Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_01_21_a-1-seq4> ?p ?o. }

• 2010_01_21_a-1-seq4 type Speech.
• 2010_01_21_a-1-seq4 number "4".
• 2010_01_21_a-1-seq4 date "2010-01-21".
• 2010_01_21_a-1-seq4 isPartOf 2010_01_21_a-1.
• 2010_01_21_a-1-seq4 spokenAs 66.
• 2010_01_21_a-1-seq4 spokenText "Priekšsēdētāja kungs! Godātie Saeimas deputāti! Šodien mums ir jāpieņem ļoti būtiski lēmumi, kas skar valsts finansiālo stabilitāti. Un pirmais no šiem sagatavotajiem lēmumu projektiem ir konceptuāls lēmums, konceptuāla izšķiršanās par to, turpināt vai neturpināt starptautiskā aizdevuma programmu. Šajā sakarā jāuzsver tas, ka Satversmes tiesa savā spriedumā ir norādījusi, ka lēmumam par tāda apjoma starptautiskajiem aizdevumiem, kuri atstāj būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, ir nepieciešams konceptuāls Saeimas atbalsts. Un sagatavotais lēmuma projekts paredz šādu uzdevumu Ministru kabinetam - turpināt starptautiskā aizdevuma programmu. Es domāju, tas tiešām ir ļoti svarīgs un ļoti izšķirīgs brīdis, un tāpēc aicinu visus Saeimas deputātus šo lēmuma projektu atbalstīt. Un nedaudz arī par šo tālāko rīcību. Tātad, raugoties no juridiskajiem aspektiem, šis jautājums ir sadalīts divās daļās. No vienas puses, ir šis konceptuālais lēmums, kas dod konceptuālu atbalstu turpināt starptautiskā aizdevuma programmu. No otras puses, juristu vidū bija diskusijas, vai šis konceptuālais lēmums dod mandātu valdībai parakstīt konkrētos dokumentus; viens no tiem ir trešā vēstule Starptautiskajam Valūtas fondam, un otrais - Papildu saprašanās memorands ar Eiropas Komisiju. Lai šāda veida diskusijas novērstu - jo, jāatzīst, juristu vidū viedokļi dalījās -, šodien ir paredzēts izskatīt arī finanšu ministra ziņojumu par konkrētajiem dokumentu projektiem. Jāatzīst, ka arī Konstitucionālo tiesību komisija savā 18.janvāra viedoklī šajā sakarā ir skaidri norādījusi, ka izšķirošā ir Saeimas griba, nevis gribas izteikuma forma. Tātad no šā viedokļa šī diskusija - lēmums vai likums - ir samērā samākslota; izšķirošā ir griba, nevis gribas izteikuma forma. Runājot par tālāko risinājumu, par finanšu ministra ziņojumu, jāteic, ka to paredz arī Tieslietu ministrijas 8.janvāra vēstule, kura norāda, ka būtu apsverams risinājums, kura ietvaros Ministru prezidents vai finanšu ministrs sniegtu ziņojumu Saeimai, likumdevēju iepazīstinot ne tikai ar jau pieminēto politisko apsolījumu saturu un līdz šim paveikto, bet arī ar pašu šo tiesisko darījumu juridiskajiem aspektiem un to saturu, un Saeimas attiecīgās amatpersonas ziņojumu apstiprinātu, par to balsojot. Tādējādi ar Saeimas lēmumu tiktu gūts likumdevēja akcepts rīcībai, lai risinātu ar finansiālo palīdzību saistītos jautājumus. Tātad šis ir divpakāpju process, kur, no vienas puses, ir konceptuāla izšķiršanās turpināt programmu un, no otras puses, ir Saeimas balsojums par finanšu ministra ziņojumu; ar to Saeima pauž savu gribu attiecībā uz konkrētajiem sagatavotajiem dokumentiem. Es domāju, par jautājumu, cik būtisks šis balsojums ir valsts finansiālajai stabilitātei, pēdējās dienās jau ir daudz diskutēts, un tiešām no valsts finansiālās stabilitātes viedokļa ir būtiski turpināt starptautiskā aizdevuma programmu un arī atbalstīt finanšu ministra ziņojumu, jo finanšu ministra ziņojums ietver sevī arī finansiālo pamatu Satversmes tiesas sprieduma attiecībā uz pensijām paātrinātai izpildei. Mēs zinām, ka Satversmes tiesa savā spriedumā ir lēmusi, ka pensiju atmaksas, aizturēto pensiju atmaksas, ir veicamas līdz 2015.gadam. Sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem mums ir izdevies panākt vienošanos, ka mēs to darām uz budžeta deficīta rēķina un tādējādi varam to izdarīt jau šogad, un tieši šie sagatavotie dokumenti ir finansiālais pamats šodien Saeimas sēdes darba kārtībā iekļautajam likumprojektam, kas paredz šīs paātrinātās pensiju atmaksas. Jāatzīst, ka jūnijā, kad mēs šos lēmumus pieņēmām, bija ļoti smaga situācija: tiešām nācās pieņemt lēmumus, lai nodrošinātu valsts maksātspēju, un tas sāpīgi skāra praktiski visus sabiedrības