Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_10_29-seq14> ?p ?o. }

• 2009_10_29-seq14 type Speech.
• 2009_10_29-seq14 number "14".
• 2009_10_29-seq14 date "2009-10-29".
• 2009_10_29-seq14 isPartOf 2009_10_29.
• 2009_10_29-seq14 spokenAs 139.
• 2009_10_29-seq14 spokenText "Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķes kundze informēja Ministru prezidentu un tātad arī visu Latvijas sabiedrību, ka ar 2010.gada 1.septembri mācības skolā varētu uzsākt sešgadīgie, un tas tika ierakstīts valdības sēdes protokolā kā viens no veicamajiem darbiem. Tālāk. Šā gada 29.septembrī Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja Vispārējās izglītības likuma un arī Izglītības likuma grozījumus, kas paredz, ka nākamajā mācību gadā skolas gaitas būs jāsāk no sešu, nevis no septiņu gadu vecuma, kā tas bija līdz šim. Grozījumi paredzēja arī piecgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības apguvei. Šā jautājuma izvirzīšana Ministru kabinetā un sabiedrībā tika uztverta samērā negatīvi. Saeimas LPP/LC frakcijā vērsušies vairāku pirmsskolas vecuma bērnu vecāki un iestāžu vadītāji, kuri apšaubīja piecgadīgo un sešgadīgo bērnu psiholoģisko un fizisko gatavību šādā vecumā apgūt noteiktas mācību programmas. Es personīgi sazinājos arī ar vairākām pašvaldībām, ar izglītības pārvalžu vadību, lai noskaidrotu viedokli par šo lēmumu, un visur saņēmu atbildi, ka pašreiz to darīt nevajag un ka tas ir nepārdomāts un līdz galam neizsvērts Izglītības un zinātnes ministrijas lēmums. Tas tikai parāda, kā Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina institucionālo sadarbību ar pašvaldībām un izglītības speciālistiem reģionos. Arī vairākas Saeimas politiskās partijas un frakcijas informēja mūs, ka šādus grozījumus neatbalstīs apstiprināšanai Saeimā. Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības delegācijas pārstāvji, kad tikās ar Ministru prezidentu Dombrovska kungu, lai runātu par iespējamo pedagogu streiku, informēja viņu arī par šo lēmumu. Vispirms Ministru prezidents apsolīja šā likuma grozījumus tālāk nevirzīt, taču viņa preses dienesta cilvēki informēja, ka šis paziņojums ir pārprasts un ka Izglītības un zinātnes ministrija turpinās darbu pie plānotās reformas. Arī Saeimas politisko partiju apvienības ZZS frakcija lūdza Izglītības un zinātnes ministriju nevirzīt šo jautājumu, jo tam nebūs atbalsta. LPP/LC frakcijas deputāti, lai noskaidrotu šīs reformas galvenos mērķus, pamatotību un ieguvumus, organizēja tikšanos ar izglītības un zinātnes ministri Koķes kundzi, kas tikko bija atgriezusies no Japānas un Francijas. Noskaidrojām, ka galvenais mērķis, pēc ministrijas domām, tomēr ir tāds, lai mūsu skolēni agrāk pabeidz skolu - tas ir nevis 19 gadu, bet 18 gadu vecumā, kā tas ir lielākajā daļā Eiropas valstu. Turklāt ieguvēji šajā ziņā būs arī skolotāji, jo būs vairāk skolēnu, līdz ar to būs vairāk likmju un naudas, kā arī atbrīvosies vietas pirmsskolas izglītības iestādēs, jo sešgadīgie dosies uz skolu. Nu, varbūt daļa arī paliks bērnudārzos. Pirms tam Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas deputāti, uzklausot IZM atbildīgās personas, noskaidroja, ka šo reformu Izglītības un zinātnes ministrijai ieteikuši veikt Pasaules Bankas naudas aizdevēji un ka tam bija paredzēti apmēram 30 miljoni latu trijos gados. Taču daudziem deputātiem