Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_11_05_a-seq179> ?p ?o. }

• 2009_11_05_a-seq179 type Speech.
• 2009_11_05_a-seq179 number "179".
• 2009_11_05_a-seq179 date "2009-11-05".
• 2009_11_05_a-seq179 isPartOf 2009_11_05_a.
• 2009_11_05_a-seq179 spokenAs 10.
• 2009_11_05_a-seq179 spokenText "Labdien, sēdes vadītājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Ministri, Kolēģi! Dāmas un kungi! Es gribu pievērsties dažiem budžetu pavadošajiem likumprojektiem, kas ir ietverti šajā kopējā budžeta paketē. Pirmām kārtām tie ir grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”. Visa valdības darbība, kuru tā ir īstenojusi 2009.gada budžeta ietvaros un kuru tā piedāvā 2010.gada budžetā, saasina ekonomiskās krīzes problēmas. Ekonomikas stabilizācijas programmas diemžēl ir tikai vārdi vai programmas vēlējuma formā, kurās nav ietverts neviens konkrēts pasākums, kas veicinātu ekonomikas stabilizāciju. Tās pieturas pie vienas un tās pašas darbības: iegūsim līdzekļus no tiem, kam nav pa spēkam (varētu teikt - pa makam) apsēt un aprūpēt savu tēvutēvu zemi! Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz noteikt nodokli 1,5 procenti zemei un inženiertehniskajām būvēm, 3 procenti neapstrādātai zemei, 0,1 procents dzīvojamām mājām un dzīvokļu īpašumiem no to kadastrālās vērtības. Likumprojekta anotācijā, kas tika iesniegta uz nulto lasījumu, es diemžēl neatradu vārdus šodien, kur būtu rakstīts, ka nepieciešamību izstrādāt likumprojektu nosaka ar Starptautisko Valūtas fondu noslēgtā Nodomu protokola 21.punktā paredzētā nekustamā īpašuma nodokļa bāzes paplašināšana. Mums tā teica. Mēs uzskatām, ka, atsaucoties uz anotācijā minēto, nedrīkst padarīt Latvijas nabagos laukus vēl nabadzīgākus. Ar ko kompensēsim situāciju, ja netiks atbalstīts šis likumprojekts un šis priekšlikums? Es domāju, ka vajadzētu samazināt ministriju skaitu. Ar to pietiks un vēl pāri paliks, lai kompensētu jūsu balsojumu „pret” šo likumprojektu. Tālāk par likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”. Valdības svarīgākais instruments, lai ietekmētu ekonomiku, ir valsts budžeta līdzekļu piešķiršana pašvaldību vajadzībām un noteikumu izstrāde par nodokļu bāzes veidošanu pašās pašvaldībās. Pašvaldību ekonomiskā loma samazināsies, un tas notiks uz pašvaldībām nodoto izpildvaras papildu funkciju fona reģionālās reformas pabeigšanas rezultātā un augošas sociālās spriedzes apstākļos, kad iedzīvotāju sociālās problēmas piedāvā risināt pašām pašvaldībām. Un notiks arī tas, ka reģionos - Latgalē, Zemgalē, Vidzemē un Kurzemē - braukt bērniem uz tālo skolu, braukt pensionāriem uz ļoti tālo poliklīniku, braukt bezdarbniekiem uz obligāto atzīmēšanos Nodarbinātības valsts dienestā vai arī vienkārši aizkļūt līdz tuvākajai pilsētai var kļūt tikai par sapni. Kāpēc? Pašvaldībām būs jāriskē. Ja nu ar pasažieru pārvadājumiem tiek pārsniegts dotācijas apjoms? Tad pašām pašvaldībām nāksies segt papildu izdevumus no jau tā caurumiem pilnā sava budžeta. Dotācijas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem 2008.gadā nebija pietiekamas. Līdz ar to par 2008.gadu ir uzkrātas saistības pret pārvadātājiem aptuveni 4,4 miljonu latu apmērā. Un jau par 2009.gada pirmo pusgadu pašvaldībām, kuras ir noslēgušas līgumus par pārvadājumiem reģionālās un vietējās nozīmes maršrutos, ir izveidojušās parādsaistības pret pārvadātājiem, kuras ir gandrīz 1,5 miljoni latu. Nedrīkst piebeigt to, kam ir nepieciešama tikai palīdzība! Uzliekot pašvaldībām vēl lielāku slogu un risku, mēs to izdarīsim arī ar tajās dzīvojošajiem cilvēkiem. Ja neatbalstīsim šo likumprojektu, varam pretī likt valsts ierēdņu skaita, to ienākumu un privilēģiju samazinājumu. Jo tieši šīs kategorijas uzturēšanai 2007.gadā Latvijas budžeta izdevumu līmenis bija 35,9 procenti no IKP. 2008.gadā tas jau bija 39,9 procenti, un 2009.gada pirmajā pusgadā tas pieauga jau līdz 43,9 procentiem no IKP. Līdz ar to Latvijā ir sasniegts viens no Eiropā augstākajiem budžeta sloga līmeņiem tieši šai kategorijai. Nākamais. Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Es domāju, ka tas ir viens kārtīgs spēriens pa vienu kārtīgu vietu gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. 8.panta otrajā un 2.1 daļā minētais ienākums, es citēju, ir arī „no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas tādiem uzdevumiem vai vajadzībām, kas nav saistītas ar darba vai dienesta pienākumu, vai darba devēja saimnieciskās darbības veikšanu 150 latu apmērā mēnesī. Ministru kabinets nosaka labuma guvējam naudā un citās lietās gūto ienākumu, kas tiek pielīdzināts algota darba ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, un to noteikšanas kārtību.” Kādas notika diskusijas? Kolēģi jau teica. Es neatkārtošos. Tātad pie algas aprēķina tiks pierēķināts arī tas, ka darbinieks izmanto firmas automašīnu, lai nokļūtu no mājām uz darbu un atpakaļ, pa ceļam varbūt iebraucot skolā pēc bērniem vai iebraucot veikalā pēc produktiem. Daudzos uzņēmumos šis jautājums jau sen ir atrisināts. Ja darbinieks grib izmantot transportlīdzekli savām vajadzībām, viņš vienkārši samaksā uzņēmumam par mašīnas izmantošanu. Vai nebūtu vienkāršāk un taisnīgāk no valdības puses sniegt labvēlīgākas iespējas uzņēmējiem firmu attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai un būtiski samazināt valsts aparātā un pašvaldībās nodarbināto skaitu, un veikt pasākumus viņu pārvietošanai uz privāto sektoru? Daudzi kolēģi jau pieminēja, ka pats budžets ir vājš, sasteigts, nepilnīgs. Es personīgi redzu, ka tas ir pliks kā baznīcas žurka. Tāpēc aicinu jūs neatbalstīt likumprojektu. Paldies.".
• 2009_11_05_a-seq179 language "lv".
• 2009_11_05_a-seq179 speaker Janis_Tutins-1966.
• 2009_11_05_a-seq179 mentions Q211.
• 2009_11_05_a-seq179 mentions Q193089.
• 2009_11_05_a-seq179 mentions Q7804.