Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_10_22-seq10> ?p ?o. }

• 2009_10_22-seq10 type Speech.
• 2009_10_22-seq10 number "10".
• 2009_10_22-seq10 date "2009-10-22".
• 2009_10_22-seq10 isPartOf 2009_10_22.
• 2009_10_22-seq10 spokenAs 139.
• 2009_10_22-seq10 spokenText "Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi deputāti! Par reformām augstākajā izglītībā pēdējā laikā ir notikušas daudzas diskusijas un sēdes (arī vakar Rīgas Tehniskajā universitātē notika diskusija par šo tēmu, un šodien Latvijas Universitātē turpina diskutēt), taču šīs tēmas aktualitāte nemazinās. Tieši otrādi! Tāpēc mūsu frakcijas, LPP/LC frakcijas, pieprasījums, neskatoties uz ilgo izskatīšanas procedūru, ir svarīgs arī tagad. LPP/LC frakcija pieprasījumu par strukturālām reformām augstākajā izglītībā bija adresējusi Ministru prezidentam Dombrovska kungam, taču viņš uz komisiju ierasties nevarēja, jo bija komandējumā, tāpēc deleģēja Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgās personas - ne izveidotās darba grupas priekšsēdētāju vai līdzpriekšsēdētāju, ne arī kādus vietniekus, bet pavisam citus cilvēkus. Arī rakstisku atbildi neesam saņēmuši, jo komisijas locekļi uzskatīja, ka izveidotā darba grupa vēl turpina strādāt. Daži deputāti uzskatīja, ka pieprasījums ir jānoraida, kā mēs arī jau tikko dzirdējām, un ka nevajag celt paniku. Bet kāpēc tad sabiedrībā rodas neapmierinātība, baumas, neuzticība un pretestība reformām? Galvenokārt divu apstākļu dēļ. Pirmkārt, īpatnēju, likumdošanai neatbilstošu lēmumu gatavošanas procedūras dēļ, tieši tā, kā tas ir šajā gadījumā. Kaut kāda vēstule, diezgan šaura cilvēku loka iniciatīva, īpatnēji izveidota darba grupa, kas bija galvenais faktors… Paziņojums presē, un tā tālāk… Otrkārt, netiek izskaidroti reformu galvenie mērķi un netiek uzklausītas sabiedrības domas un viedokļi. Arī tas ir diezgan graujoši. Atcerēsimies nedaudz šā jautājuma vēsturi, notikumu hronoloģiju! Ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību LPP/LC frakcijas deputāti ieguva informāciju, ka, pamatojoties uz premjera Dombrovska rezolūciju, uz sabiedrībā pazīstamu cilvēku parakstītu vēstuli, kurā izteiktas bažas par augstākās izglītības attīstību un kvalitāti Latvijā, izveidota darba grupa valdībā. Ekonomikas ministrs Kampars izdeva rīkojumu par darba grupas sastāvu un pats sevi nozīmēja par grupas vadītāju. Darba grupā tika iekļauti arī citi pazīstami cilvēki, piemēram, finanšu ministrs Repšes kungs, Latvijas Universitātes rektors Auziņš, Augstākās izglītības padomes vadītājs… Par grupas vadītāja vietnieku nozīmēja izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi. Arī tas īsti nav skaidrs, kāpēc. Mums un arī augstskolu, daudzu augstskolu, rektoriem bija neskaidra šāda grupas izveides loģika. Pēc tikšanās LPP/LC frakcijā ar ekonomikas ministru Kampara kungu noskaidrojām, ka viņš darba grupā ir tikai tā saucamais moderators. Iespējams, premjers tā bija nolēmis, izmantojot ekonomikas ministra milzīgo pieredzi augstākās izglītības jautājumos. Vadoties pēc šādas loģikas, valdībā izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe varētu vadīt darba grupu, piemēram, par enerģētikas tirgus problēmām un arī būt moderatore. Izrādās, mums daudzi ministri ir moderatori, nevis ministri vairs. Pēc pēdējās informācijas, tagad ir divi vadītāji jeb līdzpriekšsēdētāji - gan ekonomikas ministrs, gan izglītības un zinātnes ministre. Nu diezgan traģikomiski! No kura tad prasīsim atbildību? Vienu ceturtdienu viens vada darba grupu, otru ceturtdienu - otrs. Atbilstoši rīkojumam darba grupai darbs jābeidz bija… būs jābeidz 1.novembrī. Bet māc šaubas, vai līdz tam laikam varēs pieņemt