Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_03_18-seq315> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 2010_03_18-seq315 type Speech.
- 2010_03_18-seq315 number "315".
- 2010_03_18-seq315 date "2010-03-18".
- 2010_03_18-seq315 isPartOf 2010_03_18.
- 2010_03_18-seq315 spokenAs 22.
- 2010_03_18-seq315 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Priekšlikums papildināt to gadījumu sarakstu, kuros nekustamo īpašumu var atsavināt sabiedriskajām vajadzībām, ar vēl vienu rindkopu - „denacionalizētās (..) mājas īrnieku pamatvajadzību nodrošināšanai” - parādījās likumsakarīgi, kaut gan ar gandrīz 20 gadu nokavēšanos. Protams, salīdzinājumā ar 200 tūkstošiem bezdarbnieku un 400 tūkstošiem parādnieku denacionalizēto namu īrnieku problēma šodien neliekas tik aktuāla, tomēr denacionalizētajos namos dzīvoja ap 80 tūkstošiem ģimeņu. Laika posmā no 1996.gada līdz 2008.gadam tiesa apmierināja 40 tūkstošu ģimeņu izlikšanu no dzīvojamās telpas. Savā vienaldzībā, nevēloties un neprotot risināt problēmas, valsts sākumā tika patrenējusies uz viņiem, bet tagad šīs iemaņas tiek demonstrētas attiecībā uz bezdarbniekiem un parādniekiem. Svētku datumos Saeimā ar patosu runā par nepieciešamību nostiprināt pilsonisko sabiedrību, par Saeimas komisiju tiešajiem kontaktiem ar nevalstiskajām organizācijām, tāpēc jo nepatīkamāks izskatās incidents Juridiskās komisijas sēdē, apspriežot mūsu piedāvāto grozījumu, kad triju oficiāli reģistrētu īrnieku organizāciju pārstāvjiem neļāva nedz izplatīt materiālus, nedz arī uzstāties. Kārtības ruļļa ietvaros es nolasīšu vienas no šīm organizācijām iesnieguma daļu (citēju): „Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma politisku lēmumu par namīpašumu denacionalizāciju. Diez vai toreiz likumdevējs varēja paredzēt visas iespējamās sekas un sociālā satricinājuma riskus. Pārņemot atgūtos namus savā īpašumā, daudzi īpašnieki sekmīgi atrisināja savas attiecības ar īrniekiem. Bet ir arī cita īpašnieku kategorija - tā vietā, lai prasītu no valsts īpašuma reformas ietvaros atbrīvot atdoto māju no īrniekiem, īpašnieki sāka pārtraukt dzīvokļiem ūdensapgādi, elektroapgādi, apkuri, sūtot brīdinājumus par īres maksas paaugstināšanu. Daļa iedzīvotāju līdz denacionalizācijai ieguldīja lielu naudu dzīvokļu remontā un restaurācijā, tādējādi saglabājot Rīgas dzīvojamo fondu. Pēc denacionalizācijas viņi zaudēja to visu un bieži ir spiesti dzīvot citur, īrētā mājoklī, lai saglabātu veselību. Denacionalizēto māju iedzīvotāji, lielākā daļa no kuriem ir pensionāri vai ģimenes ar pieticīgiem ienākumiem, kļuva par namīpašnieku ķīlniekiem. Īrniekiem nebija dota iespēja privatizēt savus dzīvokļus, kā to varēja izdarīt pašvaldību un valsts māju iemītnieki. Ja savulaik īrniekiem šī iespēja nebūtu liegta, viņi vēlāk brīvi varētu rīkoties ar dzīvokļiem un mainīt tos pret tādiem, kas atbilstu viņu finansiālām iespējām. Priekšlikums ir nepieciešams, jo daudzu denacionalizēto māju īpašnieki nepilda likuma „Par dzīvojamo telpu īri” uzliktos pienākumus - nesniedz pakalpojumus, nepiedalās māju uzturēšanā un nepārrēķina īres maksu gadījumos, kad nenodrošina pienācīgu dzīvojamo telpu lietošanu. Tiesības uz mājokli ir viena no fundamentālām cilvēka tiesībām, it īpaši mūsu klimatiskajos apstākļos. Šīs pamattiesības netika garantētas denacionalizēto namu iedzīvotājiem. Tas ir rupjš Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pārkāpums.” Citāta beigas. Saskaņā ar iepriekš minēto es uzskatu, ka priekšlikums ir atbalstāms, un lūdzu to atbalstīt. Paldies.".
- 2010_03_18-seq315 language "lv".
- 2010_03_18-seq315 speaker Jakovs_Pliners-1946.
- 2010_03_18-seq315 mentions Q822919.
- 2010_03_18-seq315 mentions Q211.
- 2010_03_18-seq315 mentions Q2660080.
- 2010_03_18-seq315 mentions Q8436.
- 2010_03_18-seq315 mentions Q2167704.