Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_10_22-seq208> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 2009_10_22-seq208 type Speech.
- 2009_10_22-seq208 number "208".
- 2009_10_22-seq208 date "2009-10-22".
- 2009_10_22-seq208 isPartOf 2009_10_22.
- 2009_10_22-seq208 spokenAs 50.
- 2009_10_22-seq208 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Līdz ar šo likumprojektu notiek atgriešanās pie tā, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi izmantot tarifu ieņēmumus ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām. Kolēģis Kraukļa kungs, runājot par šo likumprojektu, vienmēr publiski ir uzsvēris, ka grozījumiem ir jāstājoties spēkā steidzami, lai ziedojumu saņēmēji, piemēram, bērni, invalīdi, kultūras darbinieki, sieviešu un vides organizācijas, sportisti un citi varētu arī šogad saņemt ziedojumus. Mērķi, protams, ir cēli. „Pilsoniskā Savienība” atbalsta ziedojumus, ja tie ir izlietoti godīgi un caurskatāmi. Taču mēs vēlētos nedaudz raksturot konkrētos mērķus, kādiem ziedo, piemēram, divi no lielākajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, par kuru pakalpojumiem iedzīvotājiem ir jāmaksā visaugstākie tarifi Baltijā. Kā raksta vakardienas „Dienas Bizness”, tie abi ietilpst Latvijas vērtīgāko kapitālsabiedrību zelta fonda pirmajā sešniekā. Un, proti, visupirms par vienu privāto kapitālsabiedrību, kurā kapitāldaļas pieder arī valstij. 2008.gadā tā ir ziedojusi aptuveni 1 miljonu 700 tūkstošus latu. No šiem ziedojumiem gandrīz 1,5 miljoni latu sastāda summu, tātad 85 procentus, kurus saskaņā ar likumu neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Kas tad ir bijuši, godātie kolēģi, tie laimīgie, kam tā naudiņa ir aizgājusi? Latvijas Neredzīgo biedrībai - 120 lati, Bērnu paliatīvās aprūpes biedrībai - 1393 lati, Latvijas Bērnu fondam - 12 601 lats. Nedaudz arī kultūrai, lielākoties Latvijas Nacionālajai operai. Taču lauvas tiesu, aptuveni 80 procentus no visa tā, ir saņēmušas pazīstamas un arī mazpazīstamas sporta organizācijas. Piemēram, biedrība „Barons” - 339 500 latu, Latvijas Futbola federācija - 338 000, Latvijas Olimpiskā komiteja - 308 550, APM Motosporta biedrība - 242 500. Runājot par otru kapitālsabiedrību, kuras tarifi ir bijuši ļoti augsti un kurā gan nav valstij piederošu kapitāldaļu, situācija ir līdzīga. 2008.gadā ir ziedots vairāk nekā 730 tūkstoši latu, ar uzņēmumu ienākuma nodokli neapliekamā summa ir aptuveni 620 tūkstoši latu. Tiesa gan, jāuzsver, ka šī kapitālsabiedrība ir liela Latvijas Nacionālās operas mīļotāja, jo mūsu Baltajam namam 2008.gadā tā ir ziedojusi 130 tūkstošus latu. No pārējās summas Latvijas Bāreņu biedrībai ir ziedoti 500 lati, bērniem ar kustību traucējumiem - 3 tūkstoši un Latvijas Bērnu fondam, tiesa gan, salīdzinoši diezgan liela summa - 60 tūkstoši latu. Taču lielākā daļa arī no šiem ziedojumiem aizgājusi tā sauktajam lielajam sportam: 130 tūkstošus saņēmusi Latvijas Tenisa savienība, 100 tūkstošus - Latvijas Basketbola savienība, 50 tūkstošus - Latvijas Olimpiskā komiteja. Nav aizmirsta arī Latvijas Ūdens motosporta federācija - tā saņēmusi 10 tūkstošus. Kā zināms, šī federācija un tās komanda Power boats team, kuras nosaukums, šķiet, tulkojams kā „Rīgas ātrgaitas kuteru komanda”, ir ļoti iecienīta ziedotāju aprindās. Vides aizsardzībai salīdzinājumā ar iepriekšminēto ir aizgājuši „santīmi”: pirmajā gadījumā - 6 tūkstoši, otrajā gadījumā - 5500 latu. Tātad, Līdakas kungs, zvēriņiem un putniņiem ir atbirušas tikai tādas drupačas no lielā dzīru galda. Runājot par sportu, jānorāda, ka tā sauktā lielā sporta panākumu ķīla ir sporta nodarbības skolās un īpaši sporta skolās, no kurām daudzas šodien tiek likvidētas, bet palikušajām skolām būtiski samazināts finansējums. Konsultējoties ar speciālistiem, noskaidrojās, ka vienas sporta skolas uzturēšanai gadā minimāli, pašu nepieciešamāko funkciju pildīšanai, nepieciešami vidēji 50-60 tūkstoši latu. Atsevišķos gadījumos 80 tūkstoši. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik saņem viens sporta funkcionārs gadā. „Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nav izvērtēts, vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju ziedojumi atstāj būtisku ietekmi uz tarifu lielumu, nav izvērtēta arī caurskatāmība šo ziedojumu izlietošanā. Kā zināms, nepietiekama kontrole rada risku, ka ziedotie līdzekļi netiek izlietoti paredzētajam mērķim, bet nonāk pavisam citās kabatās. Mēs aicinām neatbalstīt šo likumprojektu. Mēs nevaram piekrist, ka naudu, kurai būtu jāienāk valsts budžetā, sadala uzņēmēji pēc deguniem. Godātie kolēģi! Velkot paralēles ar pagājušās ceturtdienas sēdē notikušajām debatēm sakarā ar Valsts karoga likuma projektu, es aicinu gan latviski domājošos, gan krieviski domājošos, gan arī nedomājošos atvērt acis, bet neaizvērt muti. Kā savulaik ir teicis angļu rakstnieks Stīvensons…".
- 2009_10_22-seq208 language "lv".
- 2009_10_22-seq208 speaker Ilma_Cepane-1947.
- 2009_10_22-seq208 mentions Q211.
- 2009_10_22-seq208 mentions Q2660080.
- 2009_10_22-seq208 mentions Q39731.
- 2009_10_22-seq208 mentions Q630231.
- 2009_10_22-seq208 mentions Q1185588.
- 2009_10_22-seq208 mentions Q16361519.
- 2009_10_22-seq208 mentions Q1605956.