Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_11_05_a-seq230> ?p ?o. }

• 2009_11_05_a-seq230 type Speech.
• 2009_11_05_a-seq230 number "230".
• 2009_11_05_a-seq230 date "2009-11-05".
• 2009_11_05_a-seq230 isPartOf 2009_11_05_a.
• 2009_11_05_a-seq230 spokenAs 49.
• 2009_11_05_a-seq230 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Deputāti! Paldies visiem šodien par konstruktīvo debati un it īpaši par konstruktīvajiem priekšlikumiem, kurus, protams, izskatīsim, izanalizēsim un uz otro lasījumu mēģināsim iekļaut budžetā. Protams, arī ar pašvaldībām ir jāstrādā un jāsaprot, ka šajos apstākļos naudas pietrūkst gan pašvaldību budžetos, gan valsts budžetā. Jebkuram priekšlikumam, protams, vēlams būt fiskāli neitrālam vai, vēl labāk, deficītu samazinošam. Tas vienādā mērā attiecas gan uz dažādām finansējuma pārdalēm budžeta ietvaros, gan arī uz likumprojektiem. Budžeta likumu pavada aptuveni 70 svarīgi likumprojekti, kuri visi ir tā vai citādi nepieciešami, un, ja arī tiek izteikti priekšlikumi grozīt kādus no šiem likumprojektiem vai pat atlikt kādus no šiem likumprojektiem, tad būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai tas neatstās negatīvu ietekmi uz budžetu kopumā. Īpaši tas attiecas uz dažiem likumiem, kurus, kā dzirdams, šeit, iespējams, pamatoti, kritizē par atsevišķām detaļām, kas nav pietiekami kvalitatīvas vai vēl nav galīgi gatavas otrajam lasījumam. Bet, kolēģi, tam nolūkam mums ir dots starplaiks, turklāt pietiekami garš, starp pirmo un otro lasījumu. Šodien mums ir jābalso par likumiem principā, par to, vai mēs pieņemam to koncepciju, un tad arī Saeimas deputāti varēs radoši piedalīties darbā, šajos likumprojektos atlikušo nepilnību novēršanā un uzlabošanā. Nu, piemēram, tas attiecas uz likumprojektu par vienoto atalgojuma sistēmu, kas, kā dzirdams, tiek dažādos kontekstos pieminēts. Godātie kolēģi! Mēs šodien lemjam par to, vai mēs gribam ieviest vienotu atalgojuma sistēmu valsts un pašvaldību ietvaros vai negribam. Ja mēs gribam - un, cik es saprotu, mēs gribam vienotu atalgojuma sistēmu -, tad mums šis likumprojekts ir jāatbalsta. Protams, arī uz otro lasījumu nav ieteicams ņemt papildus no šā likuma laukā institūcijas vai iestādes, jo tad tas vairs nebūs nekāds vienota atalgojuma likums. Godātie kolēģi! Iesniedzot un izskatot dažādus priekšlikumus saistībā ar budžetu, ir jāapzinās, ka šis likumprojekts ir saskaņots ilgās un rūpīgās diskusijās, tajā skaitā ar valdības partneriem, ar sociālajiem partneriem, ar sabiedrību un ar koalīcijas partneriem koalīcijas ietvaros. Šis budžets nav tapis kādu atsevišķu personu galvās, bet tas ir tapis kā ļoti grūts un ilgstoši gatavots kompromiss starp dažādiem iespējamiem viedokļiem un priekšlikumiem. Un, protams, būtu vēlams, lai jebkuri grozījumi, jebkurš jauns priekšlikums izietu cauri līdzīgai saskaņošanas procedūrai. Un, pirms šī saskaņošana, it īpaši ar sabiedrību, ar sociālajiem partneriem, nav notikusi, būtu pārsteidzīgi izdarīt kādus priekšlaicīgus secinājumus. To skaitā var ierindot, piemēram, šodien izskanējušo priekšlikumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes celšanu no 23 uz 25 procentiem. Tas ir jau zināms priekšlikums, tas nav jauns priekšlikums, tas jau ir valdībā debatēts, bet atcerēsimies, ka šis priekšlikums ir līdz šim valdībā noraidīts tieši tādēļ, ka mums nav izdevies rast kompromisu starp dažādiem viedokļiem, to skaitā starp valdības partneru, sociālo partneru, darba devēju un koalīcijas partiju viedokļiem. Atcerēsimies, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis jau šā gada sākumā tika samazināts no 25 uz 23 procentiem, un patlaban to atkal palielināt… Turklāt tas neatstāj nekādu iespaidu uz nodokļu sistēmas stabilitāti. Un, protams, šis nodoklis atsauksies tiešā veidā - tiešā veidā! - uz visiem darba ņēmējiem, uz ļoti plašu sabiedrības slāni. Es nesaku, ka šis priekšlikums ir slikts. Tas vismaz fiskāli ir neitrāls, bet ir jāturpina diskusijas, un tikai tad, ja mēs patiešām sasniedzam kompromisu, mēs varam par to nopietni runāt kā par iekļaujamu budžetā. Līdzīgi ir ar progresīvo ienākuma nodokli. Atcerieties, ka progresīvais nodoklis jau tika piedāvāts valdībai. Es pats to piedāvāju 2009.gada budžeta grozījumiem, bet toreiz tas tika kategoriski noraidīts gan no koalīcijas partneru, gan no sociālo partneru puses. Nu, es nezinu, vai šodien kaut