Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_11_12-seq2> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2009_11_12-seq2 type Speech.
- 2009_11_12-seq2 number "2".
- 2009_11_12-seq2 date "2009-11-12".
- 2009_11_12-seq2 isPartOf 2009_11_12.
- 2009_11_12-seq2 spokenAs 22.
- 2009_11_12-seq2 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Vai jums neliekas, ka jūs jau esat redzējuši šo likumprojektu? Jebkurā gadījumā tā 1.pantu, kas paredz likumā normu par atšķirīgas attieksmes aizliegumu, īstenojot aktīvās nodarbinātības un preventīvās bezdarba samazināšanas pasākumus... ka ir aizliegta atšķirīga attieksme pret personu dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ. PCTVL frakcija tika piedāvājusi to ieviest likumā jau šā gada 3.septembrī. Toreiz „pret” bija 67 deputāti. Interesanti zināt: vai tad, ja to pašu iesniedz Ministru kabinets, balsošanas rezultāts būs citādāks? Vadoties pēc anotācijas, var redzēt, ka šo ideju nodiktēja no Briseles pārkāpuma lietas ierosināšanas veidā. Un proti, iekšējā likumdošanā tika ieviestas divas EK direktīvas, kuras savukārt ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rases vai etniskās piederības. Diemžēl, ieviešot likumā tikai normu par dažādas attieksmes aizliegumu, realitātē mēs neieviešam vienādas attieksmes principu, bet tikai imitējam tā ieviešanu. Bezdarbnieku sastāvā ir novērojams krass mazākumtautību pārstāvju daļas pārsvars, kas ir neproporcionāls viņu daļai iedzīvotāju sastāvā. Visu bezdarbnieku vidū viņu relatīvais pārsvars pār latviešiem sastāda 30 procentus, pirmspensijas vecuma personu vidū - 95 procentus, bijušo ieslodzīto vidū - divkārt… Vai tad tā nav diskriminācija? Jā gan, Raivis Dzintars, uzzinādams par šiem skaitļiem, no vaiga nobirdinātu kādu asaru un pat rokas sāktu skūpstīt pieredzē daudz bagātākajiem biedriem no valdošās koalīcijas. Turklāt atšķirīga attieksme personas etniskās piederības dēļ ne tikai ir bieži sastopama, bet ir kļuvusi par aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu būtību. Jo latviešiem šie pasākumi tiek veikti viņu dzimtajā valodā, bet nacionālajām minoritātēm - tām maz saprotamā oficiālajā valodā. Ja var spriest pēc to dažādas pakāpes valsts valodas prasmes apliecību skaita, kas ir izsniegtas bezdarbniekiem nelatviešiem, tad minētie pasākumi… ir bezjēdzīgi 54 procentiem no tiem. No šiem pasākumiem ir izslēgti 59 procenti invalīdu nelatviešu un 62 procenti darbu ilgstoši meklējošie. Bet bijušo ieslodzīto vidū to vispār ir 83 procenti! Ja viņi tikai vienreiz apmeklēs šādus kursus, viņi uzreiz atgriezīsies pie savas ierastās nodarbes - seifu uzlaušanas un laupīšanas ielās. Turklāt paši pasākumi tiek īstenoti pārsvarā par ES līdzekļiem un neviens no naudas ziedotājiem nebija pieprasījis, lai Latvija apmācītu bezdarbniekus tādā veidā, lai apmācība nebūtu saprotama pēc iespējas lielākam kursu apmeklētāju kontingentam. Tas ir tīri latviskais know-how. Piemēram, Londonā, kur sociālajā dienestā strādā mans draugs, kas cēlies no Latvijas, izmanto kontaktiem ar klientiem divus desmitus valodu. Mūsu valstī, kas nav bagāta, pietiktu līdzās ar latviešu izmantot vēl arī krievu valodu, un tūlīt pat atkristu 99 procenti no mākslīgi radītās problēmas. Tādēļ es piedāvāju balsot „par” likumprojekta nodošanu komisijām ar cerību jau līdz otrajam lasījumam sakārtot to, visu saskaņojot ar veselo saprātu. Paldies par uzmanību.".
- 2009_11_12-seq2 language "lv".
- 2009_11_12-seq2 speaker Vladimirs_Buzajevs-1951.
- 2009_11_12-seq2 mentions Q211.
- 2009_11_12-seq2 mentions Q177465.
- 2009_11_12-seq2 mentions Q9005.
- 2009_11_12-seq2 mentions Q164226.
- 2009_11_12-seq2 mentions Q84.
- 2009_11_12-seq2 mentions Q1474490.