radās aizdomas, ka ministrijas amatpersonas tomēr ir daļēji maldinājušas sabiedrību jautājumā par it kā tā sauktajiem pētījumiem un ekspertu atzinumiem. Kaut gan IZM ir informējusi, ka pamatizglītības apguve sešgadīgajiem tiks nodrošināta ar vecuma attīstības īpatnībām atbilstošām mācību metodēm un pielāgotu saturu, Saeimas LPP/LC frakcijas deputātiem ir radušās pamatotas bažas par ministrijas plānotās reformas lietderību un pamatotību. Nevienā IZM izglītības attīstības dokumentā nebija atrunāta šī reforma un šis jautājums nebija plašāk izstrādāts un arī saskaņots. Un tikai Pieprasījumu komisijas sēdē mēs pirmo reizi no Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās un profesionālās izglītības departamenta direktora vietnieces Juhņēvičas kundzes uzzinājām, ka galvenais mērķis tomēr ir palīdzēt bērniem labāk uzsākt pamatizglītības apguvi. Nu, tas ir apsveicami! Bet tad vajadzēja paskaidrot un iemācīt šo mērķi formulēt arī Izglītības un zinātnes ministrijas vadošajiem darbiniekiem un arī ministres kundzei. Nedaudz par pieminētajiem pētījumiem, par ko mēs tikko dzirdējām arī no šīs ministrijas parlamentārā sekretāra puses. Šeit bieži vien tiek minēts Daugavpils Universitātes pētījums, arī profesores Krastiņas informācija un skatījums šajā jautājumā. Šie pētījumi ir pieejami, bet ko var secināt no šiem pētījumiem? To, ka galvenā problēma ir nevis tā, ka būtu ļoti labi visā valstī sākt mācības no sešu gadu vecuma, bet galvenā problēma tomēr ir tā, ka nav nodrošināta pēctecība starp pirmsskolas un pirmās klases programmām... ka nav izstrādātas šīs vadlīnijas, kritēriji, kas tad īsti jāzina pirmsskolas beidzējiem, lai viņi uzsāktu mācības pirmajā klasē. Tā rezultātā bērnu sagatavotības līmenis ir ļoti dažāds, neskatoties uz obligāto sagatavotību skolai. Turklāt tās prasības, ko skolēniem izvirza pirmajā klasē, ir daudz augstākas, nekā viņiem iemāca pirmsskolā. Piemēram, pavisam nesen es tikos ar dažu skolu vadītājiem, tieši ar pirmo klašu skolotājiem, un viņi informēja mani par to, ka, vienā klasē, teiksim, bērni kaut cik jau ir iemācījušies tekoši lasīt, bet citā klasē vai citā skolā tikai divi bērni lasa, lai gan pirmās klases programmas pieprasa visiem bērniem tekoši lasīt, un arī zināšanu līmenim ir jābūt pietiekami augstam. Un, ja tas netiek nodrošināts, tad sākas motivācijas zudums. Tāpat lielas problēmas ir arī ar fonētisko dzirdi, logopēdiskajiem jautājumiem, ja bērni tomēr netiek pietiekami sagatavoti. Tāpēc var teikt, ka izglītības satura normatīvo dokumentu izstrāde un pilnveide ir nopietna pedagoģijas zinātnes joma, kuru nedrīkst reformēt sasteigti... pētījumiem nevajadzētu būt gadījuma rakstura. Vadoties pēc ilgtermiņa attīstības koncepcijas, nepieciešama mērķtiecīga pētījumu koordinācija, lai sekotu inovācijām pasaulē. Jebkura reforma izglītībā ir informatīvi un metodiski jāsagatavo. To mēs pieprasām arī no Izglītības un zinātnes ministrijas puses. Šonedēļ Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, diskutējot par šo jautājumu, Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi informēja, ka tiek plānots pilotprojekts šajā jautājumā un ka Jelgavas pašvaldība, konkrēti, pilsētas mērs, ir piekritusi piedalīties šajā projektā. Bet jautājums - kā var kāds pašvaldības vadītājs vienpersoniski nolemt visu vecāku vārdā, no cik gadu vecuma sūtīt bērnus