Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_03_25-seq79> ?p ?o. }
Showing items 1 to 10 of
10
with 100 items per page.
- 2010_03_25-seq79 type Speech.
- 2010_03_25-seq79 number "79".
- 2010_03_25-seq79 date "2010-03-25".
- 2010_03_25-seq79 isPartOf 2010_03_25.
- 2010_03_25-seq79 spokenAs 22.
- 2010_03_25-seq79 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Aizpērn 8.oktobrī Latvijas Republikas tiesībsargs sniedza atzinumu pārbaudes lietā par atšķirībām starp Latvijas Republikas pilsoņu un nepilsoņu tiesībām. Šajā atzinumā par nesamērīgiem tika atzīta vesela virkne ierobežojumu nepilsoņiem, to skaitā arī aizliegums strādāt par detektīvu. Tieši minēto aizliegumu mēs piedāvājam atcelt. Lūk, jūsu priekšā ir tiesībsarga argumentācija! Pārbaudes lietas ietvaros tika analizētas detektīvsabiedrības vadītāja vai personas, kas ieņem amatu detektīvsabiedrības pārvaldes institūcijās, iespējas apdraudēt sabiedrisko drošību piešķirto tiesību ietvaros. Tāpat tika analizēts spēkā esošais mehānisms sabiedriskās drošības kā leģitīmā mērķa nodrošināšanai. Saskaņā ar likumu detektīvdarbības mērķis ir personu tiesību un likumīgo interešu aizsardzība. Ņemot vērā to, ka pilsonības kritērijs likumā ir paredzēts noteiktām personām, ir jāizvērtē tās šīm personām piešķirtās tiesības, kuru prettiesiskas izmantošanas rezultātā var tikt apdraudēta sabiedriskā drošība. Savukārt svarīgi atzīmēt arī to, ka tajā pašā tiesību normā līdztekus pilsonības kritērijam licences saņemšanai ir izvirzīta arī cita leģitīmā mērķa sasniegšanai būtiska prasība, proti, attiecīgā persona nav sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un tai nav konstatēta psihiska slimība vai atkarība no alkohola, narkotikām, psihotropām vai toksiskām vielām. Saskaņā ar likumu detektīvsabiedrības piedāvātie pakalpojumi nav saistīti ar darbu ar šaujamieročiem. Vienlaikus jāuzsver, ka Detektīvdarbības likumā ir noteikts tiesisks regulējums par aizliegumu izsniegt licenci tām sabiedrībām, „kurās amatus pārvaldes institūcijās ieņem personas, par kurām valsts drošības iestāžu rīcībā ir likumā noteiktajā kārtībā iegūtas un pārbaudītas ziņas, kas liecina par šo personu piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem formējumiem, politiskajām partijām vai sabiedriskajām organizācijām, kuras uzsākušas publisko darbību pirms to reģistrācijas vai turpina darbību pēc tam, kad tā ir apturēta vai izbeigta ar tiesas nolēmumu, kā arī par piederību pie organizētās noziedzības grupām”. Tātad sabiedriskās drošības kā leģitīmā mērķa sasniegšanai likumā jau ir paredzēts samērīgs mehānisms, kas nav saistīts ar attiecīgo personu pilsonību. Piemēram, „veicot detektīvdarbību, ir aizliegts radīt personām fizisku, morālu vai materiālu kaitējumu, apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, kā arī apkārtējo vidi, lietot vai draudēt lietot fiziskās ietekmēšanas līdzekļus, pamudināt personas uz noziedzīgu rīcību”. Sistemātiski interpretējot aizliegumus, secināms, ka sabiedriskās drošības kā leģitīmā mērķa sasniegšanai likumdevējs jau ir paredzējis tādu samērīgu mehānismu, kas nav attiecināms uz personas pilsonību. Nosakot pilsonības kritēriju pretstatā nepilsoņu statusam, sabiedrības vadītajam un personām, kas ieņem amatu pārvaldes institūcijās, likumdevējs paredz papildu prasības leģitīmā mērķa sasniegšanai. Ņemot vērā sabiedrības tiesību un pakalpojumu būtību, galvenokārt attiecībā uz šaujamieroču nepielietošanu, uzskatu, ka nav pamata izslēgt nepilsoņus no to personu kategorijas, kurām ir tiesības iegūt detektīvsabiedrības vadītāja vai personas, kas ieņem amatu pārvaldes institūcijās, statusu. Tas ir tiesībsarga viedoklis, un es iesaku to respektēt.".
- 2010_03_25-seq79 language "lv".
- 2010_03_25-seq79 speaker Vladimirs_Buzajevs-1951.
- 2010_03_25-seq79 mentions Q211.
- 2010_03_25-seq79 mentions Q2167704.