Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_12_10-seq335> ?p ?o. }

• 2009_12_10-seq335 type Speech.
• 2009_12_10-seq335 number "335".
• 2009_12_10-seq335 date "2009-12-10".
• 2009_12_10-seq335 isPartOf 2009_12_10.
• 2009_12_10-seq335 spokenAs 84.
• 2009_12_10-seq335 spokenText "Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Man diemžēl nebija iespējas piedalīties šā likumprojekta apspriešanā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, jo liktenis man tādu iespēju nav devis, es strādāju Sociālo un darba lietu komisijā. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Var jau atnākt!”) Es labprāt tur nāktu, bet mums ir paralēlas sēdes, tāpēc es izmantošu šo laiku, lai paustu tos argumentus, ko es būtu teicis Tautsaimniecības komisijā par šo likumu. Sāksim ar vienkāršu patiesību. Tas, ko paredz Latvijas ekonomikas stabilizēšanas plāns, ir izņemt Latvijā naudu no ekonomikas, un tas notiek, nu, kaut vai samazinot budžeta izdevumus. Tas ir tas, par ko Saeima nobalsoja 1.decembrī. Un tas notiek, arī vienlaikus paceļot nodokļus, proti, ja mēs paceļam nodokļus, tad ir skaidrs, ka cilvēku rīcībā paliek mazāk naudas. Latvija ir izvēlējusies to scenāriju, kas paredz, ka, lai nostabilizētu potenciālu kopproduktu, ir jāsamazina algas, faktiski visi izdevumi par kādiem 30 procentiem, un tad Latvijas ekonomika atgriezīsies šajā stabilitātes punktā. Līdz ar to jūs... To pašu efektu var panākt ar deflāciju, proti, ja visas cenas samazinātos par 30 procentiem. Tas nav reāli, jo, kā jūs paši redzat no nākamā gada ekonomikas prognozes... Latvijas Banka prognozē, ka deflācija būs kaut kur 2-3 procentu robežās. Tātad būs vajadzīgi desmit gadi tādā tempā, lai panāktu vajadzīgo efektu. Apspriežamais likumprojekts ir it kā solis tajā virzienā, lai samazinātu cilvēku rīcībā esošo naudu un tādējādi panāktu ekonomikā zināmu stabilizāciju. Bet nu būsim godīgi! Mēs šeit runājam par kādiem... nu, reāli par kādiem padsmit uzņēmumiem, kuri atstāj būtisku ietekmi uz tautsaimniecību. Ne jau kaut kādas tur pašvaldību SIA, kuras apsaimnieko varbūt kādas dzīvojamās mājas, atstās šo milzīgo ietekmi. Līdz ar to šai loģikai it kā vajadzētu būt tādai, ka valsts uzņēmumi rāda priekšzīmi privātajam sektoram un tādējādi panāk, ka arī privātā sektora uzņēmumi samazinās algas par 30 procentiem. Vai tas ir reāli? Mēs neredzam, ka privātais sektors ārkārtīgi censtos sekot šim aicinājumam, un acīmredzot tas to arī nedarīs, jo tā ir vienmēr īpašnieka izvēle - kādā veidā viņš turpmāk saimniekos. Un vēl. Paturēsim prātā, ka arī privātajam sektoram ir virkne citu iespēju, kā tikt pie... nevis pie atalgojuma, bet nu kaut vai vienkārši izņemt dividendes, kuras joprojām netiek apliktas ar tādu pašu ienākuma nodokli, kāds attiecas uz atalgojumu, vai ne? Līdz ar to, man liekas, no tās ilgtermiņa ekonomikas perspektīvas tas būtu ārkārtīgi tuvredzīgi - mēģināt tagad tikai tāpēc, ka šo uzņēmumu akcionārs ir nevis privātais, bet valsts, padarīt šos uzņēmumus