Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_12_17-seq530> ?p ?o. }

• 2009_12_17-seq530 type Speech.
• 2009_12_17-seq530 number "530".
• 2009_12_17-seq530 date "2009-12-17".
• 2009_12_17-seq530 isPartOf 2009_12_17.
• 2009_12_17-seq530 spokenAs 50.
• 2009_12_17-seq530 spokenText "Kolēģi! Es runāšu bez retoriskām figūrām, bet par lietas būtību. 2005.gadā, kad man bija gods vadīt Izglītības un zinātnes ministriju, notika pagrieziens uz izglītības sistēmas lingvistisko atvērtību. Tieši tad tika pieņemts 56.panta 3.punkts, kurš noteica, ka līdztekus valsts valodai daļa studiju kursa apjoma var būt arī Eiropas Savienības valodās. Un, ja mēs šo pantu izlasām līdz galam, tad redzam, ka, pretēji Pabrika kunga apgalvojumam, ir atļauts veselus studiju kursus docēt Eiropas Savienības valodās; nav nekādu šķēršļu, kas liegtu mācīt gan mūsu, gan ārvalstu studentus kādā no Eiropas Savienības valodām. Un arī es pati to daru jau desmit gadus - mans profesores stāžs ir ilgāks nekā Pabrika kungam, un arī pašlaik es lasu vairākus kursus angļu valodā. Starp klausītājiem ir gan Latvijas studenti, gan arī ārvalstu studenti. Tātad Latvijas izglītības sistēma pilnībā ir atvērta izglītības eksportam tiem studentiem, kuri šo kursu ir gatavi apgūt kādā no Eiropas Savienības valodām. Tad, kad tika izstrādāts šis likuma grozījums, darba grupā bija arī Latvijas augstskolu rektori un šai normai tika pausts vienbalsīgs atbalsts, jo šī norma tik tiešām nodrošina to, ka mēs saglabājam savu identitāti un vienlaikus arī esam atvērti Eiropai. Tātad šajā ziņā nav nekādu šķēršļu. Ja mēs nemākam izmantot likumā sniegtās iespējas, tad tā tādā gadījumā ir augstskolu administrācijas vaina un arī to Latvijas mācībspēku vaina, kuri gluži vienkārši nav spējīgi savas zināšanas sniegt šajās valodās. Tālāk. Par it kā pausto rektoru attieksmi. Mēs zinām, cik grūtā situācijā ir Latvijas augstskolas, un, protams, var parādīties vēlme ķerties pie salmiņa. Un viens no iespējamiem salmiņiem tik tiešām ir norādes uz it kā neliberālo Latvijas augstskolu likuma normu, tiek izteiktas cerības, ka, lūk, šajā valodu spektrā ietverot arī krievu valodu, augstskolas tiks izrautas no ekonomiskajām grūtībām. Skaidrs, ka šā likuma ideja ir legalizēt krievu valodas lietojumu Latvijas augstskolās. Daudz solītā ekonomiskā efekta nebūs. Pašreiz Latvijā ir ne vairāk kā 300 studentu no bijušajām Austrumu bloka valstīm, kas ir izteikuši vēlēšanos studēt krievu valodā. Lielākā daļa tomēr vēlas būt atvērti ne tikai Austrumu pusei, bet arī Rietumu pusei un ir gatavi izmantot Latvijas piedāvātās iespējas studēt angļu valodā. Paskatīsimies kaut vai Rīgas Juridisko augstskolu, kas ir ļoti veiksmīga studentu piesaistīšanā tieši no bijušajām padomju bloka valstīm. Visi studē angļu valodā un nesaskata ne mazākos šķēršļus šādai zināšanu ieguvei. Un vēl varu atgādināt, ka, piemēram, tādās valstīs kā Ukraina, Tadžikistāna pašlaik arī tiek domāts par pilnīgu atteikšanos no krievu valodas augstākajā izglītībā. Tas nu ir fakts! Un ko tad mēs īsti varam secināt? Pirmais. Tik tiešām pastāv tendence īslaicīgas ekonomiskas problēmas risināt, uz visiem laikiem izjaucot Latvijā stabilizēto valodas politikas sistēmu un pakļaujot ļoti lielam riskam latviešu valodu valsts valodas statusā. Jo sekas šādam lēmumam, kas, jūsuprāt, varbūt skar tikai vienu jomu - augstāko izglītību, būs tālejošas. Tās ies izglītības sistēmā pa vertikāli. Jo kā jūs domājat: ārvalstniekiem jūs ļausiet studēt krievu valodā, bet Latvijas krievu minoritātes pārstāvjiem ne? Un, tā kā atbilde uz šo jautājumu noteikti būs: „Jā, bet, protams, ja cilvēki izteiks vēlēšanos”, tad, protams, samazināsies motivācija apgūt valsts valodu. Pašlaik tieši augstākās izglītības ieguve ir viena no spēcīgākajām motivācijām. Un galu galā jādomā arī par to, kas notiks citās jomās. Kas notiks zinātnē? Kas notiks informācijas jomā? Un tātad šis priekšlikums, protams, ir pilnībā noraidāms, jo tas Latviju pakļauj izolācijai un turklāt, kā to spoži parādīja Kārlis Šadurskis, būtībā sasniedz pilnīgi citus mērķus. Tātad - pilnīgi noteikti noraidīt! Un noraidīt Augstskolu likumā arī turpmākos ieteikumus par jebkādu mācībvalodu liberalizāciju ārpus latviešu valodas un Eiropas Savienības valodām! Paldies.".
• 2009_12_17-seq530 language "lv".
• 2009_12_17-seq530 speaker Ina_Druviete-1958.
• 2009_12_17-seq530 mentions Q211.
• 2009_12_17-seq530 mentions Q957126.
• 2009_12_17-seq530 mentions Q2660080.
• 2009_12_17-seq530 mentions Q193089.
• 2009_12_17-seq530 mentions Q458.
• 2009_12_17-seq530 mentions Q11213537.
• 2009_12_17-seq530 mentions Q212.
• 2009_12_17-seq530 mentions Q12360039.
• 2009_12_17-seq530 mentions Q850355.
• 2009_12_17-seq530 mentions Q863.
• 2009_12_17-seq530 mentions Q170541.