Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_03_18-seq14> ?p ?o. }

• 2010_03_18-seq14 type Speech.
• 2010_03_18-seq14 number "14".
• 2010_03_18-seq14 date "2010-03-18".
• 2010_03_18-seq14 isPartOf 2010_03_18.
• 2010_03_18-seq14 spokenAs 139.
• 2010_03_18-seq14 spokenText "Labdien, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Šis LPP/LC frakcijas deputātu ar „Saskaņas Centra” frakcijas deputātu atbalstu iesniegtais pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim tapis, reaģējot uz paradoksālo situāciju veselības aprūpē, kur, no vienas puses, daudzas slimnīcas atrodas bankrota priekšā un jau 2010.gada pirmajos mēnešos ir būtiski pārtērējušas atvēlēto finansējumu, bet, no otras puses, atsevišķas Veselības ministrijas padotībā esošās iestādes un kapitālsabiedrības tik brīvi rīkojas ar naudu, ka rada iespaidu, it kā tām, atšķirībā no pārējās Latvijas, „treknie gadi” turpinās... Pareizi, šis Valsts kontroles ziņojums bija par 2008.gadu un 2009.gada pirmajiem četriem mēnešiem. Pēc Valsts kontroles veiktās revīzijas trijās Veselības ministrijas kapitālsabiedrībās un vienā Veselības ministrijas padotības iestādē atklājies, ka nelietderīgi un neefektīvi izlietoti 2,7 miljoni latu. Kāda gan būtu kopējā summa, ja revīzija būtu veikta visās Veselības ministrijas padotības iestādēs un kapitālsabiedrībās? Pie mūsu deputātiem ir vērsušies vairāki pašvaldību vadītāji, kuru teritorijās atrodas reģionālās slimnīcas, kā arī reģionālo slimnīcu administrācijas pārstāvji un informējuši mūs par kritisko situāciju, kāda tā pašreiz ir saistībā ar slimnīcu finansējumu. Slimnīcas grimst aizvien dziļākos parādos, tās ir parādā gan zāļu piegādātājiem, gan dažādiem sadzīves pakalpojumu nodrošinātājiem, gan valstij. Un, ja kreditori vērsīsies pret slimnīcām un iesniegs maksātnespējas pieteikumu, slimnīcas var bankrotēt. Informācija liecina, ka jau 2010.gada janvārī slimnīcas būtiski pārtērējušas atvēlētos līdzekļus. Vissarežģītākā situācija ir reģionos. Piemēram, Krāslavas slimnīcā pārtērēts sešas reizes vairāk līdzekļu, nekā bija mēnesim ieplānots, vismaz uz pusi vairāk naudas iztērēts Madonas, Balvu, Preiļu, Jēkabpils un Cēsu slimnīcās. Turklāt būtiski pārsniegts arī ieplānotais hospitalizēto pacientu skaits: plānots bija, ka būs nedaudz vairāk nekā 16 tūkstoši, bet janvārī slimnīcās tika hospitalizēti vairāk nekā 26 tūkstoši pacientu. Savukārt stacionārajā aprūpē visā 2010.gadā plānots par 100 tūkstošiem pacientu mazāk nekā 2009.gadā: 2009.gadā plānoti bija 300 tūkstoši, 2010.gadā - tikai 200 tūkstoši. Tātad Veselības ministrija neprecīzi saplānojusi pacientu skaitu. Statistika liecina, ka pacientu skaits pieaug, nevis samazinās. Janvārī aptuveni puse no Latvijā sniegtajiem neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem nav apmaksāta. Bet Rēzeknē slimnīcas pārstrāde neatliekamās palīdzības jomā ir bijusi 85 procenti. Daugavpils reģionālajā slimnīcā par janvāri izveidojies 250 tūkstošus liels parāds. Tas - tikai par janvāri! Februārī un martā situācija nav uzlabojusies. Bet „Stradiņos” - jau aptuveni 4 miljonus liels parāds. Šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka neatliekamās palīdzības apmaksa tika katrai slimnīcai rēķināta, ņemot vērā pērn sniegto pakalpojumu skaitu. Taču 2009.gada otrajā pusgadā vairākas slimnīcas Latvijā tika slēgtas vai reorganizētas, tās pārtrauca neatliekamās palīdzības sniegšanu. Līdz ar to pieauga pakalpojumu apjoms palikušajiem pakalpojumu sniedzējiem, bet finansējums tiem netika palielināts. Kopumā janvārī sniegto neatliekamās palīdzības pakalpojumu reālais apjoms pārsniedz plānoto vienam mēnesim par vairāk nekā 4,3 miljoniem latu. Slimnīcu pārstāvji apstiprina, ka Latvijā plānveida medicīniskie pakalpojumi jau ir gandrīz kļuvuši par maksas pakalpojumiem. Jau tagad ir redzams, cik traģiski šis fakts ietekmē iedzīvotājus. Strauji palielinās