Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_10_22-seq349> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2009_10_22-seq349 type Speech.
- 2009_10_22-seq349 number "349".
- 2009_10_22-seq349 date "2009-10-22".
- 2009_10_22-seq349 isPartOf 2009_10_22.
- 2009_10_22-seq349 spokenAs 100.
- 2009_10_22-seq349 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Nedaudz paturpināšu Muižnieces kundzes teikto. Gan Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdēs, gan arīdzan Juridiskās komisijas sēdēs šis jautājums tika ļoti plaši izdiskutēts, un tiešām jāatzīst, ka grozījumi Bāriņtiesu likumā nebūtu tas labākais risinājums. Īsi paskaidrošu, kāpēc. Cik saprotu, problēma ir tur - jautājumā, kā efektīvāk risināt situāciju, ja pastāv bažas vai ja ir acīmredzami pierādījumi, ka bāriņtiesas lēmums varētu būt bērna interesēm neatbilstošs vai attiecībā pret bērna interesēm pat diskriminējošs. Konkrēti vēl par lēmumu par bērna aprūpes tiesību atjaunošanu. Spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka bāriņtiesas lēmums stājas spēkā un izpildāms nekavējoties. Savukārt potenciālie grozījumi paredz, ka šis lēmums nestājas spēkā nekavējoties. No tā jāsaprot, ka tas notiek vispārējā kārtībā - Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. Runājot par otro daļu, proti, par to, ka pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību, izņemot gadījumu, kad atjaunotas bērna aprūpes tiesības, būtu jāmin diezgan svarīgs faktors. Pieņemsim, ka šie grozījumi stājas spēkā. Piemēram, tiek pārsūdzēts bāriņtiesas lēmums, bet tiesāšanās process pēdējā instancē beidzas ar to, ka bāriņtiesas lēmums tiek atstāts spēkā. Ir pagājuši vairāki gadi, bērns vēl jo vairāk pieradis pie audžuģimenes vai arī ārpusģimenes aprūpes sniedzēja, ir nepamatoti iztērēti valsts līdzekļi, un arī bioloģiskajiem bērna vecākiem ir tiesības sniegt tiesā prasību par kaitējuma atlīdzināšanu. Protams, nevar arī izvairīties no tā, ka šo situāciju varētu izmantot negodprātīgi aizbildņi, audžuģimenes vai aprūpes iestādes. Un pats svarīgākais. Iznāk, ka jebkura ārpusģimenes aprūpes veida mērķis ir sniegt bērnam aprūpi uz laiku. Bet, kā jau minēju, mēs ļoti labi saprotam problēmu un nenoliedzam to. Savukārt, ja papētām statistiku, tad redzam, ka 2008.gadā bāriņtiesas izdeva 13 573 lēmumus, no kuriem tika administratīvajā tiesā pārsūdzēts 41 lēmums un tikai trīs lēmumi tika atcelti. Kā jau noskaidrojās Saeimas Juridiskās komisijas sēdē un kā to piedāvāja arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji, tiešām loģiskākais risinājums varētu būt Civillikumā. Jau šobrīd Tieslietu ministrijā notiek darbs pie Civillikuma grozījumiem, un tajā piedalās arī Labklājības ministrijas pārstāvji. Varu atgādināt, ka 2006.gadā, kad tika pieņemts šis likums - Bāriņtiesu likums -, Saeimā, skatot šo jautājumu, nebija diskusijas par 49.panta grozījumiem, par tā normām. Savulaik ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās Tieslietu ministrijas ierēdņi, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra padomniece, Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori, un darba grupas lēmums bija atstāt negrozītu 49.pantu. Tāpēc aicinu balsot pret šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību.".
- 2009_10_22-seq349 language "lv".
- 2009_10_22-seq349 speaker Andrejs_Stakis.
- 2009_10_22-seq349 mentions Q822919.
- 2009_10_22-seq349 mentions Q1771611.
- 2009_10_22-seq349 mentions Q8436.
- 2009_10_22-seq349 mentions Q130614.