Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_01_21_a-2-seq2> ?p ?o. }

• 2010_01_21_a-2-seq2 type Speech.
• 2010_01_21_a-2-seq2 number "2".
• 2010_01_21_a-2-seq2 date "2010-01-21".
• 2010_01_21_a-2-seq2 isPartOf 2010_01_21_a-2.
• 2010_01_21_a-2-seq2 spokenAs 49.
• 2010_01_21_a-2-seq2 spokenText "Labdien, godātais Saeimas priekšsēdētāj, Ministru prezident, godātie deputāti! Mans ziņojums ir rakstiski iesniegts. Tas ir ļoti apjomīgs un aizņem 25 lappuses. Ar jūsu atļauju es to vārds vārdā nelasīšu. Šis ziņojums ļoti pilnīgi un precīzi atspoguļo valdības pozīciju, gatavojot un izstrādājot vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju par turpmāko reformu veikšanu un, protams, arī par aizdevuma saņemšanu. Godātie kolēģi! Pieskaršos atsevišķiem būtiskiem jautājumiem, kas ar to saistās. Nu, vispirms. Vai mums vispār ir vajadzīgs šis aizņēmums? Atgādināšu, ka tā ir vienmēr bijusi mana stingra pozīcija, ka Latvijas valstij nav jāaizņemas ārzemēs, ka Latvijas valstij ir jāierobežo gan valsts parāds, gan kārtējā gada budžeta deficīts un ka nav pieļaujams savas īstermiņa politiskās problēmas risināt, aizņemoties no nākotnes. Taču jautājums par to, vai mums aizņēmums ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs, nav šodienas dienas kārtībā. Šis aizņēmums jau kļuva vajadzīgs 2008.gada beigās un 2009.gada sākumā, to ir pieprasījusi, norunājusi un saņēmusi iepriekšējā valdība tābrīža situācijā. Protams, mēs būtu varējuši, it īpaši tā saucamajos treknajos gados, sekot citu valstu piemēram, kuras īstenoja saprātīgu fiskālo politiku, piemēram, mūsu kaimiņvalsts Igaunijas piemēram, un kuras treknajos gados veidoja ne tikai sabalansētu budžetu, ko tās vienmēr ir darījušas, bet arī uzkrājumus, kas tām lieliski ļauj pārvarēt pašreizējās krīzes grūtības un vēl ļoti laipni piedāvāt arī Latvijas valstij aizdevumu. Mēs diemžēl tajos gados - bet ne šī valdība toreiz bija pie varas - īstenojām citādu fiskālo politiku, kas tautas valodā saucās „gāzi grīdā”, bet finanšu terminoloģijā tā bija deficīta ekspansija un nepārdomāta fiskālā politika. Tad nu šobrīd mēs esam nonākuši tajā situācijā, kurā esam. Jautājums - vai šobrīd būtu racionāli turpināt saņemt jau iepriekš pieteikto un sarunāto aizdevumu, jo programma turpinās, un mēs esam... Jautājums ir par to, vai mēs turpināsim saņemt aizdevuma līdzekļus vai ne, vai arī mums būtu vajadzējis to apturēt un tikt cauri pašiem ar saviem līdzekļiem. Mana prioritāte vienmēr ir bijusi mēģināt tikt galā ar saviem līdzekļiem, taču realitāte ir realitāte, un apzināsimies, ka pagājušā gada deficīts arī pēc visiem uzlabojumiem, arī pēc visiem 500 miljonu un citiem samazinājumiem bija vairāk nekā seši procenti budžeta deficīta pēc kases principa. Tas nozīmē, ka mums pagājušajā gadā, lai mēs izdzīvotu paši savu līdzekļu ietvaros, būtu nepieciešams kopējos budžeta tēriņus samazināt vēl par 720 miljoniem latu vai vairāk, kas aptuveni atbilst šiem sešiem procentiem no kopprodukta, vai arī atbilstoši palielināt valsts ieņēmumus. Nu, vērtējiet paši, cik tas būtu viegli vai grūti izdarāms. Un šajā brīdī Latvijas valdība kopā ar Latvijas Saeimu, atkārtoti balsojot gan par budžetu, gan par pavadošajiem likumiem, ir tomēr izvēlējusies saudzīgāku un pakāpeniskāku reformu veikšanas ceļu, proti, izmantojot starptautiskā aizdevuma līdzekļus, lai amortizētu krīzes dziļākā brīža izraisītās kaitīgās sekas, kas ietekmē mūsu tautsaimniecību un cilvēku dzīves kvalitāti, un lai varētu īstenot savas reformas atbilstoši iepriekš nospraustajam plānam. Protams, reformas ir jāīsteno, jo pretējā gadījumā mēs nekad nevarēsim atteikties no turpmāku aizdevumu saņemšanas un nevarēsim arī atmaksāt līdz šim saņemtos līdzekļus. Veids, kādā Latvijas valdība pauž savu apņemšanos īstenot reformas, ir arī Nodomu vēstules Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropas Komisijai - tātad mūsu kreditoriem - par programmas īstenošanas būtiskākajiem apsvērumiem un valdību apņemšanos. Vai programma strādā? Jā, protams, programma strādā, un tas ir acīm redzami, it īpaši pēdējā gada laikā, kad par valsts maksātnespēju jau vairs neviens nerunā. Tā ir faktiski aizmirsta un nebūtībā aizgājusi lieta. Valsts kasē ir naudas rezerves, pietiekami būtiskas un pietiekami komfortablas rezerves, kas ļauj mums drošu skatu skatīties nākotnē un kas ļauj mums, piemēram, arī šajā gadījumā pensionāriem jau šajā gadā paātrināti izmaksāt pensiju ieturēšanas izraisīto parādu. Latvijas starptautiskais reitings ir stipri uzlabojies. Latvijas valsts šobrīd starptautiski tiek jau stādīta citām valstīm par paraugu, kā var un vajag risināt krīzes izraisītās problēmas, kā var un vajag savest kārtībā pašiem savu saimniecību un finanses. Procentu likmes gan valsts aizņēmumu tirgū, gan privātpersonām un uzņēmumiem pieejamā tirgū ir kritušās ļoti būtiski - RIGIBOR no 15 līdz 5 procentiem, aptuveni pieciem ar pusi. Valsts parādzīmju likmes arī no 15 līdz apmēram septiņiem, sešiem procentiem atkarībā no termiņiem. Mums šobrīd parādās iespējas vajadzības gadījumā arī papildus aizņemties naudu finanšu tirgos par saprātīgiem procentiem. Lieki teikt, ka tad, ja šīs programmas mums nebūtu vai tā īstenotos nepilnvērtīgi, šīs aizņemšanās iespējas mums būtu pilnīgi liegtas, neviens mums naudu vispār neaizdotu, neraugoties ne uz kādiem procentiem, un, protams, gan RIGIBOR, gan visas citas ar to saistītās procentu likmes strauji palielinātos, kas nozīmētu papildu slogu mūsu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Latvijas Bankas intervences valūtas tirgū ir faktiski apstājušās. Tātad uzticība Latvijas valsts finanšu sistēmai un Latvijas valstij ir būtiski palielinājusies. Vai valdības Nodomu vēstule ir laba? Redziet, ja aizņēmums mums ir vajadzīgs un mēs negrasāmies nekavējoties samazināt savus tēriņus vai palielināt ieņēmumus vēl par 700-800 miljoniem, tad mums ir vajadzīga programma, kas, nu, teiksim, tādā ikdienas terminoloģijā, būtu tāds kā biznesa plāns. Šajā gadījumā Latvijas valsts aizņēmumu saņemšanas programmu, reformu programmu, formāli izstrādā un iesniedz valdība - valdība, ne finanšu ministrs, ne Ministru prezidents, bet valdība. Bet reāli, gluži tāpat kā biznesa plānu, nav jēgas iesniegt bankā tādu biznesa plānu, par kuru ir zināms, ka banka to nepieņems vai noraidīs, tāpēc reāli vienmēr Latvijā, visā pasaulē šie nodomu protokoli tiek izstrādāti ilgstošā kopdarbā, piedaloties ekspertiem gan no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, gan no Latvijas Bankas, gan, protams, no valdības un dažādām ministrijām ministriem, cik nu katrs uzskata par nepieciešamu un vajadzīgu piedalīties. Piedalās gan Eiropas Komisijas eksperti, kas ir redzējuši finanšu krīzes un piedalījušies to risināšanā visā pasaulē, gan Starptautiskā Valūtas fonda eksperti. Tātad šīs Nodomu vēstules top ilgstoša kopdarba rezultātā un, protams, ir pārrunu - reizēm ļoti smagu pārrunu - rezultāts. Pašreizējais Nodomu vēstules teksts daudzos ļoti būtiskos jautājumos, piemēram, nodokļu jautājumā, ir daudz maigāks savos formulējumos un pieļauj Latvijas valdībai un tātad arī Latvijas Saeimai lielāku elastību nekā iepriekšējie teksti. Un tas arī ir skaidrs, jo tas izriet no diviem apstākļiem. Pirmām kārtām, uzticība Latvijas valstij ir palielinājusies, līdz ar to šobrīd par pilnu ņem arī maigākā formā izteiktus Latvijas valsts nodomus un priekšlikumus. Gan arī mūsu valdība, un it īpaši Dombrovska kungs, ir ļoti cītīgi arī strādājuši, lai šos uzlabojumus vienošanās tekstā panāktu. Mēs šobrīd neesam jaunu sarunu sākšanas stadijā. Līdz ar to jautājums par pilnvarojuma došanu, kas tā kā loģiski būtu dodams pirms sarunām, drīzāk būtu aktuāls nākamajā sarunu posmā, kurš nav aiz kalniem. Pēc trim mēnešiem vai vēlākais pēc