konkrētus lēmumus. Arī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe mūsu frakcijas, LPP/LC frakcijas, sēdē atzina, ka negaida no darba grupas lielu ieguldījumu. Augstākās izglītības reformas jautājumi tiek risināti atbilstoši Augstskolu likuma 70.panta 5.punktam, kas noteic, ka tieši Augstākās izglītības padome izstrādā priekšlikumus par augstskolu struktūras maiņu valstī. Pieprasījumu komisijā Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs skaidroja, ka Ministru kabinets var izveidot jebkuru darba grupu un lemt par jebkuriem jautājumiem. Bet kāda tad jēga ir likuma normām? Kampara kungs neieviesa skaidrību un nepārliecināja mūsu frakciju par grupas labajiem nodomiem. Tieši otrādi! Sabiedrībā nonāca viena šīs darba grupas locekļa - Latvijas Universitātes rektora Auziņa - ideja par megauniversitātes izveidošanu Latvijā. Tāpēc mūs māc bažas par šādas darba grupas izveidošanas iespējamo korporatīvo un slepeno raksturu. Vai šis projekts nebija šauru politisku un materiālu apsvērumu vadīts? A.Kampars vakar Rīgas Tehniskajā universitātē notikušajā publiskajā diskusijā norādīja, ka krīze ir iespēju laiks, ka šādas „okeāna viļņošanās” laikā var daudz ko realizēt. Jā. Var tālu aizpeldēt, ja pareizi izvēlas veidu un stratēģiju - vēju, buras, kapteini, bet var arī dziļi nogrimt. A.Kampars nav šīs grupas kapteinis. Viņam nav nepieciešamās informācijas un zināšanu, lai tādu grupu vadītu. Ministriem nav jābūt tikai moderatoriem. Tāpēc arī Latvijas lielāko augstskolu rektori izteica neuzticību šādai darba grupai. Medijos izteica viedokli daudzas augstskolas, gandrīz visas, studenti, pat reliģiskās konfesijas. Sākta parakstu vākšana. Un kā zibens spēriens no debesīm nāca no valdības un Izglītības un zinātnes ministrijas informācija, ka 2010.gada budžeta paketē būs samazinājums augstākajā izglītībā par 31 procentu. Izglītības un zinātnes ministrija jau nolaidusi rokas, un valdība arī necīnās. Augstākajā izglītībā nevajag nepārdomātu ideju realizāciju. Tas tikai pasliktinās gan izglītības pieejamību reģionos, gan kvalitāti. LPP/LC frakcijas deputāti neiebilst pret iespējamām reformām kā tādām, bet tikai tad, ja tās sekmēs kvalitāti un attīstību. Vakar publiskajā diskusijā Rīgas Tehniskajā universitātē Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Stradiņa kungs izteica tādu interesantu domu: augstākā izglītība Latvijā nav nemaz tik slikta, tā ir adekvāta mūsu valstij un pat vēl labāka. Nu, bet tas nenozīmē, ka reformas nav jāveic un nav problēmu. Daži fakti situācijas raksturojumam. Latvijā ir 125 350 studentu, un tā ieņem otro vietu pasaulē pēc studentu un iedzīvotāju proporcijas (566 studenti uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju), un jau vairākus gadus mēs taj�� esam bijuši (pirmajā vietā ir Kanāda, mēs esam uzreiz aiz Kanādas). Zinātnisko pētījumu un atklājumu jomā Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropā. Finansējums uz vienu studentu ir viens no zemākajiem Eiropā. Studentu atbirums augstākajā izglītībā - 20 procentu. Tikai 46 procentiem akadēmiskā personāla ir zinātniskais grāds. Ir 60 augstākās izglītības iestādes, no tām 26 ir jaunizveidotas koledžas. No 60 augstākās izglītības iestādēm 44 atrodas Rīgā - 73 procenti. Latvijā darbojas 69 augstskolu filiāles! Ne tikai Latvijas vien. Reģistrētas 133 zinātniskās iestādes! Mums ir arī ļoti zemi starptautiskie kvalitātes reitingi. Esam 2000. vai 4000.vietā... Nu tādi mēs esam. Vakar bija interesanta publiskā diskusija Rīgas Tehniskajā universitātē par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē. Darba grupa prezentēja starpziņojumu - kā Ķīļa kungs minēja, Progresa ziņojumu. Ķīļa kungs informēja arī par