slāņus. Jāatzīst, ka pašreiz mums ir izdevies nostabilizēt valsts maksātspēju un valsts finansiālo situāciju. Es domāju, ka šodien ir būtiski šo situāciju nostiprināt un iet tālāk uz priekšu, koncentrēties uz ekonomikas atveseļošanas jautājumiem, nevis atkal radīt šaubas par valsts finansiālo stabilitāti un faktiski atkal sākt visu no gala. Protams, negatīvs balsojums radītu būtisku nervozitāti finanšu tirgos, apdraudētu valsts kredītreitingu, paceltu procentu likmes, nemaz jau nerunājot par to, ka neļautu paātrinātā veidā veikt aizkavēto pensiju atmaksu. Tad, no šā viedokļa raugoties, tiešām šie lēmumi ir ļoti būtiski. Runājot par iespējamām tālākajām darbībām. Tāpat Konstitucionālo tiesību komisija savā viedoklī ir norādījusi, ka turpmāk, runājot par šāda līmeņa aizdevumiem, būtu nepieciešams regulējums likumā, kur, kā norāda Konstitucionālo tiesību komisija, būtu nepieciešams expressis verbis noteikt, kādos gadījumos Ministru kabinets ar formālu Saeimas likumu vai lēmumu tiek pilnvarots ņemt tāda apjoma aizdevumu, kas būtiski un ilgstoši ietekmē Latvijas ekonomiku. Tas ir likumprojekts, pie kura mums būtu jāstrādā. Tas ir nopietni jāsagatavo, lai tas varētu regulēt šādas situācijas arī nākotnē. Par šodien apspriežamo dokumentu - vēstules Starptautiskajam Valūtas fondam un Saprašanās memoranda ar Eiropas Komisiju saturiskajiem aspektiem par Satversmes tiesas sprieduma izpildi - es jau minēju. Otrs jautājums, kas ir uzrunāts, skar nodokļu politiku. Un te mums ir jāizvērtē, vai sagatavotie dokumenti atvieglo, uzlabo nosacījumus, salīdzinot ar iepriekš sagatavotajiem dokumentiem, vai pasliktina. Jo ir jāatzīst: ja mēs neparakstām trešo vēstuli Starptautiskajam Valūtas fondam, tad tas nozīmē, ka spēkā ir otrā vēstule Starptautiskajam Valūtas fondam. Un, no šā viedokļa raugoties, jebkādi jautājumi, kas skar nodokļu politiku, šajos dokumentos ir atrunāti ļoti vispārīgi - varbūtības formā. Tātad mēs saistoši neuzņemamies kāda konkrēta nodokļa paaugstināšanu. Taču tas, ko saka vēstules 11.punkts, nozīmē, ka mēs tomēr atzīstam, ka var būt nepieciešams vēl vairāk palielināt nodokļus, tajā skaitā veicot nekustamā īpašuma nodokļa reformu un automašīnu nodokļa reformu. Pēdējais teikums nosaka: ja nepieciešams, mēs varētu palielināt arī PVN likmes. Tātad - „...var būt nepieciešams... ja nepieciešams, mēs varētu...” Tas viss ir pieļāvuma formā, un no šā viedokļa šie formulējumi ir elastīgāki nekā otrajā vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam, nemaz nerunājot par formulējumiem pirmajā vēstulē, kur cita starpā bija ļoti skaidri noformulēts, ka konsolidācijas papildu pasākumi ietvers tālāku PVN likmes paaugstināšanu. Tagad mēs šos nosacījumus esam padarījuši krietni elastīgākus. Tieši tāpēc, raugoties gan no valsts finansiālās stabilitātes viedokļa, gan no saturiskā viedokļa, es aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu un arī finanšu ministra ziņojumu. Jāatzīst, ka arī Satversmes tiesa savā ziņojumā ir norādījusi uz nepieciešamību iesaistīt Saeimu. Un ar Saeimu, protams, nevar saprast tikai koalīciju, jo Saeima ietver visus Saeimā pārstāvētos politiskos spēkus. Un, domājot no šā viedokļa, es arī piedāvāšu mehānismus, kā nodrošināt iespēju visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem piedalīties noteiktos sarunu raundos ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai viņiem būtu šī informācija, lai būtu iespēja paust savu viedokli. Es domāju, tas ir tas, kas zināmā mērā arī izriet no Satversmes tiesas sprieduma, - tātad Saeimas iesaiste arī šo lēmumu pieņemšanas procesā. Un pie šā jautājuma mēs attiecīgi arī strādāsim. Paldies par uzmanību. Aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.".
• 2010_01_21_a-1-seq4 language "lv".
• 2010_01_21_a-1-seq4 speaker Valdis_Dombrovskis-1971.
• 2010_01_21_a-1-seq4 mentions Q822919.
• 2010_01_21_a-1-seq4 mentions Q211.
• 2010_01_21_a-1-seq4 mentions Q193089.
• 2010_01_21_a-1-seq4 mentions Q1771611.
• 2010_01_21_a-1-seq4 mentions Q8880.
• 2010_01_21_a-1-seq4 mentions Q2498135.
• 2010_01_21_a-1-seq4 mentions Q7804.