uz skolu? Kāpēc par šo piedāvājumu nezina neviena cita pašvaldība? Žēl, ka bieži arī izglītības jomā visu nosaka politiskā piederība. Labāk būtu Jelgavā uzcēluši dažas pirmsskolas izglītības iestādes, tad šī problēma nebūtu tik aktuāla. Tomēr - kā rīkoties? Veidojot šo pāreju no pirmsskolas uz sākumskolu, ir noteikti jāņem vērā arī ar bērnu vecumu saistītās psihiskās un intelektuālās attīstības īpatnības. Jāzina, kur labāk sešgadīgais bērns jutīsies - pirmsskolas iestādē vai skolā. Krievijas psiholoģe Dmitrijevas kundze, kas ir pētījusi šā vecuma bērnu attīstības īpatnības, secina, ka piecgadīgajiem un sešgadīgajiem bērniem vairāk dominē netiešā uzmanība, bet septiņgadīgajiem un astoņgadīgajiem - jau tiešā uzmanība, kas ir tiešām vairāk aktuāla skolas videi. Arī pārlieku forsētā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana skolai, kad viņiem tiek izvirzītas paaugstinātas prasības - lasīt, rēķināt un tā tālāk -, var nodarīt kaitējumu bērniem. Pētījumos ir aprēķināts, ka apmēram 70 procentiem bērnu, kas piedalījās šāda veida pētījumos, zūd motivācija mācīties. Tāpēc, mūsuprāt, ir jāsamazina prasības bērnu apmācībai 1.klasē tieši pirmajā pusgadā, kad notiek šis adaptācijas process. Un šeit ir jautājums… Vairāk jādomā tieši par to, kā jūtas septiņgadīgie bērni mūsu izglītības sistēmas 1.klasē, nevis jāliek obligāti uzsākt mācības 1.klasē tā, kā tas jau daļēji tagad tiek realizēts (kā mēs dzirdējām, 10 procentos gadījumu). Iepazīstoties ar starptautiskajiem pētījumiem izglītības jomā, ar kvalitātes rādītājiem sākumskolā, var secināt, ka mūsu bērnu zināšanu līmenis ir pietiekami augsts, mēs esam 10.vietā pasaulē. Tas nozīmē, ka mēs apsteidzam virkni diezgan varenu Eiropas Savienības valstu, kurās izglītības process ir tiešām no piecu un sešu gadu vecuma. Mūsu pirmsskolas izglītības sistēma kopumā ir laba, un arī pedagogu sagatavotība ir pietiekami augstā līmenī. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”) Daudzās Eiropas valstīs neeksistē pirmsskolas izglītība - tāda, kādu mēs to burtiski saprotam Latvijā. Ir tikai bērnu sagatavošana, kas bieži vien notiek tiešām no piecu, sešu gadu vecuma skolā, kur to nosauc par 1.klasi. Bet vai šādam ir jābūt arī mūsu mērķim? Vai šāds ceļš mums ir jāiet? Arī pašreiz likumdošana atļauj tiem bērniem, kuri ir gatavi skolai, uzsākt mācības no sešu gadu vecuma, tāpēc zināmā mērā tā ir izšķiršanās, tomēr tas jādara ne tādā veidā, kā tika piedāvāts no Izglītības un zinātnes ministrijas puses. Ja tiešām vēlamies, lai skolēni agrāk pabeidz skolu, tad šo mērķi var realizēt, ejot arī pa citiem ceļiem. Varētu, piemēram, izskatīt kaut vai jautājumu par pāreju uz vienpadsmitgadīgu izglītību, kā tas bija agrāk (tas ir, pamatskola bija no 1.klases līdz 8.klasei, nevis no 1.klases līdz 9.klasei), pārstrādājot saturu gan sākumskolā, gan arī pamatskolā. Varētu arī sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai ietvert kā obligāto izglītību (kā tas ir, piemēram, Polijā), nosaucot to par nulles klasi un ietverot kopējā izglītības sistēmā. Es domāju, ka esošajā situācijā ir svarīgi runāt nevis par šo reformu, kas šobrīd, es uzskatu, nav pārāk aktuāla, bet vairāk jārunā… Ja mēs gribam par darba tirgu runāt, tad jārunā par vidējās izglītības reformas nepieciešamību (piemēram, par vidusskolas posma atdalīšanu no pamatskolas posma, kā