Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_03_11-seq16> ?p ?o. }

• 2010_03_11-seq16 type Speech.
• 2010_03_11-seq16 number "16".
• 2010_03_11-seq16 date "2010-03-11".
• 2010_03_11-seq16 isPartOf 2010_03_11.
• 2010_03_11-seq16 spokenAs 139.
• 2010_03_11-seq16 spokenText "Cienījamie kolēģi! Jau kopš brīža, kad kļuva zināms 2010.gada valsts budžeta projekts, arhīvu vadītāji ceļ trauksmi par nesamērīgo finansējuma samazinājumu arhīvu sistēmas iestādēm. Dzirdīgas ausis viņiem valdībā neizdevās atrast, tāpēc budžets tika pieņemts, ignorējot arhīvu darbinieku viedokli, un šobrīd arhīvi strauji tuvojas bankrotam. LPP/LC deputāti ar „Saskaņas Centra” deputātu atbalstu iesniedza Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim pieprasījumu, lai mudinātu valdību tomēr pievērst nopietnāku uzmanību arhīvu problēmai, lai rosinātu valdību steidzami meklēt risinājumus un lai nepārdomātas politikas dēļ netiktu neatgriezeniski zaudēts arhīvos uzkrātais nacionālais dokumentārais mantojums. Šķiet, arī Saeimas deputātiem neizdodas pietiekami skaļi uzrunāt valdību un tapt sadzirdētiem, jo vēl līdz pat šim brīdim neesam saņēmuši rakstisku atbildi uz savu pieprasījumu no Kultūras ministrijas un valdības. Šā gada 3.martā mūsu pieprasījums tika skatīts Saeimas Pieprasījumu komisijā, kurā pārstāvēt Ministru prezidentu bija deleģēts kultūras ministrs Ints Dālderis. Pārsteidza tas, ka kultūras ministrs nebija uzaicinājis nevienu arhīva pārstāvi, tāpēc saruna norisinājās vienīgi no Kultūras ministrijas pozīcijām (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Kauns!”), proti, finansējums ir samazināts visām kultūras sfērām, ir jāveic reformas, lai samazinātu izdevumus. Punkts! Nekāda plāna, kā apturēt tos reālos plūdus, kas jau šobrīd, sniegam kūstot, nodara kaitējumu mūsu arhīvos esošajiem krājumiem. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Barbariskas metodes!”) Nekāda plāna, kā pasargāt arhīvus no maksātnespējas, kā nodrošināt arhīvos uzkrātā mantojuma drošību, saglabāšanu un pieejamību. Runājot par budžeta lietām, jāteic, ka valdība arhīvu nozarei iedalījusi 3,42 miljonus latu, no tiem valsts dotācijas ir 2,6 miljoni. 957 tūkstoši latu ir tā sauktajām precēm un pakalpojumiem, to skaitā komunālajiem izdevumiem. Pie tam lielākā daļa no šīs summas - 879 tūkstoši latu - arhīviem ir jānopelna pašiem. Matemātiski aprēķinot, katram arhīva darbiniekam vienā dienā ar maksas pakalpojumu ir jānopelna 8 lati. Taču vakardien, noklausoties kultūras ministra Inta Dāldera interviju Latvijas televīzijā, man... mums kļuva skaidra kultūras ministra attieksme pret arhīviem. Viņaprāt, visa arhīvu darbība aprobežojas ar dzimtas koku izpēti, tāpēc nav ko īpaši satraukties, ja šiem mērķiem naudas nepietiek. Vēlos ministra kungam darīt zināmu, ka uzdevumus valsts arhīvu sistēmas iestādēm dokumentu uzkrāšanā, saglabāšanā un izmantošanā nosaka 33 likumi, 60 Ministru kabineta noteikumi un arī sešas starptautiskas vienošanās. Patlaban mūsu arhīvu sistēmā atrodas vairāk nekā 18 miljoni glabājamo vienību - dokumentu -, un to skaits strauji turpina pieaugt. Iepriekšējos gados bija tā, ka gadā pieaugums bija apmēram 160 tūkstoši jaunu vienību, turpretim šobrīd tas jau ir 800 tūkstoši. Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, redzam, ka uzkrājamo dokumentu apjoms tur ir divas reizes mazāks. Atbilstoši spēkā esošajiem likumiem arhīviem jāpieņem ļoti daudz dokumentu. Kāpēc tāds apjoms? Atbilstoši Komerclikumam visu likvidējamo uzņēmumu, SIA dokumenti jānodod arhīviem. Visu reģionālās reformas rezultātā likvidēto rajonu un pagastu dokumenti jānodod arhīviem. Arhīviem jānodod arī visu likvidēto mācību iestāžu, izglītības iestāžu un medicīnas iestāžu dokumenti, un šajā brīdī jau ir diezgan liels visu to iestāžu skaits, kas tikušas likvidētas vai reorganizētas. Arhīviem ir jāpilda arī starptautiskās vienošanās, piemēram, procedūras, kas saistītas ar bezvīzu režīma ieviešanu ar Amerikas Savienotajām Valstīm, un arī citas. Arhīviem būtiski palielinājies sociāltiesisko izziņu izsniegšanas apjoms. Latvija ir Eiropas Savienībā vienīgā valsts, kur šādas izziņas cilvēkiem tiek izsniegtas par maksu. Tā, piemēram, lai bezdarbnieks, maznodrošinātais vai trūcīgais saņemtu no arhīviem izziņu par algu, viņam jāmeklē 10 lati par vienu izziņu. Pēc statistikas datiem, 25 procenti no šiem pieteicējiem izziņas nav saņēmuši, jo viņiem vienkārši nav naudas. Bet kā valdība reaģē uz šiem apstākļiem? Samazina arhīvu sistēmas iestādēm finansējumu par 45 procentiem, štatus samazina par 35 procentiem! Darba apjoms strauji pieaudzis, bet valsts savu arhīvu darbības spēju samazinājusi līdz minimumam. Ja pēc Saeimas šodienas sēdes nesekos konkrēta valdības rīcība, tad varēsim teikt, ka valsts savus arhīvus iznīcinājusi pavisam. Šā gada 3.martā, tajā pašā dienā, kad notika Saeimas Pieprasījumu komisijas sēde, arhīvu jautājums tika skatīts arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur bez Kultūras ministrijas ierēdņiem un ministra piedalījās vēl arī Latvijas valsts arhīvu ģenerāldirekcijas vadība un arhīvu vadītāji. Tāpēc šī saruna izvērtās daudz konstruktīvāka un saturīgāka. No arhīvu pārstāvjiem uzzinājām, ka, piemēram, Latvijas valsts kinofotofonodokumentu arhīvam martā papildus nepieciešami apmēram 7 tūkstoši latu, lai nomaksātu komunālos pakalpojumus un izmaksātu algas. Arhīva izvēle ir vai nu atliktie maksājumi, vai arī darbinieku sūtīšana bezalgas atvaļinājumā uz diviem trim mēnešiem. Latvijas Valsts vēstures arhīvam, kurš ir lielākais valsts arhīvs Eiropā, situācija ir vēl traģiskāka. Valdība ieplānojusi, ka Latvijas Valsts vēstures arhīvam ir jānopelna 160 tūkstoši latu, tas ir, 13 tūkstoši latu mēnesī, ar savām izziņām. Taču reāli arhīvs spēj nopelnīt vienīgi 6 tūkstošus, tas ir, 50 procentus no plānotā apjoma. Komisijas deputāti bija šokēti par arhīvu pārstāvju sniegto informāciju par situāciju arhīvos. Var tikai piekrist deputātam Plineram, kurš teica: „Ausis svīst un sirds sāp.” Taču valdību realitāte neinteresē, galvenais, ka uz papīra visi skaitļi sakrīt. Valdību neinteresē arī tas, ka vienām valsts iestādēm jāmaksā citām valsts iestādēm par arhīvu pakalpojumiem un ka pirmajām nav piešķirti līdzekļi arhīvu pakalpojumu apmaksai vajadzīgajā apjomā, ka