Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_11_05_a-seq171> ?p ?o. }

• 2009_11_05_a-seq171 type Speech.
• 2009_11_05_a-seq171 number "171".
• 2009_11_05_a-seq171 date "2009-11-05".
• 2009_11_05_a-seq171 isPartOf 2009_11_05_a.
• 2009_11_05_a-seq171 spokenAs 139.
• 2009_11_05_a-seq171 spokenText "Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es budžeta sakarā centīšos runāt par konkrētām lietām, tas ir, par to sfēru, kas ir man tuvāka, - par izglītību. Ja skatāmies izglītības budžetu kopumā pēc dokumentiem, tad runa ir par 181 miljonu 216 tūkstošiem, bez mērķdotācijām pašvaldībām, jo mērķdotācijas tiks sadalītas atsevišķi, kad tiks iesniegts budžets otrajam lasījumam, un tad nu pašvaldības ieraudzīs, kādas summas paliek pašvaldībām. Ļoti žēl, ka šodien, apspriežot budžetu, zālē klāt nav izglītības un zinātnes ministres Koķes kundzes. Iespējams, viņai ir svarīgāki darbi premjera uzdevumā, varbūt viņa ir ārpus Latvijas, iespējams, komandējumā kaut kur vai arī varbūt atvaļinājumā... Nu, bet ko var darīt… Es mēģināšu pieskarties tiem likumprojektiem, kas ir paketē. Konkrēti, runāšu par grozījumiem Izglītības likumā un arī Vispārējās izglītības likumā. Bet visvairāk mūs uztrauc tas, ka no šā budžeta projekta, ja tas tiks apstiprināts, cietīs tieši augstākā izglītība. Šobrīd ir savākti vairāk nekā 26 tūkstoši studentu un mācībspēku parakstu, jo šis budžeta samazinājums augstākajā izglītībā, neveicot nekādas strukturālās reformas - tās šajā periodā netika veiktas -, tiešām ir diezgan milzīgs. Ir nepieciešami vismaz 9 miljoni latu. Es nezinu, vai laikā starp lasījumiem varēs šo summu atrast. Bet, runājot par šiem grozījumiem paketē... Šo grozījumu būtība ir atjaunot obligāto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai. Tas ir pozitīvi un visumā atbalstāmi. Taču parunāsim par budžeta pieņemšanas konsekvenci un pēctecību, kā arī par deputātu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. 2009.gada budžeta grozījumi tika pieņemti šajā gadā pavisam nesen. Jūnija vidū - 16.jūnijā - bija sarunas par šā budžeta grozījumiem. Valdība un valdošā koalīcija nolēma pedagogiem samazināt atalgojumu par 50 un dažām pašvaldībām pat par 60 procentiem un likvidēja arī piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto sagatavošanu skolai. Tas bija traģiski. Var tikai pabrīnīties par skolotāju pacietību. Nocirta kaķim ne tikai asti, bet arī pakaļkājas. Godīgi runājot, tiekoties ar dažu valstu ekspertiem izglītības jomā - pavisam nesen bija tikšanās ar deviņu valstu ekspertiem, kuri viesojās Daugavpilī, - un runājot… Viņi pētīja mūsu izglītības sistēmu vairākās pilsētās. Es gribu minēt tikai dažus izteicienus. Piemēram, eksperts no Nīderlandes, runājot par daudzu skolu skolotāju darba kvalitāti un ar kolēģiem vērtējot visu Latvijas pedagogu darbu, atzinis to par ļoti labu. Tāpēc vēl vairāk bijis izbrīnīts par pedagogu zemo atalgojumu. „Mana 15 gadus vecā meita, kura vienu dienu nedēļā strādā lielveikalā, saņem tikpat,” pārsteigts komentēja Nīderlandes sākumskolas direktors. Cits eksperts no Briseles piebilda, ka Latvijas pedagogiem būtu daudz asāk jāiestājas par savu interešu aizstāvēšanu. Ja Briseles pedagogiem algu samazinātu kaut par 1 procentu, viņi streikotu vismaz divas dienas. Pēkšņi pēc četriem mēnešiem valdība sola 2010.gada budžetā skolu pedagogiem palielināt atalgojumu par 