Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_03_11_a-seq20> ?p ?o. }

• 2010_03_11_a-seq20 type Speech.
• 2010_03_11_a-seq20 number "20".
• 2010_03_11_a-seq20 date "2010-03-11".
• 2010_03_11_a-seq20 isPartOf 2010_03_11_a.
• 2010_03_11_a-seq20 spokenAs 139.
• 2010_03_11_a-seq20 spokenText "Godāto Prezidij! Godāto premjerministr! Valdības locekļi, kolēģi, viesi! Arī es gribu pateikties par ziņojumu, ko mēs noklausījāmies, un gribu teikt vienu. Kolēģi, man šodien drusku pietrūkst Ivara Godmaņa šajā zālē, jo viņš kā tiešām īsts valstsvīrs vienmēr ir spējis atzīt to, kas ir labs, un pateikt arī kritiskus vārdus, bet tiešām ar tādu nopietnu domu. Un tāpēc tiešām ir jāsaka, ka valdība ir strādājusi sarežģītos apstākļos, un ir gandarījums par to, kas ir padarīts, – ir patiešām panākta finanšu sistēmas stabilizācija, ko, protams, uzsāka jau Godmaņa valdības laikā. Bet gandarījums ir arī par to, ka šo padarīto ir atzinuši gan mūsu starptautiskie partneri, gan starptautiskās finanšu reitingu aģentūras, gan arī mūsu donori. Latviju tiešām šobrīd uzskata par uzticamu partneri – par valsti, kas ir spējusi atjaunot šo finanšu stabilitāti tiešām ļoti sarežģītos apstākļos, pat sarežģītākos, nekā ir jebkur citur Eiropā. Ir gandarījums arī par to, ka valstiski svarīgos lēmumos valdība un opozīcija ir spējusi lemt vienoti. Un tomēr ir lietas un vairākas jomas valdības atbildības laukā, kur vai nu pietrūkst skaidra redzējuma, vai pietrūkst skaidrojuma cilvēkiem, vai arī mums šeit, parlamenta zālē, pietrūkst politiskās gribas un kompetences, lai rīkotos apņēmīgi. Premjers savā ziņojumā pieminēja reformas, taču dzīvē, man jāsaka, cilvēki tā īsti nav sajutuši šo reformu norisi vai arī to rezultātus. Un jāsaka ir ļoti skaidri: cilvēku atlaišana no darba vēl nav reforma! Reforma ir process, kurā, izsijājot funkcijas, iegūst būtisku ietaupījumu turpmākajos gados. Mēs pašlaik, atlaižot cilvēkus, vienkārši apgrūtinām... no vienas budžeta pozīcijas mēs šos cilvēkus pārceļam kā nastu uz citu budžeta pozīciju. Otrais. Nodokļu celšana vēl nenozīmē nodokļu politikas reformu. Nodokļu politika un reformas tajā balstās uz nopietnu sistēmas analīzi, uz prognozējamām pārmaiņām, uz seku izvērtējumu. Kas notika pagājušā gada beigās? Tika pieņemti ļoti sasteigti lēmumi, kuru sekas mēs visi šobrīd ar bažām vērojam, un tā nebūt nav nodokļu reforma, kā jau es teicu. Trešā lieta – ēnu ekonomikas ļoti bīstamais īpatsvars, par ko uztraucas ne tikai valdība, bet par to uztraucas arī visi Latvijas cilvēki. Un man ir jāsaka tā, ka ēnu ekonomiku nevar novērst ar kontrolējošām un sodu metodēm, turklāt tam mums akūti pietrūkst līdzekļu. Ēnu ekonomikas īpatsvaru var samazināt tikai tad... Un būtībā jau cilvēki nemaz negrib strādāt šajā pelēkajā zonā, cilvēki labprāt strādā legāli un legāli pilda savus pienākumus pret valsti, un tāpēc ēnu ekonomiku var samazināt tikai pārskatāma, prognozējama un panesama nodokļu nasta. Un visbeidzot. Šogad, atšķirībā no iepriekšējā gada, kad vairākkārt steigā tika mainīti spēles nosacījumi un reizēm cilvēki pat tika maldināti par to, kas tiek plānots nopietnā valsts politikā, šis tad nu būtu gads, kad ir pietiekami daudz laika, lai sagatavotu un arī izdiskutētu nepieciešamos pasākumus, ko prasīs nākamajā gadā vajadzīgā budžeta konsolidācija. Taču pat tie mūsu Saeimā pārstāvētie politiskie spēki, kas ir formāli uzņēmušies atbildību par valsti, jau šobrīd atzīstas, atklāti pasaka, ka valdība pastāv tikai de iure; de facto mēs faktiski esam liecinieki tam, ka nav spējas vienoties par tādām kardinālām izmaiņām, kādas prasa vairākas jomas. Tā, piemēram, jau pusotru gadu nav nopietnu piedāvājumu valsts pārvaldes reformā, jau pusotru gadu mēs neredzam piedāvājumu tādas medicīnas sistēmas izveidei, kas ir vērsta uz pacientu, nevis uz pašas sistēmas atražošanu. Ļoti vāji plānošanas reģioniem notiek tā atbildības uzņemšanās tur, kur ir vairākas tādas reģionālas nozīmes funkcijas, kas ir burtiski iespiestas mazajos novados, un, ja to paņemtu plānošanas reģioni, tad mēs redzētu nopietnu atbrīvojumu – pašvaldību un valsts resursu atbrīvojumu. Un nav pārvarēts politiskais un nozaru sektoriālisms, kas mums neļauj šeit, Saeimā, strādāt pie stratēģiskās attīstības plāna tuvākajiem trim gadiem. Kolēģi! Mums priekšā ir vēl vesels pusgads līdz vēlēšanām, un nu ir tā: vai nu valdība tik tiešām vienojas un strādā pie šīm nopietnajām lietām, vai arī cilvēki... Nu ir jārēķinās ar to, ka cilvēki dos savu vērtējumu rudenī šādai formālai, sastiķētai politisko spēku apvienībai, kura veselu gadu nevar vienoties par tiešām izšķirošām lietām. Nu, būtībā jau tā ir mūsu kopīgā atbildība. Paldies.".
• 2010_03_11_a-seq20 language "lv".
• 2010_03_11_a-seq20 speaker Karina_Petersone-1954.
• 2010_03_11_a-seq20 mentions Q822919.
• 2010_03_11_a-seq20 mentions Q211.
• 2010_03_11_a-seq20 mentions Q193089.
• 2010_03_11_a-seq20 mentions Q4459436.
• 2010_03_11_a-seq20 mentions Q210822.