notiek bezjēdzīga valsts naudas dzenāšana turpu un šurpu. Dāldera kungs televīzijā publiskajā telpā tika paziņojis: „Nauda - apmaiņa pret reformām.” Ko tas nozīmē arhīvu sistēmas iestādēm? Gribētos viņam pajautāt: „Varbūt arī Nacionālajā operā jāsāk ar kaut kādām reformām?” Tas nozīmē, ka lielo arhīvu reformu nesagaidīs neviens arhīvs. Tie visi nobankrotēs jau šajā pavasarī, bet Kultūras ministrija tikmēr gatavos lielo reformu uz papīra, jo līdz 1.aprīlim jāsniedz kaut kāds ziņojums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputātiem kopā ar arhīvu pārstāvjiem izdevās nonākt pie secinājuma par tiem neatliekamajiem darbiem, kurus valdībai ir jāveic tūlīt, lai saglabātu mūsu arhīvus. Pirmkārt, plānveidīgi gatavojot arhīvu reformu, arhīvu sistēmas iestādēm papildus vēl jāpiešķir 600 tūkstoši latu, lai arhīvi varētu nodrošināt visu institūcijām un iedzīvotājiem normatīvajos aktos noteikto pakalpojumu izpildi. Pastāvot pašreizējam finansējumam, tas vienkārši nav iespējams. Otrkārt, nekavējoties ir jāuzlabo komunikācija starp arhīvu sistēmas iestādēm un Kultūras ministriju. Nav pieļaujams, ka Kultūras ministrija neatbild uz arhīvu vadītāju sūtītām vēstulēm. Ir absurdi, ka uz arhīvu reformas darba grupas sanāksmēm nevar ierasties pārstāvji no zonālajiem arhīviem, jo viņiem vienkārši nav naudas komandējumu apmaksai. Arhīvu administrācija piedāvā konkrētus risinājumus, to skaitā saistībā ar telpu jautājumu, paredzot, pieņemsim, atbrīvoties no telpām Šķūņu ielā 11 vai Cēsu arhīvu pievienot Valmieras arhīvam, bet pagaidām no Kultūras ministrijas puses risinājuma nav nekāda. Treškārt, Kultūras ministrijai ir jāprecizē likumdošana par to, kas tiek uzskatīts par dokumentu un kas ir jāuzkrāj arhīvos. Latvijai ir steidzami nepieciešams likums vai arī grozījumi esošajos likumos par datubāzēm, lai sakārtotu uzkrājamās informācijas apjomu. Igaunijā ir atsevišķs likums par datubāzēm, bet Latvijā tāda likuma nav. Līdz ar to informācija, kas tiek iesniegta elektroniskā veidā, dažreiz ir ļoti dažāda un savstarpēji nesavienojama. Ceturtkārt, Kultūras ministrijai ir jāizskata privātās partnerības iespējas. Privātie uzņēmēji ir jau izrādījuši interesi par arhīvu jomu, un tā noteikti būtu atbalstāma. Publiskajā telpā gan ir izskanējusi informācija, ka valdošā koalīcija ir parakstījusi vienošanos ar Pasaules Banku, ka privātās partnerības projekti netiks atbalstīti un realizēti, bet jums jau ir visas iespējas šobrīd nodemonstrēt, ka tās ir tikai ļaunas tenkas. Īstenot paraugu attiecībā uz privātās partnerības projektu arhīvu jomā var un ir iespējams. Piektkārt, investēt līdzekļus un pilnvērtīgi izmantot esošos resursus. Pirms brīža jau tika atlaisti daudzi kvalificēti arhīvu speciālisti. Veidojot jaunu Latvijas nacionālo arhīvu, atkal plānots atlaist darbiniekus, kuru apmācībā valsts ieguldījusi daudz līdzekļu. Kultūras ministrijai jādara viss iespējamais, lai nevis vairotu jau tā lielās bezdarbnieku rindas ar bijušajiem arhīvu darbiniekiem un pēc tam slēgtu apšaubāmus līgumus ar šā pakalpojuma veicējiem, bet lai pārkvalificētu esošos arhīvu darbiniekus jaunajiem pienākumiem. Un noteikti, runājot