30 procentiem. Kaut arī ne jau visi pedagogi šo atalgojuma pieaugumu saņems. Daudzās pašvaldībās jau ir radušies nopietni zaudējumi un parādi arī mērķdotāciju apmaksām. Ir iespējams, ka liela daļa paliks ar to pašu algu - ar amata likmi 250 lati mēnesī. Un pēkšņi budžetā tiek atrasti arī 12 miljoni latu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībai, sagatavošanai skolai, kaut gan to tik vienkārši likvidēja. Vai mūsu valsts pēkšņi kļuvusi bagātāka? Diez vai. Galvenokārt šādu strauju lēcienu var izskaidrot ar valdības nekonsekvenci. Budžeta grozījumos šādas izmaiņas tika iestrādātas galvenokārt tāpēc, ka bija pirmsvēlēšanu laiks un valdība meloja un neko nedarīja līdz vēlēšanām. Ivara Godmaņa valdība veica konkrētas valsts aparāta strukturālās izmaiņas un citas reformas. Bija arī plāni pedagogu algu samazināšanai 15 procentu apmērā. Bet ne jau tā, kā tas notika grozījumos, - 50, 60 procentu apmērā. Vakar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā mēs uzsākām diskusijas par šo likumu grozījumiem, konkrēti, par Izglītības likumu un Vispārējās izglītības likumu. Deputātiem un arī Juridiskajam birojam bija daudz jautājumu par vairākiem pantiem - gan par vadlīniju formulēšanu, gan par apmaksas jautājumiem, gan par vietām, kur var realizēt šo obligāto bērnu sagatavošanu skolai. Vai šie likuma grozījumi obligāti jāskata kopā ar budžeta paketes likumprojektiem? Labāk būtu daudzas normas izņemt. Un būtu kvalitatīvāk skatīt atsevišķi un akceptēt tikai tos grozījumus, kas tieši saistīti ar budžetu. Pretējā gadījumā ir bažas, ka viss notiek sasteigti, neizdiskutējot un var pieļaut kļūdas, kuras izlabot būtu ļoti sarežģīti. Bet man ir bažas arī par dažām normām, kas ir iekļautas šajos grozījumos, jo bieži vien politiķi un ministri publiski saka vienu, bet dara pavisam citu. Vecajā likuma redakcijā attiecīgajos pantos bija paredzēta obligāta piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana skolai, bet jaunajos Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumos ir formulējums - tikai no piecu gadu vecuma. Vai tas ir tas pats? LPP/LC frakcija ir saņēmusi arī vairākas vēstules gan no iestāžu vadītājiem, gan no pedagogiem, kurās ir izteiktas bažas. Piemēram, bērnudārza „Ābecīte” atbalsta fonda dibinātāji un valde raksta: „Uzskatām, ka jaunā likumprojekta 20.1 panta redakcija skaidri un saprotami nepauž viedokli, ka pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošana obligāti attiecas arī uz sešgadīgiem bērniem.” Šīs bažas pastiprina arī… Atceramies, ka pirms gada, pirms šiem grozījumiem, kad sakarā ar 2009.gada budžeta grozījumiem notika debates par grozījumiem Izglītības likumā, izglītības un zinātnes ministre debatēs teica: „Attiecībā uz piecgadīgajiem un sešgadīgajiem tas kompromisa risinājums, kas pašlaik tiek piedāvāts valstij ekonomiskās stabilizācijas programmas īstenošanas periodā, ir tāds - valstij vajag uzņemties rūpes un sagatavot bērnus skolai pusgadu pirms skolas sākšanās. Tātad no janvāra, jūniju ieskaitot. Valsts apņemas pusgadu sagatavot bērnu skolai, tas ir pilnīgi pietiekams periods. Un to es varu apgalvot kā habilitētā filoloģijas doktore, ka pusgadam ir pietiekama programma, kā sagatavot bērnus skolai.” Tāpēc mums arī ir bažas: neraugoties uz to, ka budžetā ir pagaidām šie 12 miljoni bērnu sagatavošanai, pēkšņi nāks jauns valdības lēmums, un atkal mēs