Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_03_11_a-seq30> ?p ?o. }

• 2010_03_11_a-seq30 type Speech.
• 2010_03_11_a-seq30 number "30".
• 2010_03_11_a-seq30 date "2010-03-11".
• 2010_03_11_a-seq30 isPartOf 2010_03_11_a.
• 2010_03_11_a-seq30 spokenAs 139.
• 2010_03_11_a-seq30 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Augsti godājamais Dombrovska kungs! Es vēlos izmantot iespēju jūs uzrunāt tieši un runāt par situāciju veselības aprūpē un par to, ka šogad simtiem tūkstošu iedzīvotāju šobrīd nevar saņemt pietiekamu un kvalitatīvu medicīnisko aprūpi tikai un vienīgi viena iemesla dēļ – finansējuma trūkuma dēļ. Jā, samazinot 2009.gada budžetu un plānojot 2010.gada budžetu, vajadzēja un varēja taupīt uz daudz ko, bet taupīt uz iedzīvotāju veselības rēķina bija liela tuvredzība, jo atlikta vizīte pie jebkura ārsta naudas trūkuma dēļ tuvākajā nākotnē valstij izmaksās nesalīdzināmi dārgāk, ārstējot ielaistas, hroniskas slimības, maksājot slimības pabalstus un invaliditātes pensijas. Tā ka katrs šodien ietaupītais lats veselībai nākotnē prasīs daudz vairāk. Uz to, ka ar iedalītajiem finanšu līdzekļiem nepietiks, Veselības ministrija norādīja jau budžeta plānošanas laikā, un fakti ir acīm redzami. Šā gada janvārī pakalpojumu reālais apjoms pārsniedza plānoto vienam mēnesim par 4,4, miljoniem. Gads ir tikai sācies, bet Veselības ministrijas ierēdņi jau šodien zina, ka šogad neatliekamajai medicīnas palīdzībai pietrūks 50 miljonu latu. Es domāju tā: ja veselības ministre nebūtu enerģiski cīnījusies, šis finansējums būtu vēl mazāks. Jā, var samazināt finansējumu nozarei, var samazināt slimnīcu skaitu, bet pacientu skaits un saslimšanas gadījumi jau nesamazinās. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, uzklausot ģimenes ārstus, kā arī slimnīcu ārstus par situāciju nozarē, dzirdētais liek sastingt šausmās. Tā kā nav līdzekļu plānveida operācijām, pieaug to slimnieku skaits, kas nonāk slimnīcās ar ielaistām slimībām un bieži vien tad, kad jau iestājušās neatgriezeniskas sekas. Veselības ministrijas ierēdņi informēja deputātus, ka no citām valstīm uz Latviju brauc speciālisti, lai pētītu šādus gadījumus, jo viņu valstīs tādu jau sen vairs nav. Daktere no Alūksnes vakardien komisijas sēdē mums stāstīja, ka viņa ik dienu redz, kas notiek ar cilvēkiem, cik ātri pieaug smagi slimo un to cilvēku skaits, kuriem ir ielaistas slimības. Savlaicīgi neveiktas plānveida operācijas dēļ cilvēks ir jāpieslēdz pie mākslīgās nieres. Cita ārste stāstīja par to, ka neoperēti asinsvadi noved pie kājas amputācijas. Par 50 procentiem pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem nosaka pirmreizējo invaliditāti. Dakteri stāstīja, ka kāds cilvēks miris tāpēc, ka nav bijusi nauda, lai veiktu kuņģa operāciju, kas glābtu viņu no nāves. Un ieklausieties, kāds ir nāves iemesls: kā diagnoze tika minēta bada nāve! Es domāju, ka jums šī informācija noteikti ir daudzpusīgāka un izsvērtāka un ir pieejama, un ir labi zināma. Tad ir jautājums – kāpēc neseko adekvāta rīcība? Katrs taču saprot, ka operācija izmaksā dārgāk nekā savlaicīga ārstēšana. Un vēl dārgāk valstij izmaksā invaliditātes pensijas maksāšana cilvēkam visu atlikušo mūžu. Dzirdot šādus šokējošus faktus, ka naudas trūkuma dēļ cilvēki netiek operēti un tas beidzas ar invaliditāti vai nāvi, tikpat šokējoši bija lasīt Valsts kontroles ziņojumā minētos faktus. Lasīt par to, ka slimnīcas reklāmas raksta – viena reklāmas raksta! – izmaksa var sastādīt 36 tūkstošus latu. Par apmaksātiem datorgrafiķu komandējumiem uz Ņujorku, par 12 tūkstošu latu tērēšanu ēdināšanai saviesīgos pasākumos un par 800 latu tērēšanu alkoholiskajiem dzērieniem. Krīzes situācijā, kad daudziem cilvēkiem nav iespējas samaksāt par medicīniskajiem pakalpojumiem, veselības aprūpes nozarei nedrīkstēja samazināt finansējumu! Šobrīd, kad liela daļa aktīvo Latvijas iedzīvotāju aizbrauc strādāt un dzīvot uz ārzemēm, valdības tiešs pienākums ir ieguldīt līdzekļus savu iedzīvotāju veselībā. Ja palikušie Latvijas iedzīvotāji būs slimi un nespējīgi pilnvērtīgi strādāt, tad mūsu valsts ir lemta bojāejai. Tas valdībai ir jāsaprot. Taču par valdības attieksmi liecina tas, ka no 100 lapaspušu garā ziņojuma par padarīto tikai viena lapaspuse veltīta veselības aprūpei. Uz papīra jau var sarindot skaitļus, un tie var izskatīties pareizi, un starptautiskajiem aizdevējiem var ziņot par sabalansētu budžetu, taču aiz katra skaitļa stāv cilvēki, viņu veselība un viņu dzīves kvalitāte.".
• 2010_03_11_a-seq30 language "lv".
• 2010_03_11_a-seq30 speaker Inta_Feldmane-1959.
• 2010_03_11_a-seq30 mentions Q822919.
• 2010_03_11_a-seq30 mentions Q211.
• 2010_03_11_a-seq30 mentions Q8436.
• 2010_03_11_a-seq30 mentions Q957137.
• 2010_03_11_a-seq30 mentions Q60.