Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2010_01_21-seq29> ?p ?o. }

• 2010_01_21-seq29 type Speech.
• 2010_01_21-seq29 number "29".
• 2010_01_21-seq29 date "2010-01-21".
• 2010_01_21-seq29 isPartOf 2010_01_21.
• 2010_01_21-seq29 spokenAs 22.
• 2010_01_21-seq29 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamās dāmas un kungi! No sabiedrības nāk daudz aicinājumu, kas adresēti valdībai un Saeimai, - atvainoties apzagto pensionāru priekšā. Apspriežamais likumprojekts „Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums” arī ir šāda atvainošanās no Saeimas puses. Lai nenāktos otrreiz atvainoties - un nu jau par šo likumu - pensionāru priekšā, būtu lietderīgi izanalizēt Satversmes tiesas spriedumu, kuram mēs varam pateikties par šā likumprojekta rašanos. Tiesa ir izdarījusi spriedumu, pamatojoties uz diviem argumentiem. Pirmkārt. Likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, nav ar pietiekamu rūpību izvērtējis to alternatīvas un nav paredzējis saudzējošāku risinājumu. Apstrīdētās normas līdz ar to neatbilst Satversmes 109.pantam. Kā pierādījumu Satversmes tiesa ir izmantojusi atsauces uz Saeimas debatēm. Kā ir teikts Satversmes tiesas spriedumā, debatēs tika norādīts uz ministriju izdevumu samazināšanu, sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes palielināšanu vai tāda minimālās pensijas apmēra noteikšanu, kas nebūtu samazināms. Otrkārt. Tā kā pensiju samazinājumam nav paredzēta diferencēta pieeja, nav noteikta nedz atlīdzība par pensiju ieturējumu, nedz arī atbilstošs pārejas periods, apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1.pantam. Tā ir kopumā visa tiesas argumentācija. No iepriekšminētā var spriest, ka tiesa savā spriedumā ir atsaukusies tikai uz sešām normām, kuras, ja tās tiktu ietvertas likumā jeb arī pieņemtas likuma veidā, varētu kļūt par pamatojumu attaisnojošam spriedumam. Šīs normas nebija radušās tiesnešu prātos, bet gan deputātu prātos, kuri pretojās likuma pieņemšanai. Lūk, šīs normas ar norādi uz to autoriem. Kā pirmo minēsim ministriju izdevumu samazināšanu. Šo priekšlikumu PCTVL frakcija iesniedza iekļaušanai Ministru kabineta iekārtas likumā, turklāt iesniedza tajā pašā jūnija paketē, kurā bija likums par pensiju ieturējumiem. Vēl vairāk! No Saeimas tribīnes mēs paziņojām, ka ministriju skaita divkārša samazināšana kopā ar izmaksām arī ir alternatīva ieturējumiem no pensijām. Tādu nepopulāru pasākumu kā sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu obligātās likmes palielināšana piedāvāja partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija decembrī budžeta paketē, bet, par laimi, to atsauca. Nesamazināt minimālo pensiju apmēru piedāvāja „Saskaņas Centra” frakcija septembrī un PCTVL frakcija decembrī. Vēl vairāk! Mūsu priekšlikuma apspriešanas laikā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Juridiskā biroja vadītājs tieši teica, ka grozījuma noraidīšana viennozīmīgi norāda uz procesa zaudēšanu Satversmes tiesā. Saudzīgāku risinājumu attiecībā uz strādājošo pensionāru pensiju ieturējumiem piedāvāja jūnijā gan „Pilsoniskā Savienība” - 50 procenti 70 procentu vietā -, gan arī PCTVL - 30 procenti. Uzskatīt pensiju ieturējumus par piespiedu aizņēmumu un vēlāk kompensēt tos piedāvāja jūnijā kā ideju bez turpmākas detalizēšanas tā pati „Pilsoniskā Savienība”. PCTVL iesniedza analoģisku priekšlikumu, kurā, starp citu, ierosināja atgūto pensiju izmaksāt arī mirušo pensionāru radiniekiem; tas ir redzams arī apspriežamajā likumprojektā. Visbeidzot - paredzēt pirms likuma spēkā stāšanās pārejas laikposmu ierosināja vienīgi PCTVL. Ko mēs redzam šīs analīzes rezultātā? Pirmām kārtām jāteic, ka Satversmes tiesas argumentācija pamatojas vienīgi uz atsevišķu frakciju iesniegtiem likumdošanas priekšlikumiem, kurus bija noraidījis deputātu vairākums. Viens šāds priekšlikums pieder „Saskaņas Centram”, trīs priekšlikumus iesniedza „Pilsoniskā Savienība” un piecus - PCTVL. Starpība starp mums un „Pilsonisko Savienību” ir tikai tajā, ka mēs balsojām „pret” attiecībā uz