galvenajiem mērķiem un saturu, kāds ir šīm strukturālajām reformām, atzīmēja galvenos mērķus. Tie ir it kā saprotami, bet tie tika precizēti. Tie ir šādi: resursu - gan cilvēku, gan finanšu - izmantošanas efektivitāte, mācību un pētniecības kvalitātes uzlabošana, internacionalizācija, globalizācija, un pēdējais ir sasaiste ar ražošanu un tautsaimniecību. Bet man personīgi, piedaloties šajā diskusijā un to uzklausot, vairāk interesēja nevis darba grupa un Ķīļa ziņojums, bet pārējo cilvēku, kas piedalījās debatēs, publiskajās debatēs, paneļdiskusijās, domas. Un tās bija diezgan interesantas. Izglītības un zinātnes ministres teiktais, ka viņa gaida no augstskolām, to senātiem atbildi, kāpēc Latvijas augstskolas nav iekļautas starptautiskajos izglītības kvalitātes reitingos, izraisīja akadēmiskā personāla smīnu: it kā pašai izglītības un zinātnes ministrei nav jāzina par to! Latvijā šobrīd, kā tas jau vairākkārt tika atgādināts, nav nekādas atbilstošas izglītības un zinātnes attīstības stratēģijas, programmas. Esošā ir 2002.-2010.gadam; tas absolūti neatbilst pašreizējai situācijai. Kāpēc reformas noteikti jāveic? Galvenie ir divi aspekti. Pirmais - tā ir demogrāfija: 2015.gadā studentu skaits augstskolās būs par 50 procentiem mazāks. Otrs noteikti ir nepietiekamais finansējums, kādu valdība spēj nodrošināt augstākajai izglītībai. Darba grupa piedāvā piecus modeļus. Var diskutēt, kurš no tiem ir labāks. Varbūt labāks ir pirmais? Bet diez vai ir tā, ka neko nevajag darīt. Vai varbūt labākais ir piektais, ko piedāvā Auziņa kungs, - ka visas augstskolas vajag apvienot vienā augstskolā - universitātē? Bet diez vai. Tāpēc jādiskutē arī par pārējiem modeļiem vai arī par kādu integrētu modeli. Priekšlikumi. Augstāko izglītību varētu koncentrēt ap sešām universitātēm. Nekādā gadījumā negribas piekrist priekšlikumam par kaut kādas megauniversitātes izveidošanu. Var būt arī viena vai divas zinātniskās... universitātes ar īpašu statusu; pieņemsim, tā būtu vai nu Latvijas Universitāte, vai Rīgas Tehniskā universitāte. Novērst to, ka ir virkne nevajadzīgu filiāļu, samazināt skaitu. Novērst izglītības programmu dublēšanos, sociālo zinātņu un tehnoloģiju disproporciju. Eiropā ir apmēram 60 procenti... Somijā kaut vai... 60 procenti tehnisko universitāšu, Latvijā - tikai 15... Sakārtot koledžu sistēmu. Darba grupa nez kāpēc par šiem jautājumiem pagaidām vēl nediskutēja. Latvijā, kā es jau minēju, ir 26 koledžas. Viena no mikroreformām varētu būt šo koledžu integrēšana augstākās izglītības sistēmā un pievienošana, burtiski pievienošana, universitātēm un citām augstskolām, kā tas notika, piemēram, ar medicīnas koledžām Rīgā. Koledžu izglītība vispār ir interesanta. Mēs redzam reklāmu - „Elitāra augstākā izglītība - divos gados!” Tas maldina sabiedrību! Zinātnisko institūtu integrācija augstskolās, universitātēs. Arī tas ir apsveicami, un tas jādara. Arī zinātnieki piekrīt šim faktam. Pārskatīt kritērijus privāto augstskolu un ārvalstu filiāļu atvēršanai Latvijā. Izskan doma, ka, jo vairāk studentu Latvijā, jo labāk tas ir. Ir izglītotāka sabiedrība. Bet kāda ir kvalitāte? Vai mēs spējam šo pieprasījumu apmierināt? Par to ir jādomā. Sakārtot universitāšu īpašuma jautājumus. Uzlabot izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmu - gan ārējo, gan iekšējo - un pilnveidot mācību saturu un studentu noslogotību. Skolā 1.klasē dažreiz stundu ir vairāk nekā dažas labas augstskolas mācību procesā dienas laikā. Arī tas ir fakts. Un nav izvērtēta un izkontrolēta praktisko nodarbību jēga. Palielināt prasības augstskolu akadēmiskajam personālam. Lielākām reformām paredzēt nopietnu papildu finansējumu, tā, kā ir, piemēram, