Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_12_17-seq18> ?p ?o. }

• 2009_12_17-seq18 type Speech.
• 2009_12_17-seq18 number "18".
• 2009_12_17-seq18 date "2009-12-17".
• 2009_12_17-seq18 isPartOf 2009_12_17.
• 2009_12_17-seq18 spokenAs 139.
• 2009_12_17-seq18 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šā gada martā, kad Valda Dombrovska vadītā valdība sāka darbu, viens no punktiem, kas tika ierakstīts valdības deklarācijā, bija šāds: mūsu valdība ir gatava nodrošināt atklātību valdības, valsts pārvaldes un pašvaldību darbā. Savā pieprasījumā LPP/LC frakcija konstatēja, ka saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta ceturto daļu ierobežotas pieejamības statusu informācijai nosaka uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu. Faktiski ar „Parex bankas” pārņemšanu saistītie dokumenti tika pieņemti pagājušā gada novembrī un decembrī, tātad var teikt, ka gads ir pagājis. Mums joprojām nav saprotams, kāpēc daži dokumenti saistībā ar „Parex bankas” pārņemšanu ir publiskoti, bet citi joprojām nav pieejami sabiedrībai. Skaidri nepasakot, kuri dokumenti ir atslepenoti un kuriem noteikts jauns slepenības termiņš, iedzīvotājiem nav iespējams iegūt patiesas ziņas par „Parex” pārņemšanas likumību vai lietderību. Mums rodas iespaids, ka Dombrovskis dara visu, lai šie dokumenti paliktu slepeni un lai varētu turpināt manipulēt ar puspatiesībām un izdomājumiem par pārņemšanas procesā iesaistītajām amatpersonām. Tad, kad Saeimā pirms gada novembrī bija diskusija par šiem jautājumiem, Sandra Kalniete uzstājās no šīs tribīnes un teica: „Es uzskatu, ka būtu tikai pareizi, ka Ministru prezidents atrastu laiku un apsēstos pie galda vienai īstai preses konferencei un sniegtu atbildes uz jautājumiem, kas pašlaik nav skaidri nevienam.” Nu, šobrīd, es domāju, Godmaņa kungs varbūt Kalnietes kundzei Eiropas Parlamentā var pastāstīt šādas tādas detaļas par „Parex bankas” pārņemšanu, bet tas jau vairs nav Saeimas kompetencē. Tie jau, var teikt, ir Eiropas Parlamenta iekšējie jautājumi. Un, ja mēs runājam par šādām preses konferencēm, tad es domāju, ka nebūtu slikti, ja arī Valdis Dombrovskis apsēstos pie galda un pateiktu, kāpēc ir saglabāti ierobežojumi iepazīties ar valdības sēžu lēmumiem, vai ir saņemts valsts institūciju un valsts kapitālsabiedrību viedoklis par klasificēto ierobežojumu noņemšanu, kādiem dokumentiem slepenības statuss ir saglabāts, kur var iepazīties ar atslepenotajiem dokumentiem un kāds ir tiesiskais pamatojums ar „Parex bankas” pārņemšanas procesu saistīto dokumentu slepenības saglabāšanai. Var tikai piekrist premjera teiktajam, ko viņš sacīja vakar, - tam, ka pēdējās dienās tiek sistemātiski izplatīta nepatiesa informācija par valdības un starptautisko aizdevēju sarunām. Un premjers piebilda, ka, lai novērstu nepatiesu apgalvojumu tālāku izplatīšanu, nepieciešams sniegt papildu informāciju par šiem dokumentiem. Es domāju, ka to pašu droši varētu attiecināt arī uz dokumentiem, kas saistīti ar „Parex bankas” pārņemšanu. Mūsu frakcijas un apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti uzskata, ka vienīgais līdzeklis ir atspēkot izskanējušās ziņas, kuras publiski nevar kaitēt ne mūsu partneru, ne valsts interesēm. Faktiski šobrīd vēl deviņiem Ministru kabineta sēžu protokollēmumiem un četrdesmit citiem materiāliem ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Un atbilstoši jau citētajam Informācijas atklātības likumam informācijas autors vai iestādes vadītājs var lemt par jauna termiņa noteikšanu, kā arī par šā statusa atcelšanu pirms noteiktā termiņa izbeigšanās. Un, ja ir beidzies termiņš, uz kādu informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss, šāda informācija kļūst par vispārpieejamu informāciju. Un ir loģiski konstatēt, ka, ja daži dokumenti saistībā ar „Parex bankas” pārņemšanas procesu nav pieejami Ministru kabineta interneta tīmekļa vietnē, tad tiem ir no jauna jau atkal uzlikts termiņš kā ierobežotas pieejamības dokumentiem. Faktiski rodas iespaids, ka apzinātā vai neapzinātā vilcināšanās ar „Parex bankas” pārņemšanas procesu saistīto dokumentu atslepenošanu ir kāds sava veida dūmu aizsegs, lai sabiedrība tā arī neuzzinātu patiesību, kā notika šis process, kas piedalījās lēmumu pieņemšanā, kāds bija atbalsts, vai kāds pret to iebilda, vai tas bija vienprātīgs atbalsts. Un Latvijas valdības, Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieņemtais lēmums aizvien lielākā mērā kļūst par tālejošu politisku spekulāciju objektu. Periodiski un selektīvi paustās ziņas, ko mēs esam ieguvuši ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, piemēram, Valsts kontroles pārbaudes rezultāti par „Parex bankas” pārņemšanu, mūsuprāt, rada šādu praksi, kurā netiek ievēroti labas pārvaldības principi. Tas, ka mēs par bankas pārņemšanu uzzinām fragmentāri, no dažiem atslepenotiem dokumentiem, no preses, no dokumentiem, par kuru autentiskumu mums nav iespējas pārliecināties, mūsuprāt, tikai rada neskaidrību, un tādēļ, lai nodrošinātu valdības deklarācijā pausto principu nodrošināt atklātību valdības darbā, mēs aicinām atslepenot pilnīgi visus ar „Parex banku” saistītos dokumentus. Paldies.".
• 2009_12_17-seq18 language "lv".
• 2009_12_17-seq18 speaker Oskars_Kastens-1971.
• 2009_12_17-seq18 mentions Q822919.
• 2009_12_17-seq18 mentions Q211.
• 2009_12_17-seq18 mentions Q193089.
• 2009_12_17-seq18 mentions Q8889.
• 2009_12_17-seq18 mentions Q687709.
• 2009_12_17-seq18 mentions Q20560736.
• 2009_12_17-seq18 mentions Q2167704.
• 2009_12_17-seq18 mentions Q25931626.
• 2009_12_17-seq18 mentions Q57630.
• 2009_12_17-seq18 mentions Q2033921.
• 2009_12_17-seq18 mentions Q903671.
• 2009_12_17-seq18 mentions Q236968.
• 2009_12_17-seq18 mentions Q1756085.