Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_10_22-seq353> ?p ?o. }

• 2009_10_22-seq353 type Speech.
• 2009_10_22-seq353 number "353".
• 2009_10_22-seq353 date "2009-10-22".
• 2009_10_22-seq353 isPartOf 2009_10_22.
• 2009_10_22-seq353 spokenAs 139.
• 2009_10_22-seq353 spokenText "Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šis ir ārkārtīgi sensitīvs jautājums, un, kā jau komisijas vadītāja minēja, par šo jautājumu komisijā bija garas debates. Par to diskutēja gan Juridiskā komisija, gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, gan arī Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija, un šim jautājumam nav viennozīmīga risinājuma. Jo patiešām šis ir jautājums par uzticību. Vai mēs uzticamies bāriņtiesām? Vai mēs uzticamies aizbildņiem? Un kam mēs uzticamies vairāk? Pēc būtības gan bāriņtiesas, gan aizbildņa pienākums un galvenā atbildība ir rūpēties par bērna labākajām interesēm. Bet, protams, ir gadījumi, kad attiecībā uz šīm interesēm bāriņtiesu un aizbildņu viedoklis nesakrīt. Mēs nupat dzirdējām kāda aizbildņa viedokli, un šis ir tieši tāds gadījums… Patiešām, šī situācija nav apskaužama, tā ir grūta. Es neesmu bāriņtiesu advokāte, taču uzskatu, ka bāriņtiesu darbinieki veic ārkārtīgi grūtu un ārkārtīgi sarežģītu uzdevumu. Un arī viņi savā darbā ir pieļāvuši virkni kļūdu. Taču šis darbs, kas viņiem ir jāveic katru dienu, ir ārkārtīgi grūts. Īpaši šodien, apstākļos, kad daudzās ģimenēs arvien lielāka kļūst depresija, bet pašvaldību iespējamā palīdzība ir ārkārtīgi ierobežota. Mums ir pieejams arī Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas viedoklis, kuru minēja arī Juridiskās komisijas vadītāja un kurā ir teikts, ka, ja bāriņtiesas lēmumi par bērna aprūpes tiesību atjaunošanu nestāsies spēkā un nebūs izpildāmi nekavējoties, kā tas būs, ja tiks atbalstīts kāds no šiem priekšlikumiem, tad bērnam būs liegta iespēja atgriezties ģimenē tūlīt pēc bāriņtiesas lēmuma par aprūpes tiesību atjaunošanu pieņemšanas. Mēs zinām, kādi ir lietu izskatīšanas termiņi administratīvajās tiesās, un mēs saprotam, ka šādā gadījumā tiesības dzīvot ģimenē bērnam var būt liegtas pat vairākus gadus. Ievērojot šos apstākļus, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija neatbalsta šo priekšlikumu. Un faktiski jau problēma ir nevis jautājumā par lēmuma spēkā stāšanās kārtību, bet gan tajā aspektā, ka starp aizbildni un vecākiem izveidojas strīds par saskarsmi un aizgādību, kas risināms tiesā civiltiesiskā ceļā. Šis strīds ir starp bāriņtiesu un aizbildni, cīnoties par to, kas bērna interesēs būtu visatbilstošākais. Kolēģi! Es vēlos uzsvērt to, ka aizbildņa uzdevums saskaņā ar Civillikumu ir aizvietot vecākus uz laiku. Uz laiku, kamēr bērns ir palicis bez vecāku gādības. Šajā laikā aizbildnis pārstāv viņa intereses. Tāpēc šā veida aprūpe nevar tikt uzskatīta par pastāvīgu ģimeni. Vēl lielāka problēma… lielākā problēma ir tā, ka, paņemot mazus bērnus aizbildnībā, viss ir ārkārtīgi labi, kamēr šie bērni ir mazi un aizbildņi saņem atlīdzību (lai gan ļoti neliela, tā tomēr ir atlīdzība), bet, kad pieaug šie bērni un nāk pusaudža gadi, tad ir ļoti daudz tādu gadījumu, kad šie bērni atgriežas bērnunamā. Un tad jau šie bērni ir ar dubultu noraidījumu - viņus ir pametuši bioloģiskie vecāki, un nu viņus vēl pamet arī audžuģimene, pamet vēl arī aizbildņi. Tā ir situācija, kādu mēs nekādā veidā nevaram pieļaut! Tāpēc es gribu vēlreiz uzsvērt, ka šī alternatīvā aprūpe - neatkarīgi no tā, vai tā būtu aizbildnība, vai tā būtu audžuģimene, - ir aprūpe uz laiku un ka tikai adopcija spēj bērnam nodrošināt tiesības - tādas, kādas tās būtu, ja bērns būtu audzis bioloģiskajā ģimenē. Tā tas ir tikai adopcijas gadījumā. Neskatoties uz to, es tiešām ļoti novērtēju katra aizbildņa ieguldījumu katra bērna audzināšanā. Tas ir milzīgi liels darbs, bet - es vēlreiz uzsveru! - tā ir aprūpe uz laiku, līdz bērns var atgriezties vecāku aprūpē vai arī tiek adoptēts. Par nožēlu, vairākums aizbildņu nevēlas šos bērnus adoptēt, bet nepiekrīt arī tam, ka šos bērnus adoptē citi. Līdz ar to pēc pilngadības sasniegšanas bērns kļūst par potenciālu sociālo pabalstu saņēmēju līdz pat 24 gadu vecumam. Kolēģi! Ir skaidrs, ka ar vienu likuma grozījumu mēs nevaram šo problēmu atrisināt. Vēl vairāk. Man ir bažas, ka, atbalstot šos priekšlikumus, mēs šo situāciju vēl tikai sarežģīsim. Diskutējot par šo priekšlikumu Juridiskajā komisijā, izskanēja arī priekšlikums, ka būtu nepieciešams noteikt kādu pārejas laiku, kurā būtu nepieciešama sadarbība starp aizbildni vai audžuģimeni un bērna vecākiem, lai nodrošinātu bērnam pēc iespējas saudzējošāku pāreju, lai bērns varētu atgriezties bioloģiskajā ģimenē vai iegūt jaunu ģimeni adopcijas ceļā. Iegūt pastāvīgu ģimeni, nevis kādu pagaidu risinājumu. Kolēģi, vēlreiz uzsveru: šis nav risinājums! Balsojumā par šo priekšlikumu mēs atturēsimies. Bet, es ceru, gatavojot šo likumprojektu uz trešo lasījumu, kā arī veicot nepieciešamos grozījumus Civillikumā, mēs varēsim izveidot tādu sistēmu, kas visvairāk atbilstu bērna ilgtermiņa...".
• 2009_10_22-seq353 language "lv".
• 2009_10_22-seq353 speaker Inese_Slesere-1972.
• 2009_10_22-seq353 mentions Q211.
• 2009_10_22-seq353 mentions Q8436.