Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_11_05_a-seq228> ?p ?o. }

• 2009_11_05_a-seq228 type Speech.
• 2009_11_05_a-seq228 number "228".
• 2009_11_05_a-seq228 date "2009-11-05".
• 2009_11_05_a-seq228 isPartOf 2009_11_05_a.
• 2009_11_05_a-seq228 spokenAs 103.
• 2009_11_05_a-seq228 spokenText "Augsti godātā Āboltiņas kundze! Cienītie Saeimas deputāti, kas atgriezušies no kafijas dzeršanas pārtraukuma! Es vēlētos, raugoties no valsts ekonomiskās attīstības viedokļa, paust arī savu redzējumu par šajā gadā izstrādāto, bet uz nākamo gadu vērsto budžeta projektu, ņemot vērā to, ka jebkurš valsts budžets ir būtisks instruments tieši valsts ekonomiskās attīstības stimulēšanai, virzīšanai kādā noteiktā virzienā. Un tieši šādā kontekstā, manuprāt, būtu jāanalizē šobrīd arī valsts budžets 2010.gadam. Sākot sarunu, manuprāt, ir svarīgi atcerēties šāgada martu, kad Dombrovska valdība pārņēma šo diezgan bēdīgo situāciju Latvijas valstī un Latvijas ekonomikā, kuru šāgada laikā mēs esam centušies ļoti ātri, ļoti steidzīgi, bet tomēr virzīt uz labu. Atcerēsimies, starpība budžeta ieņēmumos un izdevumos tad bija 1,5 miljardi latu. Plānotie izdevumi, kā atceramies, bija 5,1 miljards latu, uz to brīdi koriģētie ienākumi - 3,6 miljardi latu. Tāda bija realitāte konkrēti šajā situācijā. Iekšzemes kopprodukts - uz to brīdi tas bija jau skaidrs - kritīsies vismaz par 18 procentiem, un tik lielu recesiju Latvijas valsts nebija piedzīvojusi kopš 90.gadu sākuma. Trešā lieta, kas uz to brīdi arī bija redzama un bija, manuprāt, ļoti kritiska, bija tā, ka visās tautsaimniecības nozarēs gan iekšējā tirgū, gan eksportā bija vērojama strauja krišanās. Visās nozarēs! Ir svarīgi atgādināt to, kādā situācijā pirms astoņiem mēnešiem Dombrovska valdība sāka strādāt. Šādi bija tie skaitļi uz to brīdi. Tātad mēs ķērāmies pie darba, un, protams, skatoties no ekonomiskās attīstības viedokļa, bija jāraugās pēc risinājumiem. Manuprāt, nepateikšu neko jaunu, ka, no vienas puses, bija jādomā, kā palielināt ieņēmumus Latvijas valsts budžetā, un, protams, arī par to, kā samazināt mūsu nelietderīgos un slikti plānotos izdevumus. Runājot par to, kā šo procesu varētu virzīt un prognozēt, domājot par nākotni, arī visiem ekspertiem bija pilnīgi skaidrs, ka mūsu lielie plānotie izdevumi, visticamāk, nebija reāli izpildāmi. Līdz ar to - patīk tas vai nepatīk - valsts budžeta izdevumi tātad bija jāsamazina, kas ekonomikā pilnīgi noteikti arī rada tiešām šo krītošo, negatīvo spirāli, jo, tā kā naudas daudzums samazinās, arī iekšējā tirgū pieprasījums samazinās. Tā ir ekonomikas likumsakarība, kas nav atkarīga no valdībām. Tā ir kā tāda ābece ekonomikā, kas ir jāzina 1.klases skolēnam, kas kaut nedaudz iepazinies ar ekonomikas pamatprincipiem. Otra lieta, neapšaubāmi, bija tā, kā kompensēt šos grūtos ieņēmumu kritumus iekšzemes tirgū, kurš Latvijā bijis tāds vadošais un velkošais. Un arī šajā ziņā eksperti ārvalstīs un kompetentie eksperti Latvijā ir vienoti, ka mums ir jārada šī augšupejošā spirāle eksportā - tātad ieņēmumi jāpalielina nevis no mūsu nelielā tirgus, bet no mūsu spējas konkurēt ārējos tirgos. Tās ir tādas galvenās pamatlietas. Tātad - kas ir izdarīts šajos astoņos mēnešos? Es apņemos apgalvot, ka pēdējās valdībās... kopš 1992.gada tik būtiskas izmaiņas nav