Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_11_05_a-seq217> ?p ?o. }

• 2009_11_05_a-seq217 type Speech.
• 2009_11_05_a-seq217 number "217".
• 2009_11_05_a-seq217 date "2009-11-05".
• 2009_11_05_a-seq217 isPartOf 2009_11_05_a.
• 2009_11_05_a-seq217 spokenAs 5.
• 2009_11_05_a-seq217 spokenText "Cienījamie kolēģi! Neviens krīzes budžets nebūs ideāls, lai arī ko mēs gari runātu un teiktu, jo, tikai strādājot kopā koalīcijā - un priekš tam tā arī ir -, mēs varam to uzlabot un pilnveidot. Skaidrs, ka tas ir bijis ļoti liels un apjomīgs darbs, bet vēl ir iespējams tajā iesniegt konstruktīvus un labus priekšlikumus un tos iestrādāt. Bet tajā pašā laikā, kad nu mēs koalīcijā esam vienojušies, ka strādāsim konstruktīvi kopā, ar ko tad mēs iepazīstamies šodien? Šodien mēs atkal redzam Tautas partijas politiskās spridzināšanas taktiku. (No zāles: „O-o! Ūja!”) Tieši tā! Tieši tā! Tad vai gan ir citādāk, ja mēs šodien pēkšņi uzzinām par kāda nodokļa - ienākuma nodokļa - palielināšanas piedāvājumu, par ko iepriekš vispār nebija runāts? Vai tad tiešām nebija iespējams tikties frakcijām? Vai nebija iespējams tikties frakciju vadītājiem? Vai nebija iespējams tikties partiju vadītājiem, ja tas bija tik ļoti būtiski? Mēs jau ar šādu taktiku vienreiz iepazināmies. Tad, kad šeit vēlējāmies plaši un patiešām mierīgi izdiskutēt iedzīvotāju nekustamā īpašuma nodokļa labāko likmi. Tad, kad vēlējāmies rast iespēju ieviest taisnīgāku likmi, to piemērojot lielākā apjomā turīgiem cilvēkiem, un tas būtu tikai normāli. Nu šī iespēja mums arī tika politiski uzspridzināta. Un vēl es gribu arī precizēt to, ka tiešām, šādi strādājot, mēs netiksim pie normāla galarezultāta. Un es gribu arī teikt, ka nebija precīzs šajā kolēģes teiktajā arī tas, ka „Jaunā laika” valdība nedomā un neredz, ka ģimenes ar bērniem cietīs visvairāk. Ja jūs papētītu dokumentus, tad jūs redzētu, ka tieši daudzbērnu ģimenēm neapliekamais minimums ir lielāks nekā visām pārējām. Vajadzēja tikai paskatīties cītīgāk! Un par kolēģa Klementjeva teikto. Tā arī nav taisnība, ka valsts šajā budžetā ir pilnīgi atteikusies no iedzīvotāju ienākuma nodokļa kompensēšanas par individuālo uzkrājumu 3.pensiju līmenī. Tā nav taisnība! Jo šā nodokļa kompensācija ir samazināta par 10 procentpunktiem, nevis izsvītrota vispār. Tāpat kolēģis nepareizi arī teica, ka visiem sociālajiem pabalstiem ir noteikti 350 latu griesti. Tas attiecas tikai uz bezdarbnieku un slimības pabalstiem, kurus izmaksā no sociālās apdrošināšanas budžeta. Mēs zinām, kāda šim budžetam šobrīd ir spriedze un slogs. Jo mums ir ļoti liels bezdarbnieku skaits. Tāpēc ir jādomā, ko darīt, lai šos līdzekļus maksimāli ilgāk būtu iespējams maksāt. Bet, lai nezustu motivācija maksāt nodokļus, šo abu minēto pabalstu daļu virs 350 latiem nevis nogriež uz neatgriešanos, bet sedz 50 procentu apmērā. Bez tam es gribu arī atgādināt, ka šie ierobežojumi ir noteikti tikai uz laiku - līdz 2012.gada beigām. Cienījamie kolēģi! Mēs šo budžetu esam dēvējuši gan par taupības, gan par krīzes, gan