tas ir visā Eiropā un kā to tagad veic Polija, Somija un pašreiz plāno arī Igaunija). Tad mēs atrisināsim arī vairākus ar darbaspēku saistītus jautājumus, jo vidusskolā mācīsies pārsvarā tie bērni, kas tiešām grib startēt uz augstskolu. Un pārējie… arī viņi iegūs vidējo izglītību, bet - profesionālo izglītību. Mēs redzam, ka galvenā problēma ir tā, ka bērni nezina, kurp iet. Profesionālā (karjeras) izglītība un profesionālā orientācija ir ļoti zemā līmenī, un mēs viņus mācām līdz 19 gadu vecumam. Varbūt arī jāuzlabo mūsu likumdošana, jo tomēr, salīdzinot likumdošanu daudzās valstīs, arī tajā pašā Vācijā… Latvijā bērniem jāuzsāk mācības tajā kalendārajā gadā… tieši tajā kalendārajā gadā, kurā viņiem paliek septiņi gadi, bet citās valstīs ir norādīts konkrēts datums (piemēram, Vācijā tas ir 30.aprīlis, citās zemēs tas ir 30.jūnijs vai 30.jūlijs, Igaunijā tas ir 1.oktobris). Un šī diferenciācija ir pietiekami liela. Tāpēc mums 1.klasē nonāk bērni gan sešu gadu vecumā, gan gandrīz septiņgadīgie vai gandrīz astoņgadīgie. Ļoti liela vecumu diferenciācija mums ir! Un, ja runā par citām valstīm, piemēram, par tā saukto Vācijas modeli, tad var teikt, ka Vācijā, neskatoties uz to, ka likums tur nosaka obligāto izglītību no sešiem gadiem, Vācijā tomēr 51 procents vecāku nespēj to nodrošināt, tāpēc bērni nāk uz skolu tikai no septiņu gadu vecuma. Tad, lūk, tādi rezultāti ir arī citās valstīs! Jāizdiskutē, ko mēs saprotam vispār ar pirmsskolas izglītību Latvijā, jo esošajā situācijā pirmsskola mums sākas jau no pusotra gada vecuma tikai tāpēc, ka valsts pārstāj maksāt māmiņu algas un vecākiem nav kur vairs likt bērnus. Un līdz sešu gadu vecumam tā turpinās. Kā ir citās valstīs? Tā nav obligāta vispār. Jāņem vērā arī sociālie apstākļi. Citur Eiropā vecākiem ir garantēta nepilna darba diena, tāpēc piecgadīgos un sešgadīgos var uz dažām stundām aizvest uz skolu un pēc tam paņemt bērnus. Mēs to nevarēsim nodrošināt. Vai Latvijā būtu iespējams tāds valsts atbalsts un likumdošana? Diez vai. Mūsdienās nav viennozīmīga skaidrojuma, no cik gadiem bērns ir gatavs sākt mācības skolā, un par to var spriest tikai pēc plašiem pētījumiem pirmsskolas iestādēs un pēc skolu skolotāju profesionālās darbības pieredzes un tajā balstītiem nopietniem apgalvojumiem. Ceram, ka arī Izglītības un zinātnes ministrija nākotnē ņems to vērā un, neskatoties uz ekonomisko krīzi, izvērtēs, kādas reformas izglītības sistēmā tomēr ir vairāk nepieciešamas un aktuālas. Un, ja tā arī realizēs šīs reformas, tad tikai pamatojoties uz plašiem pētījumiem un diskusijām. Paldies.".
• 2009_10_29-seq14 language "lv".
• 2009_10_29-seq14 speaker Janis_Duksinskis-1963.
• 2009_10_29-seq14 mentions Q822919.
• 2009_10_29-seq14 mentions Q211.
• 2009_10_29-seq14 mentions Q3744607.
• 2009_10_29-seq14 mentions Q957126.
• 2009_10_29-seq14 mentions Q191.
• 2009_10_29-seq14 mentions Q193089.
• 2009_10_29-seq14 mentions Q458.
• 2009_10_29-seq14 mentions Q33.
• 2009_10_29-seq14 mentions Q159.
• 2009_10_29-seq14 mentions Q142.
• 2009_10_29-seq14 mentions Q80021.
• 2009_10_29-seq14 mentions Q183.
• 2009_10_29-seq14 mentions Q36.
• 2009_10_29-seq14 mentions Q179830.
• 2009_10_29-seq14 mentions Q7164.
• 2009_10_29-seq14 mentions Q17.
• 2009_10_29-seq14 mentions Q1854796.
• 2009_10_29-seq14 mentions Q1756085.
• 2009_10_29-seq14 mentions Q72360.