Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_03_18-seq18> ?p ?o. }

• 2010_03_18-seq18 type Speech.
• 2010_03_18-seq18 number "18".
• 2010_03_18-seq18 date "2010-03-18".
• 2010_03_18-seq18 isPartOf 2010_03_18.
• 2010_03_18-seq18 spokenAs 5.
• 2010_03_18-seq18 spokenText "Cienījamie kolēģi! Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” pieprasījums varētu tikt uztverts kā neizpratne vai pat nekompetence veselības aprūpes nozarē. Salīdzinot ar 2009.gadu, budžets veselības aprūpei ir samazinājies tikai par 13 procentiem, kas reālas problēmas nozarei neradītu, ja finanses tiktu izlietotas iedzīvotāju interesēs. Ambulatorajai aprūpei finansējums šogad, salīdzinot ar pērno gadu, ir pat pieaudzis. Tad ir jājautā: kādēļ, spriežot pēc Veselības ministrijas publiskās informācijas, katastrofāli būtu jāpieaug neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai? Vai skaidrojums būtu tāds, ka ambulatorā palīdzība netiek sniegta, taču nauda tiek tērēta? Pieņemu, ka tas tā nav, jo ārsti godprātīgi veic savus pienākumus. Un šie 3,4 procenti no IKP, kuri tika apsolīti Rozentāles kundzei, arī šogad tika nodrošināti. Tātad premjers savu solījumu ir pildījis. Parunāsim dažus vārdus par to, kā tad šī nauda tiek tērēta (un par to ir atbildīga Veselības ministrija, nevis premjers). Pilnīgi uzskatāms piemērs ir Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, kur pērn vārda tiešā nozīmē tika izšķērdēti turpat vai 2,4 miljoni. Un visas šīs fikcijas, shēmas un darbības bija ļoti labi zināmas gan šīs slimnīcas vadībai, gan arī veselības ministrei. Kā piemēru, kā nauda tika izlietota, varu minēt sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs un brūču klīnika”. Par tās sniegtajiem mikroķirurģijas un mikroķirurģiskās izgulējumu ārstēšanas pakalpojumiem naudas summa bija nepilni 2,4 miljoni. Šo darbu varēja veikt arī pati slimnīca, bet tā nodeva šo pakalpojumu privātās rokās. Ja nu reiz ir tāds katastrofāls naudas trūkums, ka ir jāvēršas pie Dombrovska kunga, tad es jums minēšu dažas algas, kuras saņem veselības aprūpes nozarē strādājošie. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājas vidējā darba samaksa mēnesī 2008.gadā ir bijusi 4472 lati, 2009.gadā - nedaudz samazināta - 4377 lati (no Valsts kontroles revīzijas ziņojuma). Valdes locekļiem vidējā darba samaksa ir bijusi virs 3000. Nevarētu teikt, ka šī nozare sevišķi cieš no naudas trūkuma. Galvenajam grāmatvedim - virs 2000 latu, projektu finanšu vadības nodaļas vadītājam šajā pašā slimnīcā darba alga ir 2627 lati. Vai jūs domājat, ka sliktāk ir citās slimnīcās? Nebūt ne! Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja alga ir bijusi virs 5000 latu 2008.gadā, bet, to samazinot, 2009.gadā - 4500 lati. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes rektora vidējā darba samaksa 2008.gadā ir bijusi 11 543 lati mēnesī. Gandrīz vai konkurētspējīga ar Flika kunga algu! 2009.gadā, nedaudz samazinot, tā, pēc šā Valsts kontroles revīzijas ziņojuma, 2009.gada pirmajā pusē bija 7735 lati. Par kādu veselības aprūpes budžeta trūkumu te var būt runa? Par slimnīcām, kas ir minētas šajā pieprasījumā. Te nu būtu derējis iepazīties ar faktiem, ko sniedz Veselības ministrija, jo sakarā ar to, ka slimnīcu skaits ir samazināts vairāk nekā par 20 procentiem, atlikušajām slimnīcām finansējumam vajadzēja būt lielākam nekā iepriekšējā gadā. Vēl par to, kā tiek maldināta sabiedrība par pakalpojumu sniegšanu. Gan veselības ministre Rozentāles kundze, gan Veselības ministrijas ierēdņi ir ne vienā vien sanāksmē uzsvēruši to, ka mēs esam palikuši tikai uz neatliekamo palīdzību, kura katastrofāli pieaug. Joprojām strādādama veselības aprūpē gan ambulatori, gan stacionārā, es pilnīgi noteikti varu apgalvot, ka šī neatliekamā palīdzība tiek radīta mākslīgi, pie hroniskas slimības pieliekot vārdu „paasinājums”. Un tādā veidā joprojām plānveida palīdzība tiek nodrošināta šajās slimnīcās. Ja mainītu sistēmu un maksātu par pakalpojumu, nevis par nogulētajām gultas dienām, kuras gan, jāatzīmē, ir skaitliski samazinājušās... Taču, kā iepriekš, tomēr joprojām tiek maksāts par laiku, kas tiek pavadīts slimnīcā. Un vēl pēdējais - par konkursiem. Šis pēdējais konkurss par neatliekamās palīdzības mašīnu iepirkumu, kas pēkšņi tika sadārdzināts par 30 procentiem - 10 miljoniem -, nekādā veidā nav saistīts ar premjeru. Premjers ir uzdevis jautājumu veselības ministrei Rozentāles kundzei: kādēļ tas tā ir noticis šajos apstākļos, kad ļoti būtiski būtu bijis 10 miljonus novirzīt ārstniecībai, nevis mašīnu iepirkumam? Par izšķērdēšanu varētu turpināt tajā ziņā, ka tas, kas notika Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur gandrīz miljons tika nozagts... Sauksim lietas īstos vārdos! Tika konstatēti 900 tūkstoši, vienkārši 100 tūkstoši netika atrasti; 10 procenti ir tipiskā summa, par ko ir runa šajos projektos. Var būt, ka Rozentāles kundze kā nozares atbildīgā ministre iedzīvotāju intereses vērtēja zemāk nekā celtniecību vai mašīnu iepirkumus; acīmredzot tā tas varētu būt bijis, bet par to vajadzētu nākties atbildēt viņai, nevis premjeram. Tāpēc pilnīgi noteikti es varu teikt, ka šis pieprasījums ir vienkārši nepamatots ne no viena skatu punkta - ne no budžeta, ne no budžeta samazinājuma, ne no pakalpojumu sniegšanas. Ir tikai viens vienīgs atbildīgais - šīs nozares ministrs, kurš zina, kā šī nauda tiek izlietota. Paldies.".
• 2010_03_18-seq18 language "lv".
• 2010_03_18-seq18 speaker Ingrida_Circene-1956.
• 2010_03_18-seq18 mentions Q211.
• 2010_03_18-seq18 mentions Q2660080.
• 2010_03_18-seq18 mentions Q957137.
• 2010_03_18-seq18 mentions Q4459436.
• 2010_03_18-seq18 mentions Q2070470.
• 2010_03_18-seq18 mentions Q12360039.
• 2010_03_18-seq18 mentions Q2007643.
• 2010_03_18-seq18 mentions Q3401675.
• 2010_03_18-seq18 mentions Q1507032.