negatavosim sešgadīgos bērnus, bet izdomāsim kaut kādu pavisam citu variantu, samazinot budžetu, jo pēkšņi Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka pateiks, ka mums atkal jāsamazina budžets par 70 miljoniem, kā mēs jau medijos esam dzirdējuši no Finanšu ministrijas. Ja paskatāmies balsojumu par šo lēmumu, tad redzam, ka balsojums bija šāds: 57 bija „par” piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības likvidāciju, 30 bija „pret”, 3 atturējās. Un pēkšņi pēc četriem mēnešiem nolemjam, ka tā bija kļūda! LPP/LC frakcija par to brīdināja, bet mūs neuzklausīja, jo galvenais bija budžets. Var jau runāt arī par citām sadaļām, kas skar izglītības sfēru, un arī par atbalstu, kas esošajā krīzes situācijā nepieciešams mūsu izglītojamiem, tas ir, skolēniem, bērniem skolās, studentiem un tā tālāk. Paskatāmies kaut vai vienu sadaļu budžetā, kas attiecas uz mācību līdzekļu un grāmatu iegādi. Vienam skolēnam valsts visā Latvijā tērēs 69 santīmus! Ko var skolēns par 69 santīmiem nopirkt? Neko! Pareizi! Līdz ar to labāk pateiksim: „Nu netērēsim no valsts puses neko! Lai pērk vecāki, lai pērk pašvaldības!” Un pateiksim, ka vispārējā izglītība tagad pāriet uz maksas pakalpojumiem un… zināmā mērā pārkāpsim Satversmi, bet šādu mērķu dēļ, kā saka, var jau to darīt. Ir arī citas pozīcijas, kuras uztrauc un kuras Izglītības un zinātnes ministrijai noteikti vajadzēja aizstāvēt, jo Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir iesniegusi daudzas pozīcijas un programmas, kas varētu bērniem palīdzēt šajā krīzes situācijā. Mēs dzirdam medijus un pašvaldības sakām, ka esošajā situācijā mūsu skolēni bieži vien nesaņem pat normālu ēdināšanu ne mājās, ne skolās. Tāpēc tolaik, kad bija Bērnu un ģimenes lietu ministrija, tika uzsākta šī programma - ēdināšanas dotācija pirmo klašu skolēniem, ideja bija šo programmu attiecināt arī uz sākumskolas skolēniem. Mēs redzam, ka šis jautājums ir ļoti aktuāls. Bet rodas jautājums: vai vispār šīs naudas pietiks, lai pabarotu pašreizējās pirmās klases? Būtu ļoti vēlams, ja mēs šajos lasījumu starplaikos kopīgi varētu atrast arī nepieciešamo summu, lai šo programmu turpinātu. Tas būtu ļoti liels devums. Es domāju, ka arī Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda speciālisti, eksperti pret to neiebildīs. Bet tas ir gribas jautājums un arī izpildes jautājums. Ceru, ka Izglītības un zinātnes ministrija kopā gan ar komisiju, gan ar Juridisko biroju spēs uzlabot grozījumus paketes dokumentos un tiks atjaunota šī tikko minētā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātā sagatavošana skolai. LPP/LC noteikti atbalstīs grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, ja tiks veikti šie uzlabojumi, bet diez vai pagaidām atbalstīs budžeta likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.".
• 2009_11_05_a-seq171 language "lv".
• 2009_11_05_a-seq171 speaker Janis_Duksinskis-1963.
• 2009_11_05_a-seq171 mentions Q211.
• 2009_11_05_a-seq171 mentions Q4294791.
• 2009_11_05_a-seq171 mentions Q957126.
• 2009_11_05_a-seq171 mentions Q8436.
• 2009_11_05_a-seq171 mentions Q55.
• 2009_11_05_a-seq171 mentions Q80021.
• 2009_11_05_a-seq171 mentions Q9005.
• 2009_11_05_a-seq171 mentions Q7164.
• 2009_11_05_a-seq171 mentions Q1191011.
• 2009_11_05_a-seq171 mentions Q7804.
• 2009_11_05_a-seq171 mentions Q210822.
• 2009_11_05_a-seq171 mentions Q1756085.