par sociāli tiesiskajām izziņām, ir jāpanāk tas, lai cilvēki tās saņemtu bez maksas. Valsts arhīvu dokumenti ir valsts kultūras mantojums, tā ir liela valsts bagātība. Pašreizējās valdības attieksme pret arhīviem ir noziedzīga, jo neatgriezeniski var tikt zaudētas Latvijai nozīmīgas kultūras vērtības. Valdība ne tikai rupji pārkāpj normatīvos aktos, tajā skaitā arī starptautiskos, kas reglamentē dokumentu drošību, saglabāšanu un pieejamību, bet arī savas valdības deklarācijas 11.sadaļā ierakstīto solījumu: „Nodrošināsim pienācīgu valsts arhīvos esošo dokumentu mantojuma saglabāšanu un pieejamību.” Tāpēc no Saeimas tribīnes šodien ir jārunā arī par atbildību, par to, kurš valdības loceklis būs atbildīgs, ja nenomaksāto komunālo maksājumu dēļ atslēgs, piemēram, elektrību vai apkuri un notiks dokumentu drošības režīma pārkāpumi, to nesankcionēta izmantošana, ja tie sāks pelēt un bojāties? LPP/LC frakcijas deputāti jau vairākkārt norādījuši valdības vadītājam Valdim Dombrovskim un viņa valdības ministriem: nedrīkst veidot valsts budžetu, tikai mehāniski saskaitot un atņemot! Realitāte agri vai vēlu sašķobīs jūsu labi būvētās skaitļu virknes. Aprīlis valsts pārvaldē būs kritisks brīdis. Līdzekļu nepietiks daudzās jomās. Nepildās valsts pašvaldību budžeti, valsts būs spiesta nākt pašvaldībām palīgā. Daudzas slimnīcas atrodas bankrota priekšā. Veselības ministrija jau informējusi, ka nozarei vēl papildus nepieciešami vismaz 50 miljoni latu. Turpina pieaugt bezdarbs un palielināties pabalstiem nepieciešamais līdzekļu apjoms. Pēc gāzes akcīzes pieaugšanas pieaugs to iedzīvotāju skaits, kuri nespēs norēķināties par komunālajiem maksājumiem. Atklāts paliek arī šis jautājums, par ko tagad ir diskusija, tas ir, arhīvi un iespējamais to bankrots. Izskatās, ka valdība izplānojusi laiku līdz 10.Saeimas vēlēšanām pārciest, pateicoties starptautisko aizdevēju naudai. Mazo plāksterīšu lipināšanas politika var izrādīties veiksmīga vēlēšanu dienā, bet tautsaimniecībai kopumā tā nesīs vienīgi ļaunumu un ilgtermiņā par to nāksies bargi maksāt ne tikai mums, bet arī mūsu bērniem un mazbērniem. LPP/LC frakcijas deputāti pieprasa no valdības vadītāja tūlītēju rīcību, lai tiktu nodrošināta arhīvu darbība institūcijām un iedzīvotājiem nepieciešamā apjomā. Lūdzu atbalstīt mūsu pieprasījumu.".
• 2010_03_11-seq16 language "lv".
• 2010_03_11-seq16 speaker Janis_Duksinskis-1963.
• 2010_03_11-seq16 mentions Q822919.
• 2010_03_11-seq16 mentions Q211.
• 2010_03_11-seq16 mentions Q3744607.
• 2010_03_11-seq16 mentions Q37.
• 2010_03_11-seq16 mentions Q191.
• 2010_03_11-seq16 mentions Q4102950.
• 2010_03_11-seq16 mentions Q193089.
• 2010_03_11-seq16 mentions Q458.
• 2010_03_11-seq16 mentions Q549030.
• 2010_03_11-seq16 mentions Q957137.
• 2010_03_11-seq16 mentions Q2167704.
• 2010_03_11-seq16 mentions Q25931626.
• 2010_03_11-seq16 mentions Q1419663.
• 2010_03_11-seq16 mentions Q142996.
• 2010_03_11-seq16 mentions Q57630.
• 2010_03_11-seq16 mentions Q7164.
• 2010_03_11-seq16 mentions Q30.
• 2010_03_11-seq16 mentions Q903671.
• 2010_03_11-seq16 mentions Q1756085.
• 2010_03_11-seq16 mentions Q16361750.