mēs neapzināmies tās garīgās konsekvences, kas var piemeklēt mūsu zemi un tautu, ja komerciālu un saimniecisku apsvērumu dēļ mēs ignorējam pamatus, uz kuriem balstās cilvēku attieksme pret dabu, pret dzīvnieku, pret savu zemi un tās kultūras vēsturi. Mums ir jāapzinās, ka ekonomisko aprēķinu prevalēšana pār dabas loģiku un apskaidrota cilvēka prāta loģiku izraisīs vēl dziļākus destrukcijas procesus mūsu zemē. Kolēģi! Vai tiešām tas ir nepieciešams? Vai ir nepieciešams svešu reliģisku kultu un komerciālu ideju vārdā upurēt Dieva svētību mūsu zemei un mūsu tautai? Šī ir mūsu izvēle, kolēģi. Aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.".
• 2010_03_31-seq264 language "lv".
• 2010_03_31-seq264 speaker Inese_Slesere-1972.
• 2010_03_31-seq264 mentions Q822919.
• 2010_03_31-seq264 mentions Q211.
• 2010_03_31-seq264 mentions Q2660080.
• 2010_03_31-seq264 mentions Q34.