Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_12_01-seq52> ?p ?o. }

• 2009_12_01-seq52 type Speech.
• 2009_12_01-seq52 number "52".
• 2009_12_01-seq52 date "2009-12-01".
• 2009_12_01-seq52 isPartOf 2009_12_01.
• 2009_12_01-seq52 spokenAs 139.
• 2009_12_01-seq52 spokenText "Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Kolēģi! Ministru kabinet! Ministri! Runājot par šo priekšlikumu, var rasties ilūzija, ka tas vairāk ir redakcionāls. Es mēģināšu pierādīt, ka tā tas īsti nav, un to, kāpēc tādi priekšlikumi ir vajadzīgi. Šie grozījumi Izglītības likumā un arī Vispārējās izglītības likumā galvenokārt saistīti ar to, ka valdība pēc piecu mēnešu ilga termiņa pēkšņi pamodās un nolēma, ka tomēr bērnu sagatavošana skolai ir vajadzīga. Atcerēsimies šo vēsturi! Kad šā gada 16.jūnijā, veicot grozījumus Izglītības likumā un arī Vispārējās izglītības likumā, esošā valdība, lai samazinātu budžeta izdevumus 2009.gadā, jūnijā nolēma ieekonomēt 5,6 miljonus, Izglītības un zinātnes ministrija un valdība likvidēja bērnu obligāto sagatavošanu skolai. LPP/LC frakcijas deputāti toreiz brīdināja, ka to nevar darīt. Tagad mēs esam atgriezušies atpakaļ. Un visumā tas ir pozitīvi, ka mēs atgriežamies un finansējam. Bet tomēr - kāpēc es un mūsu frakcija uzskatām, ka bija jāsaglabā iepriekšējā redakcija. Tāpēc, ka jaunajā redakcijā ir runa par to, ka mēs uzsākam obligāto sagatavošanu - saskaņā ar šiem priekšlikumiem - tikai no piecu gadu vecuma. Agrākajā redakcijā bija paredzēta piecgadīgo un sešgadīgo sagatavošana. Pirmām kārtām ļoti būtiski ir tas, ka mēs jau pārstājam ticēt valdībai, jo bieži vien ministri un arī politiķi publiski saka vienu, bet dara pavisam kaut ko citu. Vecajā likuma redakcijā attiecīgajos punktos bija obligāta piecu un sešu gadu vecu bērnu sagatavošana skolai, bet jaunajos Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumos ir formulējums, ka tas notiek no piecu gadu vecuma. Vai tas ir tomēr viens un tas pats? Mūsu frakcija bija saņēmusi arī vairākas vēstules gan no pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem, kuriem arī ir bažas par to, kāpēc ir šāds formulējums. Viņi uzskata, ka jaunā likumprojekta redakcija skaidri un saprotami nepauž viedokli, ka pirmsskolas vecuma bērnu obligātā sagatavošana attiecas arī uz sešus gadus veciem bērniem. Un tiešām šīs bažas pastiprināja arī tas, ka mēs vēl atceramies nedaudz vēsturi un tos formulējumus, kas tika minēti, kad tika apspriesti budžeta grozījumi jūnija mēnesī 2009.gadā. Piemēram, es varu citēt kaut vai to, ko izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe minēja attiecībā uz piecgadīgajiem un sešgadīgajiem: kompromisa risinājums, kas pašreiz tiek piedāvāts valstī ekonomiskās stabilizācijas programmas īstenošanas periodā, ir tāds, ka valstij vajag uzņemties rūpes un sagatavot bērnus skolai pusgadu pirms skolas sākšanas - tātad laikā no janvāra līdz jūnijam ieskaitot. Tāpēc rodas ļoti pamatotas bažas. Un, arī runājot par šo kopējo budžetu, ko mēs šodien mēģinām pieņemt un kas ir ļoti kritisks un riskants sakarā ar nodokļu pozīciju, rodas bažas: ja budžeta neizpildes gadījumā mēs vēl varam atgriezties pie pusgadu ilgas sagatavošanas, tad, skatoties pēc šiem grozījumiem, var gadīties, ka vispār nāksies pārtraukt bērnu sagatavošanu skolai. Un tas ir diezgan bēdīgi. Un vēl viens jūtams arguments ir tas, ka visos normatīvajos dokumentos - gan Ministru kabineta noteikumos, gan citos likumdošanas dokumentos - mēs tomēr esam pieraduši pie šā formulējuma „piecu un sešgadīgu bērnu sagatavošana skolai”. Un arī tautā, runājot ar pedagogiem, ar iestāžu vadītājiem, mēs bieži vien par to runājam. Nevis no piecu gadu vecuma... Izglītības un zinātnes ministrijas galvenais arguments par šo tēmu ir tas, ka var gadīties, ka bērni tiks sagatavoti arī no septiņu gadu… līdz septiņu vai līdz astoņu gadu vecumam, ja viņi nebūs gatavi skolai. Bet, es domāju, tās ir citas izglītības programmas. Un iepriekšējā periodā, kad bija vecā likuma redakcija, tas darbojās un pārpratumu šeit nebija. Tāpēc, ievērojot šīs bažas un nekonsekvenci… valdības un ministrijas nekonsekvenci, pieņemot lēmumus, mēs uzskatām, tas ir, mūsu frakcijas deputāti uzskata, ka jāsaglabā būtu iepriekšējā redakcija, iepriekšējais formulējums. Tas būtu skaidrāk saprotams gan izglītības iestāžu darbiniekiem, gan ekspertiem, gan visiem mums kopā. Nu, bet Budžeta komisija tātad lēma savādāk. Un arī Izglītības un zinātnes ministrija - savādāk. Tāpēc ir lielas bažas, ka tomēr var arī būt savādāk. Paldies.".
• 2009_12_01-seq52 language "lv".
• 2009_12_01-seq52 speaker Janis_Duksinskis-1963.
• 2009_12_01-seq52 mentions Q822919.
• 2009_12_01-seq52 mentions Q957126.
• 2009_12_01-seq52 mentions Q7688157.
• 2009_12_01-seq52 mentions Q1756085.