bijušas. Šobrīd budžeta deficīta līmenis, kāds tiek piedāvāts, ir 650 miljoni 1,4 miljardu vietā. Ko tas nozīmē? Mēģināšu iztulkot, lai gan, manuprāt, tas būtu jāsaprot katram Saeimas deputātam. Tas nozīmē, ka Latvijas nodokļu maksātāji nākotnē aizņemsies mazāk, ka mūsu bērni maksās mazākus procentus par aizņēmumu un ka šie maksājumi negulsies nākamajām paaudzēm virsū. Manuprāt, tas tiešām ir būtisks valdības panākums, ka mēs esam šajā ļoti īsajā laikā spējuši panākt šādu budžeta konsolidāciju. Runāsim par ieņēmumiem. Un šeit tieši Ekonomikas ministrija ir uzņēmusies, pēc manas pārliecības, pašu aktīvāko lomu, lai kaut kādā veidā tos stimulētu, un tas arī ir rezultējies 2010.gada budžeta projektā. Pirmais un svarīgākais, kolēģi! Es tiešām aicinu to atcerēties, ka šajā budžeta projektā nav palielināti tie nodokļi, kas tiešā veidā attiecas uz uzņēmējdarbību. Tātad mūsu uzņēmējiem konkurētspēja nav apgrūtināta. Atšķirībā no Godmaņa vadītās valdības, kas pacēla pievienotās vērtības nodokli no 18 procentiem uz 21 procentu, Dombrovska valdība nedz PVN, nedz sociālās iemaksas, nedz iedzīvotāju ienākuma nodokli nav aiztikusi. Šī lielā konsolidācija ir izveidota ar citām metodēm, un mums ir izdevies, nepasliktinot uzņēmēju stāvokli, šo konsolidāciju veikt tik īsā termiņā. Otra lieta - nekustamā īpašuma nodoklis, kurš šobrīd, manuprāt, ir papildu instruments, lai mēs iegūtu vēl līdzekļus šajā budžetā. Man ir prieks dzirdēt arī to, ka mūsu kolēģi no Tautas partijas saka, ka šeit nav… pareizāk sakot, ka budžetā vēl ir iespējas taisnīgāk un pareizāk šo visu sadalīt. Tāpēc esmu priecīgs to dzirdēt un aicinu uz otro lasījumu tiešām nopietni diskutēt un rast papildu ieņēmumus tieši taisnīgas nekustamā īpašuma nodokļa sadales jomā, lai lielo villu īpašnieki maksātu krietni vairāk nekā nelielu dzīvokļu īpašnieki ar vairākiem bērniem. Tas, manuprāt, ir ļoti, ļoti svarīgi. Runājot par struktūrfondiem, es tomēr gribu nosaukt konkrētas lietas, kuras ir izdarītas, kuras ir tautsaimniecībā ieplūdinātas un par kurām, manuprāt, nevar būt diskusija ar tiem cilvēkiem, kas to tiešām nezina. Tātad - finanšu instrumenti. Hipotēku un zemes bankā šobrīd ir programma 200 miljonu latu vērtībā, kas ir domāta uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanai. No šiem līdzekļiem šā pusgada laikā ir izsniegti jau 80 miljoni latu. Tātad atsevišķi Saeimas deputāti acīmredzot nav zinājuši par šo programmu, lai gan esam daudz par to runājuši, un viņi varbūt arī apzināti maldina sabiedrību. Šobrīd Latvijas Garantiju aģentūra, kura no 1.jūnija divu mēnešu laikā ir uzsākusi ļoti aktīvu darbību, ir izsniegusi 254 garantijas 77 uzņēmumiem par kopējo summu 25,8 miljoni latu. Tas nozīmē, ka Latvijas Garantiju aģentūra spēj nodrošināt no valsts puses kredītus uzņēmējiem komercbankās, tādā veidā veicinot uzņēmējdarbības kreditēšanu. 