savlaicīgi neārstētu pacientu skaits, no kuriem daudziem jau iestājušās neatgriezeniskas sekas. Kā izteicās kāds ārsts, tagad mēs neoperējam vēnas, bet amputējam kājas. Strauji pieaug arī invalīdu skaits. Skan gluži kā teksts no kinofilmas par karu, vai ne? Kaut gan ir 21.gadsimts un Latvija ir Eiropas Savienībā, mūsu cilvēki dzīvo gandrīz vai kara laika apstākļos. Latvijā ir jau fiksēts tāds nāves iemesls kā bada nāve! Vai valdība nav pāršāvusi pār strīpu, gribēdama izpatikt Pasaules Bankas naudas aizdevējiem? Pirms 2010.gada budžeta pieņemšanas pagājušā gada 9.septembrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis televīzijas pārraidē „900 sekundes” paziņoja, ka veselības nozarei finansējums netiks samazināts. Izrādās, atkal samelojās. Tomēr, veicot kārtējo saskaitīšanu un atņemšanu uz papīra, Ministru prezidents un finanšu ministrs nosprieda, ka veselības nozarei lieki ir 70 miljoni latu. Tagad acīm redzams, ka saskaitīšana un atņemšana uz papīra ir bezjēdzīga, jo tā neatspoguļo reālo situāciju. Tagad šie „nogrieztie” 70 miljoni ir tie, kas Latvijas veselības aprūpes sistēmu strauji tuvina sabrukumam. Vēlos valdošajai koalīcijai atgādināt iepriekšējā veselības ministra Ivara Eglīša brīdinājumu par to, ka, vēl vairāk samazinot finansējumu veselības aprūpes nozarei, valsts vairs nespēs nodrošināt medicīnas pakalpojumu pieejamību lielai daļai Latvijas iedzīvotāju. Eglīša kungs, nespēdams ietekmēt situāciju un gūt sapratni valdībā, rīkojās godprātīgi un atkāpās no ministra posteņa. Šā gada 10.martā mūsu pieprasījums tika skatīts Saeimas Pieprasījumu komisijā, kurā piedalījās Veselības ministrijas valsts sekretārs un sekretāra vietnieks. Deputāti saņēma izsmeļošas atbildes uz jautājumiem, kā arī apstiprinājumu, ka situācija veselības nozarē ir ļoti kritiska. Turklāt medicīnas tēma šajā dienā tika apspriesta arī vēl divās citās komisijās, un tas ir samērā apsveicami. Tomēr, atbildot uz deputātu jautājumu saistībā ar Valsts kontroles veiktās revīzijas rezultātiem, Veselības ministrijas ierēdņi nesaskatīja neko nosodāmu minētajos faktos par negūto peļņu 1 miljona latu apmērā, par nesamērīgi lielām algām vairāku slimnīcu administrācijas darbiniekiem, par dārgu reklāmas rakstu publicēšanu un alkoholisko dzērienu pirkšanu par valsts naudu. LPP/LC frakcijas deputāti uzskata, ka situācijā, kad ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji nevar saņemt pienācīgu veselības aprūpi, nav pieļaujams nelietderīgs un neefektīvs valsts finanšu līdzekļu izlietojums. Valdībai ir jāspēj nodrošināt īpaši stingru valsts finanšu līdzekļu izlietojuma uzraudzību un jārada efektīvi kontroles mehānismi. Vēlos norādīt, ka mērķtiecīgs budžeta līdzekļu izlietojums nav iespējams bez veiksmīgas komunikācijas starp Ministru prezidentu, finanšu ministru un veselības ministru. Masu mediji ziņo, ka pēdējo trīs mēnešu laikā Valdis Dombrovskis pieprasījis veselības ministrei Baibai Rozentālei četrus paskaidrojumus - gan par zāļu cenu atšķirībām Baltijas valstīs, gan par slimnīcu maksātnespēju, gan par ātrās palīdzības transporta pakalpojumu iepirkuma būtisku sadārdzināšanos, gan arī par rehabilitācijas centra „Vaivari” finansējuma izlietojumu. Paskaidrojumi tiek pieprasīti un sniegti, bet reālā rīcība un situācijas stabilizācija neseko. Rodas iespaids, ka kāds visu laiku rausta premjeru aiz piedurknes un nepārtraukti konsultē. Aiz šā paskaidrojuma pieprasīšanas ārā spraucas „Jaunā laika” un Tautas partijas nesaskaņas, kas nu ir izvērtušās Tautas partijas aiziešanā no valdības. Katrā ziņā šīs politiskās peripetijas slimniekiem, kuri gaida no valsts kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi, nekādu labumu nedos. Lēmumu pieņemšana aizkavēsies, un slimnīcu finansēšanas problēmas turpinās samilzt. Nedēļas sākumā Veselības ministrijai un Finanšu ministrijai izdevās vienoties par Veselības ministrijas