Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_01_21-seq9> ?p ?o. }

• 2010_01_21-seq9 type Speech.
• 2010_01_21-seq9 number "9".
• 2010_01_21-seq9 date "2010-01-21".
• 2010_01_21-seq9 isPartOf 2010_01_21.
• 2010_01_21-seq9 spokenAs 50.
• 2010_01_21-seq9 spokenText "Godātie kolēģi! Partijas „Pilsoniskā Savienība” un partijas „Jaunais laiks” priekšlikums ir izdarīt Saeimas kārtības rullī grozījumus, kas paredzētu, ka ģenerālprokurors ir apstiprināms, balsojot atklāti. Lai jūs mūs nevainotu populismā, gribu jums raksturot kārtību ģenerālprokurora iecelšanai vai apstiprināšanai amatā, kāda ir Eiropā un pasaulē. Pastāv dažādi modeļi, no procesuālā skatpunkta raugoties. Tāpēc nevar teikt, ka atklāta balsošana par ģenerālprokurora iecelšanu vai apstiprināšanu būtu uzskatāma (kā sabiedrību baida atsevišķi mediji) par demokrātijas principu sašaurināšanu, aziātisku izpratni par demokrātiju vai par mūsu iešanu uz autoritārismu. Kādi ir šie modeļi? Lielākoties ģenerālprokuroru ieceļ attiecīgās valsts valdība vai prezidents: Igaunijā - valdība; Vācijā, saņemot Bundestāga piekrišanu, - prezidents; Somijā - prezidents; Zviedrijā - valdība; Armēnijā - prezidents pēc premjerministra priekšlikuma; Šveicē federālo prokuroru ieceļ valdība; Čehijā - valdība pēc tieslietu ministra priekšlikuma. Monarhijās, kā jau jūs noteikti nojaušat, ieceļ monarhs. Tā tas ir, piemēram, Dānijā, kur ģenerālprokurors ietilpst Tieslietu ministrijas sastāvā un viņu sauc par karalisko advokātu. Arī Spānijā ieceļ karalis. Ir vesela rinda valstu, kur prokuratūru vada tieslietu ministrs, apvienojot šos abus amatus. Tā tas ir, piemēram, Francijā. Kārtība, kas ir līdzīga tai, kāda ir Latvijā, proti, ka parlaments balsojot apstiprina izvirzīto kandidātu vai ka to dara prezidents pēc parlamenta akcepta, ir tikai nedaudzās valstīs, piemēram, Lietuvā, Ungārijā, Slovēnijā un Slovākijā. Lietuvā un Slovākijā balso atklāti. (Atsevišķos gadījumos, ja parlaments nobalso, ka balsošana veicama aizklāti, tad, protams, var balsot aizklāti.) Ungārijā un Slovēnijā ir otrādi: balso aizklāti. Tātad balsošanas procedūra parlamentos ir dažāda, tā var būt gan atklāta, gan aizklāta. Gan vienai, gan otrai procedūrai ir savi plusi un mīnusi. Visupirms jāteic, ka aizklāto balsošanu, kāda tā ir mūsu parlamentā - bez vēlēšanu zīmēm, proti, ar elektronisko balsošanas sistēmu jeb iekārtu -, mēs par aizklātu varam dēvēt visai nosacīti. Jo, godātie kolēģi, pa labi, pa kreisi, no augšas, no apakšas, atkarībā no tā, kur mēs atrodamies, viss ir skaidri redzams. Jo te nav tādas vietas, kur šī balsošanas pozīcija nebūtu redzama. Jūs esat varbūt bijuši citos parlamentos, arī Eiropas Parlamentā... „Pilsoniskā Savienība” un „Jaunais laiks” uzskata, ka šai procedūrai jābūt atklātai un to nevajadzētu saistīt ar prokuratūras atriebību. Es redzu, ka ir pieteicies runāt tagad Rasnača kungs. Viņš tāpat kā pagājušajā reizē... Novembrī, kad mēs runājām par to, ka par tiesnešiem iespējama atklāta balsošana, viņš saskatīja tajā interešu konfliktu: ja nu deputāts tagad iesaistītos kādā tiesas procesā, tad otra puse varētu viņam pārmest, ka viņš, redziet, savulaik ir balsojis par šo tiesnesi un ka tāpēc šis tiesnesis tagad pieņems attiecībā uz viņu pozitīvu lēmumu; var būt arī otrādi. Taču šajā gadījumā tā nevajadzētu - domāt par ģenerālprokurora atriebību vai par to, ka nu visi šie deputāti tagad ir sagatavojušies kaut kādiem ļoti smagiem tiesas procesiem. Es domāju, ka neargumentētā viena tiesneša neievēlēšana augstākā amatā liecina, ka pašreiz spēkā esošais tiesiskais regulējums Saeimas Kārtības rullī vispār nav adekvāts un klibo. Jo... Es jums uzdošu jautājumu: kāpēc, piemēram, valsts kontrolieris tiek ievēlēts ar vēlēšanu zīmēm? Man nav atbildes. Kāpēc, piemēram, tad, ja tiesnesis ir nolēmis aiziet no sava amata, viņam ir jānāk uz Saeimas Juridisko komisiju un mums par to jābalso šeit - Saeimā? Un kas notiktu tad, ja Saeima nobalsotu pret viņa aiziešanu? Tas ir ļoti formāls balsojums. Es gribu jums, kolēģi, teikt, ka vajadzētu balsot atklāti, jo sabiedrība tad varētu redzēt, kāda ir tās vēlēto deputātu nostāja. Un tas turklāt novērstu liekulību, ka dažkārt politiķi mēdz sabiedrībai teikt vienu, bet faktiski balsojot pieņem citu lēmumu. Un arī sirdsapziņu varētu nomierināt ar to, ka deputāts sabiedrības priekšā ir rīkojies atklāti un godīgi. Es uzsveru, ka minētie grozījumi nav saistībā ar kāda iespējamā ģenerālprokurora apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Aicinu tos kolēģus, kuriem ir pieņemama mūsu pozīcija, atbalstīt šo likumprojektu. Paldies.".
• 2010_01_21-seq9 language "lv".
• 2010_01_21-seq9 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2010_01_21-seq9 mentions Q822919.
• 2010_01_21-seq9 mentions Q211.
• 2010_01_21-seq9 mentions Q37.
• 2010_01_21-seq9 mentions Q191.
• 2010_01_21-seq9 mentions Q193089.
• 2010_01_21-seq9 mentions Q33.
• 2010_01_21-seq9 mentions Q1771611.
• 2010_01_21-seq9 mentions Q8889.
• 2010_01_21-seq9 mentions Q35.
• 2010_01_21-seq9 mentions Q142.
• 2010_01_21-seq9 mentions Q183.
• 2010_01_21-seq9 mentions Q1092499.
• 2010_01_21-seq9 mentions Q1357342.
• 2010_01_21-seq9 mentions Q28.
• 2010_01_21-seq9 mentions Q34.
• 2010_01_21-seq9 mentions Q39.
• 2010_01_21-seq9 mentions Q215.
• 2010_01_21-seq9 mentions Q214.
• 2010_01_21-seq9 mentions Q213.
• 2010_01_21-seq9 mentions Q29.
• 2010_01_21-seq9 mentions Q399.
• 2010_01_21-seq9 mentions Q154797.