faktiski nespējīgus konkurēt darba tirgū. Es gribu pateikt vēl vienu lietu. Tā problēma, ko minēja cienījamā kolēģe Čepāne un kas ir saistīta ar korupciju un ar to, kā tiek finansētas politiskās partijas... Tas galvenais ir, atvainojiet, ne jau tas… ne jau kaut kas cits, bet vienkārši tas, ka nav aizliegtas reklāmas elektroniskajos masu medijos. Jebkurai nopietnai kampaņai vajadzīgi 500 tūkstoši, un, protams, katrreiz, kad sākas kampaņa, partijas meklē kaut kādus nelegālus risinājumus, lai kaut kādā veidā šo kampaņu finansētu. Un mums ir jācīnās pret to, nevis pret mūsu valsts uzņēmumiem! Kas attiecas uz partijām draudzīgo ielikteņu likšanu padomēs un valdēs, tur tā atbilde ir - kompetence. Tur vienmēr būtu jābūt atklātiem konkursiem. Latvijā ir jābūt profesionāliem uzņēmumu pārvaldniekiem, un šeit es pirmām kārtām domāju nevis valdes, bet padomes. Jā, arī tās ir nolikvidētas, bet, atvainojiet, tas ir pretrunā ar jebkuriem starptautiskajiem standartiem attiecībā uz uzņēmuma pārvaldi. Tas, ko es vienkārši aicinu šeit darīt, ir tiešām nobalsot „par” šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai mums sāktos vienas normālas debates par to, ko mēs īsti gribam panākt tautsaimniecībā, un vai tas veids, kurš dominē sabiedrības noskaņojumā kā pareizākais, tiešām ir tas pareizākais. Pēdējā lieta, lai es vairāk neaizkavētu jūsu uzmanību. Latvijā ir sabojāta vispār šī pārvaldes sistēma valsts un pašvaldību uzņēmumos. Tā ir sabojāta ar to, ka Latvijā (pretēji, piemēram, Amerikas pieredzei) nav atdalīts izpilddirektora līmenis no valdes līmeņa. Es dziļi sirdī noteikti varu piekrist tam, ka valdes sēdes jau netiek rīkotas biežāk kā divas, trīs vai, augstākais, četras reizes mēnesī. Un valdes priekšsēdētājam, protams, par to, ja tās ir tikai kādas dažas stundas darba, nebūtu jāsaņem tūkstoši. Nu, tas... Nu, ja mēs paskatītos uz jurista profesiju, tad redzētu, ka tur droši vien ir kādi 100 lati mēnesī... 100 lati stundā, kas šobrīd ir valdošā likme tirgū. Latvijas problēma ir tā, ka tādu uzņēmumu, kā, nu, kaut vai tas, kas te tika pieminēts, - „Latvenergo” valde nav atdalīta no izpilddirektoriem. Amerikā šādā uzņēmumā būtu valde, kuras locekļi saņemtu droši vien kādus dažus simtus mēnesī par to, ka viņi ir apmeklējuši sēdes, bet izpilddirektori, piedodiet, saņemtu tūkstošus, jo viņi ik dienu nodarbojas gan ar uzņēmuma finansēm, gan ar vadīšanu; tas būtu izpilddirektors, kurš atbild par finansēm; tas būtu izpilddirektors, kurš atbild par uzņēmuma vispārējo vadību; tas būtu izpilddirektors, kurš atbild par mārketingu vai klientu piesaistīšanu. Un tas ir tas ceļš, par ko es aicinu jūs, kolēģi, domāt tad, kad likumprojekts nonāks izskatīšanai otrajā lasījumā. Paldies.".
• 2009_12_10-seq335 language "lv".
• 2009_12_10-seq335 speaker Aigars_Stokenbergs-1963.
• 2009_12_10-seq335 mentions Q822919.
• 2009_12_10-seq335 mentions Q211.
• 2009_12_10-seq335 mentions Q3736450.
• 2009_12_10-seq335 mentions Q687709.
• 2009_12_10-seq335 mentions Q4723918.