iekšējo līdzekļu pārdali, veicot budžeta apropriāciju, kad 4,3 miljoni latu tiks paņemti no Valsts zāļu aģentūras peļņas un arī no Valsts infektoloģijas centra un novirzīti slimnīcām. Pirmkārt, tas ir tikai neliels ielāpiņš, lai nosegtu slimnīcu jau radušos parādus. Otrkārt, pamatoti rodas jautājums: no kurienes gan šīm minētajām iestādēm tik liela peļņa? Taču galvenais jautājums paliek: kas sagaida veselības aprūpi turpmāk? Šis jautājums nav risināms vien Veselības ministrijas gaiteņos. Latvijas sabiedrība gaida, ka valdība būs izlēmīga, ka tā pieņems konceptuālus lēmumus un nekavējoties risinās akūtos jautājumus veselības aprūpes jomā, ka valdība sniegs veselības aprūpes sistēmai ne tikai neatliekamo palīdzību, bet arī veiks mērķtiecīgu tās atveseļošanas un rehabilitācijas kursu. LPP/LC frakcijas deputāti aicina valdību aktīvāk risināt jautājumu par Pasaules Bankas piešķirtās tā sauktās sociālā spilvena naudas novirzīšanu veselības aprūpei. Šogad sociālajam spilvenam paredzēti 24 miljoni latu. Tas nozīmē, ka mēnesī pieejami vidēji 2 miljoni latu. Taču līdzšinējie rādītāji liecina, ka netiek apgūta pat desmitā daļa no tiem. Valdībai nav pamata lepoties ar šīs naudas apgūšanu. Arī iedzīvotājiem ir daudz neskaidrību. Šajā joma ir vērojama pilnīga valdības un Veselības ministrijas reorganizatoriskā mazspēja. Valdībai steidzami jāpaplašina to personu loks, kas var izmantot šo naudu, kā arī jāmazina birokrātiskais slogs šīs naudas izmantošanā, jāvienkāršo pacientu iemaksas kompensēšanas kārtība trūcīgām un maznodrošinātām personām, lai atvieglotu darbu jau tā noslogotajiem un pārslogotajiem sociālajiem dienestiem. Varbūt valdībai, lai glābtu slimnīcas no bankrota, ir jāizskata jautājums par slimnīcu nacionalizāciju, kā tas notika Norvēģijā? Visas Latvijas medicīnas iestādes pieprasa steidzamu risinājumu. Risinājumu prasa arī mediķu profesionālās asociācijas, jo pieaug to ārstu skaits, kuri izbrauc no Latvijas. Pēc izskanējušās informācijas masu medijos, apmēram 50 mediķi katru mēnesi pamet Latviju. Šādā situācijā var kristies arī sniegto pakalpojumu kvalitāte. Vēlreiz vēlos valdošajai koalīcijai atgādināt, ka veselības aprūpē darbojas likums: ja slimība netiek savlaicīgi ārstēta, tad hroniskas, ielaistas slimības ārstēšana valstij izmaksā daudzkārt dārgāk. Daudz dārgāk izmaksā arī invaliditātes pensijas maksāšana personām, kuras slimības dēļ zaudējušas darbaspējas. Dārgi valstij izmaksās arī letālie gadījumi. Nerunājot jau par morālo aspektu, tie ir zaudējumi, kas radušies no negūtās peļņas un nemaksātajiem nodokļiem. LPP/LC frakcijas deputāti, kuri arvien ir uzsvēruši to, cik svarīgi Latvijai ir veicināt dzimstību un atbalstīt ģimenes ar bērniem, aicina valdību mainīt savu politiku un tā vietā, lai pasīvi veicinātu iedzīvotāju mirstību, aktīvi veicināt dzimstību. Nevajag izpatikt tikai naudas aizdevējiem, ir jādomā par Latvijas iedzīvotājiem. Lūdzu atbalstīt mūsu pieprasījumu. Paldies.".
• 2010_03_18-seq14 language "lv".
• 2010_03_18-seq14 speaker Janis_Duksinskis-1963.
• 2010_03_18-seq14 mentions Q822919.
• 2010_03_18-seq14 mentions Q211.
• 2010_03_18-seq14 mentions Q4294791.
• 2010_03_18-seq14 mentions Q193089.
• 2010_03_18-seq14 mentions Q458.
• 2010_03_18-seq14 mentions Q39731.
• 2010_03_18-seq14 mentions Q8436.
• 2010_03_18-seq14 mentions Q957137.
• 2010_03_18-seq14 mentions Q2167704.
• 2010_03_18-seq14 mentions Q25931626.
• 2010_03_18-seq14 mentions Q80021.
• 2010_03_18-seq14 mentions Q57630.
• 2010_03_18-seq14 mentions Q1357342.
• 2010_03_18-seq14 mentions Q1773319.
• 2010_03_18-seq14 mentions Q20.
• 2010_03_18-seq14 mentions Q43048.
• 2010_03_18-seq14 mentions Q7164.
• 2010_03_18-seq14 mentions Q903671.
• 2010_03_18-seq14 mentions Q1250133.
• 2010_03_18-seq14 mentions Q9164261.
• 2010_03_18-seq14 mentions Q1756085.
• 2010_03_18-seq14 mentions Q16358260.
• 2010_03_18-seq14 mentions Q12373663.