Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_11_05_a-seq211> ?p ?o. }

• 2009_11_05_a-seq211 type Speech.
• 2009_11_05_a-seq211 number "211".
• 2009_11_05_a-seq211 date "2009-11-05".
• 2009_11_05_a-seq211 isPartOf 2009_11_05_a.
• 2009_11_05_a-seq211 spokenAs 84.
• 2009_11_05_a-seq211 spokenText "Priekšsēdētāja kungs! Premjera kungs! Šā budžeta veidošana lielā mērā atspoguļo to, kā veidoja budžetu premjerministra Godmaņa un finanšu ministra Slaktera laikā. Bet, manuprāt, ir viena liela atšķirība, un šī atšķirība ir sekojoša: šis budžets vairs nav tik haotisks un tik sasteigts, par spīti laika spiedienam. Tas, ka šis budžets nav attīstības budžets, lielākajai daļai klātesošo ir skaidrs, tomēr, manuprāt, šim budžetam ir divas svarīgas nozīmes. Pirmā, īsāka termiņa nozīme, ir fiskālā nozīme - paglābt mūsu valsti no tiešiem ekonomiskās, finansiālās krīzes draudiem. Otrs mērķis šim budžetam, par kuru mēs šad un tad aizmirstam - un, manuprāt, šī ir tā vājākā puse -, ir saglabāt mūsu valstij ilgtspējīgas attīstības iespējas. Runājot par otro sadaļu, tā man šķiet ne mazāk svarīga kā pirmā, jo agri vai vēlu mēs no šīs krīzes iziesim un mums būs jābūt spējīgiem atkal normāli dzīvot un attīstīties. Runājot par otro sadaļu, es gribu teikt, ka mums ir jāspēj domāt ne tikai fiskālās kategorijās - par naudu -, bet jāspēj domāt arī par attīstību un arī par taisnīgumu. Man bija ļoti interesanti šodien dzirdēt opozīcijas… es atvainojos, pozīcijas partijas, Tautas partijas, pārstāves teikto par to, ka viņi neiebilstu pret ienākuma nodokļa palielināšanu. Tiešām, tā ir laba doma - palielināt ienākuma nodokli, bet, pasakot A, šīs partijas pārstāvji nepateica B. Ir jāpalielina, iespējams, nodokļi atsevišķām iedzīvotāju grupām, un „Sabiedrība citai politikai” ir vienmēr uz to norādījusi. Mēs uzskatām, ka bagātākiem cilvēkiem, tiem, kas ir pāri Latvijas vidusšķirai un kas ir daudz, daudz bagātāki par mazturīgajiem, mēs tiešām šos nodokļus varam pacelt. Man ir liels prieks par to, ka šī mūsu apmēram pirms pusotra gada paustā doma arvien lielāku atzinību gūst daudzu frakciju deputātu galvās. Un es gribu šeit piebilst to, ka mēs joprojām dzīvojam tādā izteiktā ideoloģiskā neziņā un apstulbumā, ka saistām progresīvo nodokli ar kaut ko kreisu vai pat ar kaut ko centrisku. Progresīvais nodoklis Eiropas Savienības dalībvalstīs ir viena no lietām, kuras atbalsta visas tā sauktās labējās, liberālās un konservatīvās partijas. Progresīvais nodoklis eksistē arī Amerikas Savienotajās Valstīs, kas nekādā ziņā nevar tikt uzskatīta par sociālistisku valsti. No šā viedokļa skatoties, es varu ar pārliecību… un es to tiešām nedaru bieži… Es varu jums ar pārliecību pateikt, ka tuvākajos gados šajā valstī būs progresīvais nodoklis. Mums nebūs cita ceļa kā vien šā nodokļa pieņemšana. Turklāt jautājums konkrētajā gadījumā nav par to, vai mēs iegūsim ļoti daudz naudas. Protams, ieviešot progresīvo nodokli (un es uzsveru - sakarīgu nodokli, nevis no 200 vai 300, vai 500 latiem, bet no daudz, daudz augstāka līmeņa!), mēs neatrisināsim šā budžeta jautājumus. Protams, ne. Mēs neiegūsim tik daudz miljonu, cik mums trūkst. Bet valsts attīstība nesastāv tikai no demokrātijas uzturēšanas. Valsts attīstība sastāv arī no demokrātiskas un tiesiskas valsts uzturēšanas. Progresīvā nodokļa sistēma palīdzēs mums atgūt kaut nedaudz vairāk uzticību valsts institūcijām un tam, ka valsts tiešām domā par saviem iedzīvotājiem. Tas arī ir ne mazāk svarīgi, domājot par ilgtermiņa attīstību. Līdz ar to es aicinu tomēr šā budžeta atbalstītājus, šā budžeta veidotājus padomāt ne tikai fiskāli, bet paralēli arī par to, kā pilnveidot un uzlabot mūsu valsts sistēmu. Tālāk. Es domāju, ka, pieņemot šo budžetu, mums ir noteikti jāpatur prātā vēl viena lieta. „Sabiedrība citai politikai” bija viens no iniciatoriem, kas vērsās pie Satversmes tiesas saistībā ar pensiju jautājumu. Mēs uzskatām, ka mūsu pensionāriem ir negodīgi, netaisnīgi atņemta daļa viņu naudas, un es personīgi domāju, ka nav aiz kalniem tiesas lēmums, ka šī atņemšanas procedūra nav bijusi pirmām kārtām taisnīga un otrām kārtām nav bijusi pietiekami tiesīga. Tā ir mana pārliecība. Tas nozīmē, ka agri vai vēlu mums nāksies daļu līdzekļu atmaksāt. Arī tas mums jāņem vērā. Un, pieņemot nākamos lēmumus, mums jāatceras, ka mēs šeit rūpējamies ne tikai par budžetu. Mēs rūpējamies arī par sociālo taisnīgumu, par taisnīgumu kopumā. Runājot vēl par budžeta sastāvdaļām, jāteic, ka es esmu, protams, gandarīts kaut nedaudz par to, ka mums, runājot, piemēram, par man ļoti tuvajām ārlietām, ir izdevies nedaudz nogriezt no nogriezt paredzamā. Proti, Ārlietu ministrija ir pašreiz zināmā mērā, vismaz savā darbības apjomā, iesaldēta. Bet tā nav galīgi iznīcināta. Un paldies par to, ka vismaz šajā ziņā ir bijusi izpratne arī no premjera. Bet es gribu atgādināt, ka joprojām Ārlietu ministrija ir starp tām valsts institūcijām, kuras ir, manā izpratnē, proporcionāli cietušas visvairāk, lai gan tā ir viena no kvalitatīvākajām valsts pārvaldes institūcijām un ministrijām. Vēlreiz gribu atkārtot manis iepriekš teikto: ir vienkāršāk šajā valstī aiztaisīt ciet trīs ministrijas, nevis vienu vēstniecību. Tālāk. Vēl, runājot par prioritātēm, man ir nedaudz žēl par to, ka, lai arī mēs esam ieguvuši lielu finansiālu, teiksim tā, ieguvumu no tādām jomām kā veselība un izglītība, mēs neesam bijuši līdz galam spējīgi šīs abas jomas reformēt, domājot par ilgtspējīgu attīstību. Izglītības laukā diemžēl mūsu izglītība ne pamatskolā, ne vidusskolā, ne augstskolā, ne arodskolā neatbilst pasaules konkurences prasībām, tam, kas mums ir vajadzīgs. Un par to mums būtu ļoti nopietni jādomā. Un atkal ne tikai fiskāli, bet tādā veidā, lai mēs spētu šīs abas nozares tiešām valstī tuvākajā laikā savest kārtībā, jo mums trūkst laika. Mums būs slimi cilvēki, mums būs muļķi cilvēki un mums būs nabadzīgi cilvēki. Ja mēs šīs trīs lietas nespēsim atrisināt - sauciet mani par sociālistu, komunistu vai vēl par kaut ko citu -, mēs nespēsim šo valsti noturēt. Vēl pie budžeta. Ja nemaldos, tas ir 12.pielikums. Es domāju, ka nopietni ir jāņem vērā tā detaļa, kas runā par konkrētu nodarbināto skaitu atsevišķās valsts institūcijās. Es domāju, ka šis nav saprātīgs pielikums un nav saprātīgs lēmums. Mēs nevaram pateikt, kurā institūcijā mums jāstrādā ir 353 cilvēkiem un kurā - 503. Tas nedod nekādu fiskālu risinājumu, jo, manuprāt, krīzes apstākļos ir labāk, ka cilvēks strādā kaut vai uz pusslodzi vai ceturtdaļslodzi, bet strādā, nevis viņš tiek atlaists. Un otrām kārtām mēs nezinām, vai, piemēram, Ārlietu ministrijā vajadzēs pēc trim gadiem par 50 cilvēkiem vairāk vai mazāk. Līdz ar to tādus likumus vai tādus pielikumus pieņemt... Manuprāt, tas būtu jāmaina līdz otrajam lasījumam. Jebkurā gadījumā mēs esam apsprieduši šo budžeta projektu „Sabiedrībā citai politikai”, mēs esam kritiski pret daudzām lietām šajā budžetā, bet mūsu atšķirības domāšanā ar šo valdību premjerējošo „Jauno laiku” ir mazākas nekā līdzības. Mēs atbalstīsim šo budžetu, bet mēs aicinām ieklausīties, un mēs turpināsim pilināt (No zāles dep. A.Barča: „Nu, ko nu pilināt!”) uz tām lietām, kuras liek mūsu valstij kļūt vairāk sociāli orientētai, vairāk tiesiski orientētai, vairāk orientētai uz sociālo taisnīgumu un, protams, eiropeiski un rietumnieciski orientētai. Paldies par uzmanību. Un atbalstīsim šo budžetu.".
• 2009_11_05_a-seq211 language "lv".
• 2009_11_05_a-seq211 speaker Artis_Pabriks-1966.
• 2009_11_05_a-seq211 mentions Q211.
• 2009_11_05_a-seq211 mentions Q4696883.
• 2009_11_05_a-seq211 mentions Q193089.
• 2009_11_05_a-seq211 mentions Q458.
• 2009_11_05_a-seq211 mentions Q15628977.
• 2009_11_05_a-seq211 mentions Q2498135.
• 2009_11_05_a-seq211 mentions Q1357342.
• 2009_11_05_a-seq211 mentions Q30.
• 2009_11_05_a-seq211 mentions Q1250133.
• 2009_11_05_a-seq211 mentions Q2643041.