Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_11_05_a-seq182> ?p ?o. }

• 2009_11_05_a-seq182 type Speech.
• 2009_11_05_a-seq182 number "182".
• 2009_11_05_a-seq182 date "2009-11-05".
• 2009_11_05_a-seq182 isPartOf 2009_11_05_a.
• 2009_11_05_a-seq182 spokenAs 139.
• 2009_11_05_a-seq182 spokenText "Godātie Prezidija locekļi! Godātais premjerministra kungs un kolēģi! Es gribu runāt par trim likumprojektiem, kuri, manuprāt, ļoti pasliktina dzīves kvalitāti ģimenēm ar bērniem. Pirmais ir likumprojekts par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laikā no 2009.gada līdz 2012.gadam, un šajā likumprojektā ir paredzēti griesti pabalstu izmaksām, kas ir atkarīgas no nodokļu iemaksām. Proti, šie griesti ir 350 lati, un tad, ja tie tiek pārsniegti, - 50 procenti no tās summas, kas pārsniedz. Tā vien izskatās, ka valdība, piedāvājot šādu likumprojektu, grib panākt, ka oficiāli par 350 latiem lielākas algas valstī vairs nebūs, jo nav vērts maksāt lielākus nodokļus, nebūs motivācijas, tāpēc ka sociālās garantijas atbilstoši iemaksātā nodokļu apmēram tik un tā vairs nebūs iespējams saņemt. Un mēs jau redzam, ka iepriekš līdzīgi lēmumi cerēto efektu nedeva. Kaut vai pensiju samazināšana par 70 procentiem, ja pensionāri strādā, cerēto ieguvumu nedeva. Tāpat ar jūlijā pieņemtajiem ierobežojumiem strādājošiem vecākiem saņemt vecāku pabalstu pilnā apmērā tika paredzēts iegūt 3,5 miljonus latu. Taču, analizējot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datus, nākas secināt, ka vienīgā ekonomija no šiem pabalstiem pēdējos mēnešos ir dzimstības kritums, proti, dzimstība ir samazinājusies vismaz par kādiem 1000 bērniņiem. Un, ja vidējais vecāku pabalsta apmērs pretēji prognozētajiem 439 latiem jūnijā ir nevis samazinājies, bet septembrī ir paaugstinājies uz 443 latiem, tas skaidri parāda to, ka ierobežojumu uzlikšana strādājošiem vecākiem nav sasniegusi savu mērķi, jo vecāki pārtrauc strādāt un līdz ar to saņem šo pabalstu, bet droši vien turpina strādāt nelegāli. Un līdz ar to šādi grozījumi samazinās nevis budžeta izdevumus, bet patiesībā samazinās budžeta ieņēmumus, tāpēc ka nav vairs motivācijas šos nodokļus maksāt. Un tad nav ko brīnīties, ka starpība starp cerēto un reālo ietaupījumu ir pavisam dažādas lietas. Ja likumprojekta mērķis ir parādīt starptautiskajiem aizdevējiem, ka mēs varam strauji samazināt algas, tad šāds mērķis, protams, varētu tikt panākts, tikai jāņem vērā, ka droši vien reāli šīs algas nesamazināsies, bet samazināsies tikai ieņemtie nodokļi. Otrs likumprojekts ir par grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kur viens no punktiem paredz valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apjomu samazināt no 54 uz 35 latiem bērniem no septiņiem gadiem un no 45 uz 30 latiem bērniem līdz septiņu gadu vecumam. Šis fonds tika izveidots ne jau tāpēc, ka valdībai nebūtu kur likt naudu, bet gan tāpēc, ka tika mēģināts risināt šo tiešām ļoti samilzušo problēmu, ka pārsvarā vientuļās, šķirtās mātes nespēj ilgstoši piedzīt alimentus no bērnu tēviem. Un šajos apstākļos, kuros mēs dzīvojam, ir ļoti būtiski pieaudzis šo uzturlīdzekļu pieprasītāju skaits. Pēdējā pusgadā katru mēnesi viņu skaits ir dubultojies, ja mēs salīdzinām ar iepriekšējo periodu. Ja mēs šos uzturlīdzekļus samazinām, tad ļoti daudzas šīs nepilnās ģimenes gluži vienkārši kļūs par mazturīgām un griezīsies pašvaldībā pēc garantētā iztikas minimuma pabalsta vai citiem sociālajiem pabalstiem. Un te ir starpība: vai valsts samaksā šos uzturlīdzekļus un piedzen šo summu no nemaksātāja, vai šo ģimeni padara par mazturīgu, un tad tā tiek spiesta ņemt pabalstus, kurus nekad neatmaksās un kuri vienkārši tiks notērēti. Un tāpēc, es domāju, šeit ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai atkal, nogriežot šo pabalstu, neiznāk, ka mēs faktiski izdevumus tikai palielinām. Un visbeidzot par jau daudz pieminēto garantēto iztikas minimumu, kas arī tiek radikāli samazināts, īpaši par apgādājamām personām. Reālā dzīvē piedāvātais variants paredz nodokļu sloga palielināšanos par 2,5 latiem katram strādājošajam un papildus par 9,5 latiem par katru apgādājamo personu. Respektīvi, persona bez apgādājamiem bērniem nākamgad mēnesī saņems par 2,5 latiem mazāk, bet vecāks, kurš audzina vienu bērnu, par 12 latiem mazāk, ja divus bērnus - par 21,5 latiem mazāk. Un tā mēs redzam, ka, vienkārši sakot, valdība ir paredzējusi ieviest progresīvo nodokli ģimenēm ar bērniem. Proti, jo vairāk ģimenē ir bērnu, jo vairāk ģimenes apgādātājam no algas tiks atņemts. Un mēs redzam, ka arī iepriekšējā budžeta grozījumos, kad ģimenes valsts pabalsts tika novienādots visiem uz 8 latiem, atkal cietējas bija daudzbērnu ģimenes - ne jau tās ģimenes, kurām bija viens bērns, bet tās, kurām bija vairāki bērni. Tātad varam teikt, ka šeit atkal tiek konsekventi īstenota tāda politika, kura visvairāk sit tieši pa daudzbērnu ģimenēm. Tāpēc, kolēģi, ja iepriekšējā budžeta grozījumos samazinājums sociālajā sfērā visvairāk skāra pensionārus, tad šobrīd tas atkal sitīs tieši sabiedrības trūcīgāko daļu - ģimenes ar bērniem. Premjerministrs sākumā gan teica, ka šie budžeta likumi varētu būt hrestomātisks piemērs. Man ir ļoti lielas bažas, vai šis pieņemtais budžets nekļūs kā tāds hrestomātisks piemērs tieši attiecībā uz nepilnām, vientuļām ģimenēm, uz daudzbērnu ģimenēm, uz nākotni saistībā ar dzimstību. Tāpēc es aicinu ļoti rūpīgi izvērtēt šos pasākumus, kas skar tieši visneaizsargātāko valsts daļu. (Aplausi.)".
• 2009_11_05_a-seq182 language "lv".
• 2009_11_05_a-seq182 speaker Ainars_Bastiks-1958.
• 2009_11_05_a-seq182 mentions Q8436.