21.augustā Hipotēku un zemes bankā ir uzsākusi darbību programma „Atbalsts pašnodarbinātības uzņēmējdarbības uzsākšanai”, kur pieejamais finansējums ir 22 miljoni latu. Tālāk runāšu ļoti īsi. Struktūrfondu projektos, piemēram, tehnoloģiju pārneses kontaktpunktos, mēs esam ieguldījuši 2 miljonus latu, augstas pievienotās vērtības investīcijās - 35 miljonus latu, biznesa inkubatoros - kopā 18 miljonus latu, grantu programmās kompetences centriem, kas šogad sāk strādāt, - 36,3 miljonus latu; jaunu produktu tehnoloģiju izstrādei nākamā gada pirmajā ceturksnī atvērsies programma par 15 miljoniem latu, jaunu produktu tehnoloģiju izstrādei un atbalstam - vēl 20 miljoni latu. Par energoefektivitāti. Centralizētās siltumapgādes sistēmā šajā vasarā programma deva iespēju par kopējo summu 42,3 miljoni latu pašvaldībām realizēt savas programmas. Atjaunojamo energoresursu koģenerācijas staciju projekts ir pabeigts (un tas šogad aizsākās) - 17,3 miljoni latu. Un tā tālāk. Kopumā tautsaimniecībā šā pusgada laikā ir ieplūdināta nauda dažādos instrumentos - pāri par 300 miljoniem latu. Tie cilvēki, kuri runā, ka šis atbalsts nav pietiekams, visticamāk, nav informēti vai arī apzināti maldina sabiedrību. Tātad - ko mēs redzam pēc šīs ļoti aktīvās rīcības? Kāda ir Latvijas ekonomikas konkrētā šābrīža situācija? Jā, tiešām joprojām iekšējo izdevumu mazinājuma dēļ krītas šī iekšējā spirāle, un arī iekšējā tirgus apjoms tiešām joprojām krītas. Tomēr kopš jūnija Dombrovska valdības aktīvās rīcības rezultātā mūsu eksporta apjomi tautsaimniecībā, īpaši apstrādes rūpniecībā, būtiski kāpj. No mēneša uz mēnesi - vidēji par 6 procentiem. Tie ir fakti, kas pierāda, ka šī aktīvā rīcība reāli ir devusi rezultātus. Un arī to, ka mūsu eksporta potenciāla un konkurētspējas uzlabošana šobrīd notiek pareizajā virzienā. Par to, kāpēc tieši šis budžets ir svarīgs, raugoties no Latvijas ekonomikas stabilitātes viedokļa. Šeit tie, kuri ir mācījušies un zina ekonomikas pamatprincipus, jau saprot, ka investīciju un ekonomikas darbības vide, stabilitāte un nodokļu prognozējamība ir tie galvenie faktori, kas ļauj uzņēmējiem un investoriem izvietot savus līdzekļus. Tāpēc, ja mēs - mēs kā politiķi un jūs kā Saeima - šobrīd akceptēsim un īsā laikā koleģiāli izdiskutēsim šo budžeta likumprojektu, tad, visticamāk, Latvijas valsts kredītreitingi lielajās aģentūrās, piemēram, „Mūdijs” vai „Fičs”, uzlabosies vai vismaz nekritīsies, un tas dos pozitīvu signālu gan investoriem, gan kreditētājiem, gan lielajām finanšu institūcijām, ka Latvija ir viena vieta, kurā var ilgtermiņā strādāt un investēt. Un tieši šis signāls ir tas, ko galvenokārt gaida mūsu lielie uzņēmumi, kuri ir spējīgi ar savām aktivitātēm darboties arī starptautiskajā tirgū. Par to, par ko te runāja tribīnē vairāki kolēģi no Latvijas Pirmās partijas. Jā, tiešām nākamajā gadā Ekonomikas ministrijas līdzekļi, kas ir paredzēti struktūrfondu apguvei, ir būtiski mazāki. Bet kāpēc? Iemesli ir ļoti vienkārši. Kā jau es teicu, šogad mēs esam apguvuši lielāko daļu no šiem līdzekļiem, un tieši Ekonomikas ministrijas aktivitātēm šobrīd diemžēl līdzekļu vairs nav. Vakar mēs komisijā par to jau runājām, un jūs, Aizbalta kungs, bijāt klāt. Diemžēl šobrīd ekonomiskajām aktivitātēm no kopējā struktūrfondu apjoma ir paredzēti tikai 25 procenti. Iepriekšējā periodā, teiksim, līdz 2007.gadam, tie bija 32 procenti. Tāpēc mēs esam ierosinājuši, un es turpināšu to virzīt un rosināt, lai tieši ekonomiskā aktivitāte no, manuprāt, daudz nevajadzīgākiem virzieniem - tādiem kā dažādu programmu savietošana, kā cilvēku apmācība un vēl citas - būtu virzīta tieši uz eksportspējīgu produktu ražošanu. Es ļoti ceru, ka jūs to atbalstīsiet. Un tad mēs tiešām, pārdalot šos līdzekļus, teiksim, uzņēmēju