kas ir būtiski mainījies. Tāpēc arī ir nepieciešamas papildu diskusijas, it sevišķi ar sabiedrību un ar sociālajiem partneriem, pirms mēs atjaunojam šo debati Saeimā. Atcerēsimies, ka mūsu nodokļu slogs tieši darbaspēkam jau tā ir pārmērīgi augsts un Latvija nolūkā nodrošināt ilgtermiņa attīstību un konkurētspēju līdz šim ir mērķtiecīgi gājusi to ceļu, ka nevar vēl tālāk paaugstināt nodokļus tieši darbaspēkam. Ja mēs gribam eksperimentēt ar progresivitāti, tad varbūt labāk ir eksperimentēt ar progresivitāti dzīvojamās platības nodoklī. Lai paliek zemā - 0,1 procenta - likme mazajām dzīvojamām platībām, kā tas jau ir saskaņots koalīcijā un valdībā, bet lepnāku dzīvokļu un māju īpašniekiem varbūt mēs varam uzlikt progresīvu, augstāku, nodokli. Tas būtu taisnīgi, tas neskartu nodokli attiecībā uz darbaspēku. Šis būtu viens lielisks piemērs progresivitātei. Varbūt mums vispirms jāskatās tieši tajā virzienā? Atcerēsimies vēl vienu efektu. Ja mēs, piemēram, iedomātos šobrīd palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokli uz progresīvā nodokļa rēķina, tad, ņemot vērā faktu, ka to lielo algu saņēmēju skaitliski nemaz nav tik daudz un ka galvenais algu segments ir tieši zemajā un vidējā apjomā, lai panāktu 50 miljonu vērtu fiskālo ietekmi, šī progresija būtu jāsāk no nepatīkami zema sliekšņa, kas tiešā veidā skartu tieši maz un vidēji atalgotos cilvēkus. Ja mēs izdomātu citu ceļu, proti, uzliktu kādu ļoti augstu progresiju tieši augstāku ienākumu guvējiem… Nu, mēs jau atceramies, kas notika ar airBaltic pilotiem. Atcerieties, ka airBaltic algas ļoti ātri aizlidoja no Latvijas uz kādām citām teritorijām ar daudz labvēlīgāku nodokļu režīmu. Un šis efekts diemžēl ir jāņem vērā, jo mēs, nepārdomāti paceļot augstāk progresijas likmi, varam panākt tieši pretēju fiskālo efektu. Tālāk par funkciju samazinājumu. Funkciju samazinājums, kas tik tiešām valsts pārvaldē būtu ļoti vēlams šajā krīzes situācijā, ir nozaru ministru kompetencē, un finansējuma samazinājums, kas šobrīd ir skāris visas nozaru ministrijas, protams, tiešā veidā mudina uz atsevišķu funkciju krasu samazināšanu vai pat slēgšanu. Diemžēl līdz šim mēs neesam dzirdējuši daudz priekšlikumu par šādu funkciju samazināšanu vai pat pilnīgu slēgšanu. Tās dažas idejas, kas valdībā tika diskutētas, pirmajā brīdī šķita ļoti perspektīvas, bet pēc tam izrādījās, ka arī tām ir ļoti lieli pretinieki un pretargumenti. Tā, piemēram, valdībā tika diskutēts par sabiedrības integrācijas funkcijas slēgšanu, it kā pilnīgi pamatoti argumentējot, ka krīzes laikā sabiedrības integrācija varbūt nav tā pirmās nepieciešamības lieta. Bet tad izrādījās, ka no Sabiedrības integrācijas fonda tiek finansētas pietiekami daudzas nevalstiskās organizācijas, kuras, protams, pietiekami spēcīgi protestēja pret finansējuma samazinājumu. Un rezultātā arī šī ideja neguva valdībā vienotu viedokli un saskaņojumu. Es būtu ļoti priecīgs par priekšlikumiem un pat aicinu uz otro lasījumu iesniegt priekšlikumus, it īpaši no nozaru ministriem vai viņus pārstāvošajām politiskajām partijām, par funkciju slēgšanu vai par atsevišķu citu nelietderīgu izdevumu slēgšanu. Ar lielāko prieku jebkuru izdevumu samazināšanu iekļausim budžetā uz otro lasījumu. Godātie kolēģi! Atcerēsimies vēl vienu apstākli. Diskusijas ar mūsu kreditoriem vēl arvien turpinās, un kreditori jau ir izteikuši bažas par atsevišķu ienākumu palielināšanas pasākumu ilgtspēju un atsevišķu izdevumu mazināšanas pasākumu ilgtspēju. Līdz ar to iespējams, ka uz otro lasījumu mums nāksies vēl domāt ne tikai par esošā budžeta mīkstināšanu, bet vēl par kādiem papildu pasākumiem, lai savu budžetu galīgajā lasījumā saskaņotu pilnā mērā ar starptautiskajiem aizdevējiem un lai mums tur nebūtu nekādu problēmu. Līdz ar to tik tiešām priekšlikumi ir šobrīd ļoti mīļi gaidīti, un es pateicos visiem, kas tos jau ir izteikuši. Atcerēsimies, ka mūsu politika, lai nodrošinātu ilgtermiņā Latvijas konkurētspēju, ir nepaaugstināt nodokļus - it īpaši nepaaugstināt nodokļus darbaspēkam - un pirmām kārtām skatīties tieši izdevumu samazināšanas virzienā. Ja mums budžeta deficīts vēl arvien ir par lielu, mums ir jāsamazina budžeta izdevumi. Paldies jums par uzmanību.".
• 2009_11_05_a-seq230 language "lv".
• 2009_11_05_a-seq230 speaker Einars_Repse-1961.
• 2009_11_05_a-seq230 mentions Q822919.
• 2009_11_05_a-seq230 mentions Q211.