par izdzīvošanas budžetu, bet es vēlos 2010.gada budžetu raksturot kā sociālu budžetu, pirmkārt, tāpēc, ka tas tiešām ir tā, ka tie paredzētie mazinājumi tajā, kas ir objektīvi nepieciešami, skars ikvienu no mums. Otrkārt, tāpēc, ka konsolidētajam 500 miljonu latu samazinājumam otro reizi pusgada laikā ir pievērsta vēl nebijusi sabiedrības uzmanība; ir arī sociālo partneru un nevalstisko organizāciju līdzdarbība. Un, treškārt, tāpēc, ka sociālās jomas vajadzībām, apzinoties situācijas nopietnību, 2010.gada budžetā ir noteikts par prioritāti… tieši sociālā joma ir noteikta par prioritāti. Un to ir skāris vismazākais samazinājums - tikai 3 procenti, ja mēs salīdzinām ar šā gada bāzi iepretim tiem samazinājumiem, kas citās budžeta sadaļās ir 10, 20 un pat 30 procenti. Šo nelielo samazinājumu sociālajā budžetā veidos ietaupījums no strukturālajām reformām, kuras Labklājības ministrija īsteno. Labklājības ministrija ir deleģējusi arī valsts funkcijas nevalstiskajām organizācijām. Tāpēc nav pamata teikt, ka strukturālās reformas nenotiek. Ir deleģētas šīs funkcijas gan Neredzīgo biedrībai, gan Nedzirdīgo biedrībai, gan Bērnu fondam, gan arī nacionālajam rehabilitācijas centram „Vaivari”. Un, protams, šo ietaupījumu radīs arī daži papildu ierobežojumi, kas attiecas uz griestu noteikšanu sociālās apdrošināšanas pabalstiem, konkrēti jau minētajam bezdarbnieku un slimības pabalstam. Un arī maternitātes un paternitātes pabalsta samazināšana aptuveni līdz tam finansējuma līmenim, kāds personai bija, saņemot algu pēc nodokļu nomaksāšanas. Mēs patiešām šajos apstākļos nevaram izmaksāt pilnu šo atalgojumu, jo savā ziņā tas ir bijis bonuss - šī nodokļu daļa. Jāpiebilst, ka šī norma, ievērojot tiesiskās paļāvības principu, spēkā stāsies tikai 2010.gada 3.novembrī. Tajā pašā laikā 350 000 pensionāru var būt pilnīgi mierīgi par piemaksu pie pensijas - par tiem 70 santīmiem par katru līdz 1996.gadam uzkrāto darba stāža gadu. Tāpat viņi var būt arī mierīgi par ienākumu neapliekamo minimumu - 165 latiem, par ko tieši tikšanās reizēs parasti ir paustas tās vislielākās bažas, kā būs. Šie netiks samazināti. Pensionāru vajadzībām tiks tērēta lielākā sociālā budžeta daļa - 66 procenti no 1,6 miljardiem latu. Tāpat nesamazinās tehnisko palīglīdzekļu apjomu, nesamazinās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, tos pat vēl palielinās nākamajā gadā. Nesamazinās arī finansējumu vardarbībā cietušo bērnu sociālajai rehabilitācijai. Tāpat kā šogad arī nākamgad valsts tērēs 6,5 miljonus latu aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, lai kaut nedaudz mazinātu bezdarbu. Un tāpat kā šogad bezdarbnieku pabalstu maksās 9 mēnešus. Palīdzot pašvaldībām, valsts segs 50 procentus no GMI jeb garantētā minimālā ienākuma pabalsta un 20 procentus no dzīvokļa pabalsta trūcīgām personām. Tie ir pašvaldību galvenie sociālie pabalsti. Starp citu, droši vien jau ir aizmirsts tas, ka vēl nesen... vēl pirms kāda laika tieši GMI varēja saņemt ierobežotu laiku - tikai 9 mēnešus. Tagad šis ierobežojums ir