Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_12_10-seq12> ?p ?o. }
Showing items 1 to 17 of
17
with 100 items per page.
- 2009_12_10-seq12 type Speech.
- 2009_12_10-seq12 number "12".
- 2009_12_10-seq12 date "2009-12-10".
- 2009_12_10-seq12 isPartOf 2009_12_10.
- 2009_12_10-seq12 spokenAs 22.
- 2009_12_10-seq12 spokenText "Godātais Prezidij! Dāmas un kungi! Satversmes 101.pants vissliktāk saskan ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kuras 61.gadadienu mēs šodien atzīmējam. Viss tas, kas deklarācijā ir paredzēts jebkuram cilvēkam neatkarīgi no viņa dzimtās valodas un izcelsmes, Satversmes 101.pantā ir paredzēts tikai „pareizās” tautības pilsoņiem. 101.pants sāktu atbilst demokrātijas prasībām tikai tad, ja piepildītos Dobeļa un Tabūna vēlme attiecībā uz tā saukto civilokupantu repatriāciju, kā rezultātā valsts iedzīvotāju skaits samazinātos par 40 procentiem. To pašu cilvēku repatriāciju, kuru dzimto valodu saskaņā ar šo pantu nedrīkst izmantot pat pašvaldību līmenī. Pirmskara Latvijā, kura it kā tika atjaunota 1991.gadā, par pilsoņiem kļuva visi tās iedzīvotāji. Mazākumtautību valodas tika izmantotas gan Saeimā, gan pašvaldībās. Tas turpinājās līdz militārajam apvērsumam, bet cittautiešu tiesības pēdējo divdesmit gadu laikā tiek realizētas Ulmaņa pēcapvērsuma laika līmenī. Gan Satversmes 101.pants, gan tās pieņemšanas vēsture ir klajā pretrunā ar Satversmes 1.pantu, kurā tiek apgalvots, ka Latvija ir it kā neatkarīga un it kā arī demokrātiska republika. Demokrātija pie mums ir divarpus tūkstoš gadu senās vergturu republikas līmenī. Te gan jāatzīmē, ka daļai vergu tika piešķirtas brīva pilsoņa tiesības, toties šodien daļai „nepareizās” etniskās izcelsmes pilsoņu ierobežo tiesības komunicēt viņu dzimtajā valodā un ir pat izdomāta priekš viņiem speciāla valodas inkvizīcija. Sākotnēji 101.panta redakcijā nekādu ierobežojumu nebija. Šos ierobežojumus ieviesa pēc tam, kad tika zaudētas Latvijas Cilvēktiesību komitejas iniciētās lietas starptautiskajās tiesās un kad nācās izslēgt no Vēlēšanu likuma valodas ierobežojumus. Tas nozīmē, ka, zaudējot mums intelektuālā līmenī, tika nolemts revanšēties pašā stulbākajā no visiem iespējamiem veidiem. Jau pēc diviem gadiem nācās no šā panta izslēgt ierobežojumus ārzemniekiem no Eiropas Savienības, lai viņi, atšķirībā no daudziem vēlētājiem, nodokļu maksātājiem, vietējiem nodokļu maksātājiem, varētu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Lūk, tāda neatkarība! Starp citu, pēdējās vispārējās pašvaldību vēlēšanas Latvijā notika tieši pirms 20 gadiem - 1989.gada 10.decembrī. Es savā apgabalā uzvarēju 12 citus kandidātus un kļuvu par, kā to toreiz sauca, Rīgas pilsētas padomes tautas deputātu. Pirmie pseidodemokrātijas soļi tika sperti jau tad, kad Daugavpils, Rēzeknes un viena Rīgas rajona padome tika izformētas un man reizē ar maniem vēlētājiem atņēma pilsonību. Tad es piedalījos Apatrīdu līgas vadības alternatīvajās ielu vēlēšanās un līdz pat šim brīdim esmu pilntiesīgs Latvijas nepilsoņu pārstāvis. Lūk! Ar šiem diviem tituliem es lepojos daudz vairāk nekā ar vergturu Saeimas deputāta mandātu. Es īpaši neceru, ka šī Saeima kaut ko izdarīs nepilsoņu vai krievu vēlētāju labā, taču pieprasu balsojumu par likumprojektu, lai vēlreiz pierādītu, ka Latvija jau sen ir pelnījusi tiešu pārvaldi no Briseles. Aicinu balsot „par”.".
- 2009_12_10-seq12 language "lv".
- 2009_12_10-seq12 speaker Vladimirs_Buzajevs-1951.
- 2009_12_10-seq12 mentions Q822919.
- 2009_12_10-seq12 mentions Q211.
- 2009_12_10-seq12 mentions Q2660080.
- 2009_12_10-seq12 mentions Q193089.
- 2009_12_10-seq12 mentions Q458.
- 2009_12_10-seq12 mentions Q80021.
- 2009_12_10-seq12 mentions Q1773319.
- 2009_12_10-seq12 mentions Q9005.
- 2009_12_10-seq12 mentions Q1964159.