pusgada būs nākamā pārskata misija, kas izvērtēs, ko mēs esam izdarījuši iepriekšējā periodā, un droši vien tiks runāts par kādiem uzlabojumiem un precizējumiem tekstā. Ja mēs patlaban mainām, turklāt diezgan būtiski mainām šo sarunu formātu un arī juridisko noformējumu, tādā gadījumā, protams, mandāts sarunām loģiski attiektos uz nākamo sarunu posmu. Bet pašreizējās sarunas ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu notiek atbilstoši tam, kā tiek darīts visā pasaulē, jo visā pasaulē Valūtas fonds runā ar valdībām un slēdz savu vienošanos. Un valdības bauda Saeimas atbalstu, gūstot tās uzticību, kas izpaužas Saeimas balsojumos par tiem likumprojektiem, kas ir Saeimas kompetencē, tajā skaitā nodokļu likumiem un budžeta likumiem. Bet, ja mēs šobrīd mainām formātu atbilstoši Satversmes tiesas spriedumā konstatētajām atziņām, tas ir tikai labi. Saeimas atbalsts šiem valdības nodomiem nāks tikai par labu gan šo nodomu īstenošanai, gan Latvijas starptautiskajam prestižam. Bet mēs šobrīd neesam tādā situācijā, lai varētu atklāt jaunas sarunas. Mēs šobrīd esam sarunu noslēgumā, un patlaban ir tā - vai nu mēs pieņemam šo sarunu rezultātus, vai mēs tos noraidām. Gadījumā, ja mēs tos noraidām, protams, iestājas ļoti būtiskas, nepatīkamas konsekvences. Tādā gadījumā ir sarunas pilnībā jāsāk no jauna, ar visu no tā izrietošo laika pārbīdi, kas atvirzās jau tālāk. Lai noturētu jaunu sarunu raundu, būs nepieciešami mēneši, un programma apstājas, šobrīd programmas pārskats netiek ne iesniegts, ne saskaņots Valūtas fondā, ne saskaņots Eiropas Komisijā. Tātad nav skaidrības par nākotni. Starptautiskajā finanšu presē un sabiedrībā ziņojums par to, ka programma ir apturēta, sarunas pārtrauktas un tiks organizētas jaunas sarunas, ir ļoti nopietna informācija ar ļoti būtisku kaitējošu kontekstu. Protams, mums nekavējoties ir jāsagaida visu attiecīgo procenta likmju kāpšana, nekavējoties izpaudīsies starptautiskā novērtējuma kritumi, ir iespējama arī valūtas aizplūde un ļoti daudzi citi nelabvēlīgi blakus faktori un parādības, ar kurām mēs saskārāmies pagājušā gada vidū, bet kurus esam šobrīd, pateicoties visu kopīgam darbam, jau sen pārvarējuši un it kā aizmirsuši. Tātad šobrīd nebūtu racionāli, ne no Latvijas valsts finanšu interešu viedokļa, ne no Latvijas valsts ekonomisko interešu viedokļa, ne no jebkāda cita viedokļa raugoties, noraidīt pašreizējo sarunu stadijas rezultātu un uzsākt kaut ko būtiski jaunu. Turklāt, ja šajā pilnvarojumā, kuru varbūt izvērtēs un sniegs uz nākamajām sarunām, tiek pietiekami nepiesardzīgi ierakstīti kādi pārāk stingri uzstādījumi, kuriem vienkārši pretējā puse nepiekrīt, nu tādā gadījumā jūs ļoti labi zināt, ka pārmērīgi stingrs mandāts sarunu vešanai var automātiski nozīmēt sarunu apstāšanos. Bet tā būtu diskusija nākotnei. Šobrīd apzināsimies, ka jebkura un visa nozīmīgā no finanšu rādītājiem izrietošā dinamika, visu finanšu rādītāju dinamika bijusi cieši saistīta ar Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas programmas izpildes gaitu, tāpēc aicinu, protams, rūpīgi iepazīties ar manu ziņojumu, bet noteikti atbalstīt šo ziņojumu, jo ar to faktiski jūs atbalstītu viena posma noslēgšanu sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem un, protams, ar visām iespējām atvērt nākamo sarunu raundu pēc ceturkšņa nākamā pārskata perioda ietvaros. Paldies jums. Veiksmi darbā!".
• 2010_01_21_a-2-seq2 language "lv".
• 2010_01_21_a-2-seq2 speaker Einars_Repse-1961.
• 2010_01_21_a-2-seq2 mentions Q822919.
• 2010_01_21_a-2-seq2 mentions Q211.
• 2010_01_21_a-2-seq2 mentions Q191.
• 2010_01_21_a-2-seq2 mentions Q193089.
• 2010_01_21_a-2-seq2 mentions Q687709.
• 2010_01_21_a-2-seq2 mentions Q20560736.
• 2010_01_21_a-2-seq2 mentions Q8880.
• 2010_01_21_a-2-seq2 mentions Q2498135.
• 2010_01_21_a-2-seq2 mentions Q1191011.
• 2010_01_21_a-2-seq2 mentions Q7804.