atbalstam, spēsim daudz aktīvāk un labāk darboties šajā virzienā. Par to, kas ir izdarīts vides uzlabošanai. Arī šeit es tomēr gribu pateikt būtiskas lietas, ko valdība ir paveikusi un ko turpina darīt. Pirmā - mazie mikrouzņēmumi. Šī ir pakete, par kuru visi Latvijā šobrīd zina un kura nākamā gada sākumā dos iespēju mazajiem uzņēmumiem sākt strādāt daudz aktīvāk un enerģiskāk. Jautājumi, kas saistīti ar darba vienkāršošanu, piemēram, mazajām viesnīcām laukos, lai 24 stundu laikā vairs nav jāreģistrējas policijā. Arī preču pavadzīmes beidzot ir atceltas. Tāpat zilie zīmogi uz internetmaksājumiem beidzot ir atcelti. To daudzas valdības ir muļļājušas un nav virzījušas uz priekšu. Tiks mainīta pievienotās vērtības avansēšanas sistēma. Uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa sistēma tiks atcelta nākamajā gadā. Un tā tālāk. Kolēģi! Es gribētu tomēr jums pateikt vienu spilgtu citātu, ko vakar tikšanās laikā paneļdiskusijā izteica Vācijas Saksijas zemes bijušais Ministru prezidents, runājot par 90.gadu sākuma grūtībām Vācijas ekonomikā. Uz jautājumu, kā viņi no tām ir izgājuši ārā tajā grūtajā brīdī, viņš atbildēja ar vienu konkrētu gadījumu. Situācijā, kad gribēja slēgt lielu rūpnīcu ar 20 tūkstošiem darba vietu, kurā ražoja slavenās vācu automašīnas „Traband”, viņš aizgāja pie šiem cilvēkiem un jautāja: „Sakiet, lūdzu, vai kāds no jums, strādājošajiem rūpnīcā, ir nesen pircis vai tuvākajā laikā plāno iegādāties automašīnu „Traband”? Paceliet, lūdzu, roku!” (No zāles dep. J.Dobelis: „Beidz taču!”) Un, kā viņš teica, neviens roku nepacēla. Un tad sekoja papildu jautājums: „Sakiet, lūdzu, kāpēc lai citi cilvēki, ja pat jūs to nevēlaties, būtu gatavi pirkt „Traband” automašīnas?” Un tā morāle, manuprāt, šim ļoti precīzajam salīdzinājumam ir tāda, ka arī Latvijā mums ir jāizdomā tādas lietas, tādas preces vai pakalpojumi, ko vēlas pirkt citur pasaulē, kas ir konkurētspējīgas (No zāles dep. J.Dobelis: „Beidz taču!”), un šie līdzekļi ir jāvirza tiešā veidā šiem konkurētspējīgajiem uzņēmumiem. Tāpēc, atkal runājot latviešu tautas sakāmvārdiem, manuprāt, tas suns jau ir pārkāpts, bet tā aste ir palikusi, kolēģi, un tās astes pārkāpšana, šā budžeta pieņemšana, ir jūsu kā Saeimas deputātu uzdevums. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nu pietiek!”) Šis budžets dos mums ilgtermiņa stabilitāti. Šis budžets dos Latvijai tādu tēlu, kas ļaus investoriem nopietni raudzīties uz Latvijas valsti, dos stabilitāti Latvijas iedzīvotājiem, stiprinās pārliecību par mūsu valūtas stabilitāti. Un, ja mēs to izdarīsim, tad tuvākajā laikā Latvijas ekonomikas izaugsme būs krietni, krietni straujāka, bet, ja mēs mēģināsim kaut kādā veidā uz šā rēķina īstenot politiskās iegribas katrs savā virzienā, tad diez vai kaut kas notiks. (No zāles dep. J.Dobelis: „Laiks!”) Es aicinu jūs uz saprātīgu ilgtermiņa politiku, pieņemot šo budžetu. Paldies.".
• 2009_11_05_a-seq228 language "lv".
• 2009_11_05_a-seq228 speaker Artis_Kampars-1967.
• 2009_11_05_a-seq228 mentions Q822919.
• 2009_11_05_a-seq228 mentions Q211.
• 2009_11_05_a-seq228 mentions Q21625222.
• 2009_11_05_a-seq228 mentions Q4459436.
• 2009_11_05_a-seq228 mentions Q183.
• 2009_11_05_a-seq228 mentions Q1250133.
• 2009_11_05_a-seq228 mentions Q3401675.
• 2009_11_05_a-seq228 mentions Q4803907.