atcelts. Šogad GMI tika pat palielināts un noteikts pieaugušajiem 40 lati un bērniem - 45 lati. Valsts budžeta projektā mēs redzam arī to, ka nākamajā gadā varēs izmantot arī tā saukto simtslatnieku programmu jeb darba praksi ar stipendiju pašvaldībās. Un tas arī būs atbalsts tiem, kam šobrīd nav darba. Šie visi ir valdības izstrādāti sociālā tīkla pasākumi, kuri ir ļoti būtiski un ir pieejami jau ar šā gada 1.oktobri, un tie ir ieviesti tāpēc, lai grūtā brīdī, kad nav darba un nav iespējams saņemt bezdarbnieka pabalstu, cilvēkam ir vismaz kaut kādi garantēti minimāli ienākumi. Labklājības ministrs mūs Sociālo un darba lietu komisijā informēja, ka uz Nodarbinātības valsts aģentūru tieši tagad nāk tādi cilvēki pieteikties, kas nav legāli strādājuši sešus vai pat deviņus gadus. Un līdz ar to viņi nav maksājuši par šo laiku sociālās iemaksas un nevar pretendēt uz solidārās sociālās apdrošināšanas sistēmas atbalstu. Cienījamie kolēģi! Protams, šis budžets nav nekāda medusmaize, un to mēs apzināmies katrs. Un tas ir objektīvi. Mēs arī zinām, ka tas tā nevarētu būt, bet budžetā valdība ir piedāvājusi pašu galveno, manuprāt, tas ir, lielāku skaidrību par to, cik 2010.gadā varēsim atļauties tērēt, ar kādu finansējumu nāksies iztikt un kāda sabiedrības līdzdarbība būs nepieciešama, lai mēs varētu sagaidīt arī finansiālu atbalstu no mūsu starptautiskajiem aizdevējiem, jo diemžēl bez šā atbalsta mums klātos vēl daudz sūrāk. Un skaidrībai, lai arī cik skarba tā būtu, patiešām ir liela nozīme. Tā tomēr dzīvi padara vienkāršāku, jo tad ir zināms, ka tā rocība ir tik liela, un es tad arī plānoju savu dzīvi. Un tad šī skaidrība arī mobilizē cilvēkus pašus sakoncentrēt sevī spēku un rīkoties. Tāpēc tas tomēr mudina cilvēkus meklēt iespējas pašiem un rosīties arī pašiem, ne tikai gaidīt atbalstu no valsts. Un nobeigumā es citēšu Dombrovska valdības deklarācijas ievadā rakstīto. Tur ir teikts tā: „Mūsu valsts ekonomika piedzīvo sistēmisku krīzi. Tā ietekmēs ikviena cilvēka ikdienu Latvijā un liks mainīt mūsu attieksmi pret darbu, vidi, pret līdzcilvēkiem un valsti.” Turpmākajā laikā valsts finansiālās iespējas būs ierobežotas, un, manuprāt, šī doma par mūsu pašu attieksmes maiņu ir īpaši svarīga. Es nešaubos, ka mēs tiksim ārā no šīs ekonomiskās krīzes, lai cik šobrīd smagus un nepopulārus lēmumus valdībai un parlamentam nāktos pieņemt. Bet tas, uz ko gribētos cerēt visvairāk, ir tas, ka šis smagais laiks būs arī mācība un palīdzēs tikt ārā no patērnieciskās apmātības, kādā bijām nonākuši un kas mūs lielā mērā šajā postā iegrūdusi. Es aicinu atbalstīt 2010.gada budžeta projektu pirmajā lasījumā un sakoncentrēt visus spēkus, lai to pilnveidotu, vēl precizētu un tajā iestrādātu labus konstruktīvus priekšlikumus, ja tas vien iespējams, uz otro lasījumu.".
• 2009_11_05_a-seq217 language "lv".
• 2009_11_05_a-seq217 speaker Silva_Bendrate-1956.
• 2009_11_05_a-seq217 mentions Q211.
• 2009_11_05_a-seq217 mentions Q8436.
• 2009_11_05_a-seq217 mentions Q1357342.
• 2009_11_05_a-seq217 mentions Q1250133.