likumprojektu kopumā, bet „Pilsoniskā Savienība”, izņemot deputāti Čepāni, balsoja „par”. Mēs apzināti iesniedzām savus priekšlikumus, paredzēdami tiesas reakciju, kaut arī stipri riskējām gadījumā, ja Saeima tos atbalstītu un nepietiktu argumentu atzīt likumu par antikonstitucionālu. Bet mēs droši paļāvāmies uz rusofobisko attieksmi pret PCTVL priekšlikumiem un nebijām kļūdījušies. Tagad par paša likumprojekta trūkumiem, par kuriem, ja mēs tos nelabosim, nāksies jau otro reizi atvainoties pensionāru priekšā. Pilnā mērogā eksperiments, atmaksājot ieturēto pensiju invalīdiem, jau tika rīkots novembrī, un laikraksta „Vesti Segodņa” 13.janvāra numurā tiek aprakstīts gadījums, kad šādi aplaimots pensionārs vienreizējas ienākumu palielināšanas rezultātā zaudēja maznodrošinātā statusu. Šādi draudi aprīlī piemeklēs daudz lielāku skaitu pensionāru, kuri arī varētu zaudēt trūcīgā statusu un pašvaldības sociālā nodrošinājuma pabalsta daļu. Trūcīgās personas statusa noteikšana visā valstī ir vienāda - tās ir personas, kam triju mēnešu laikā ienākumi nepārsniedz 90 latus mēnesī. Pieņemsim, ka pensionāram ir noteikta pensija, kas ir 80 latu. Viņam aprīlī atdos septiņu mēnešu laikā ieturētos 56 latus, un tad viņa vidējais ienākums triju mēnešu laikā sastādīs 240 latus - atjaunotās pensijas latus - un vēl 56 latus. Ja sadala uz trīs, tad ir apmēram 99 lati mēnesī. Un, kaut gan pensija viņam tā arī paliks 80 latu apmērā, trūcīgā statusu un ar to saistītos atvieglojumus viņš zaudēs. Nav grūti aprēķināt, ka trūcīgā statusu zaudēs visi pensionāri, kuriem pensija ir robežās no 73 līdz 90 latiem. Maznodrošinātā statusa noteikšanas kritēriji dažādās pašvaldībās ir dažādi. Piemēram, Rīgā par maznodrošināto uzskata personu ar ienākumiem, kas ir 225 lati. Un šo statusu zaudēs visi pensionāri, kuru pensija ir diapazonā no 182 līdz 225 latiem. Saskaņā ar pensiju apmēra datiem, kas ir izvietoti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā, pirmajā diapazonā nonāk 23 tūkstoši, bet otrajā - vēl 72 tūkstoši cilvēku. Tātad, ja mēs pieņemsim šo likumprojektu tādu, kāds tas ir piedāvāts, tad atvainoties nāksies vēl gandrīz 100 tūkstošu cilvēku priekšā jeb ceturtās daļas visu pensionāru priekšā. Tas ir, neskaitot tos, kuri saņem no pašvaldībām sociālā nodrošinājuma pabalstus. Pabalstu apmēra samazināšana skars visus pensionārus, kuri tos saņem. Labklājības ministrs Uldis Augulis arī uzskata, ka, novērtējot cilvēku materiālos resursus, šīs pensionāriem ieturētās pensijas, šo atmaksājamo naudas summu, nevar uzskatīt par ienākumu vienā mēnesī. Viņš pašvaldībām nosūtīja vēstuli un skaidroja, ka šādā gadījumā ir jāņem vērā pilnās pensijas apmērs, kāds tas bija pirms samazināšanas iepriekšējos trīs mēnešos. Diemžēl ministra vēstule pašvaldībām nav saistoša. Piemēram, apspriežamajā likumprojektā, kā pareizi teica Barčas kundze, ir detalizēta instrukcija, kā no atmaksājamās pensijas summas aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Diemžēl par maznodrošinātā statusa noteikšanu neviena vārda tur nav. Tas ir likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nevis Repšes kunga vēstule Valsts ieņēmumu dienestam par likuma piemērošanu! Tādēļ likumprojekta otrajam lasījumam nepieciešams iesniegt grozījumu, ka vienreizējās pensiju ieturējumu izmaksas aprīlī netiks ņemtas vērā, piešķirot attiecīgo statusu un aprēķinot sociālā nodrošinājuma pabalstu. Šis grozījums ir sagatavots, mēs esam gatavi to iesniegt desmit minūšu laikā, un es aicinu komisiju šo priekšlikumu izskatīt un vai nu atbalstīt, vai izstrādāt savu priekšlikumu, lai šo bīstamību novērstu. Paldies par uzmanību, un aicinu atbalstīt likumprojektu.".
• 2010_01_21-seq29 language "lv".
• 2010_01_21-seq29 speaker Vladimirs_Buzajevs-1951.
• 2010_01_21-seq29 mentions Q822919.
• 2010_01_21-seq29 mentions Q2660080.
• 2010_01_21-seq29 mentions Q2671968.
• 2010_01_21-seq29 mentions Q2167704.
• 2010_01_21-seq29 mentions Q2498135.
• 2010_01_21-seq29 mentions Q903671.
• 2010_01_21-seq29 mentions Q164226.
• 2010_01_21-seq29 mentions Q1474490.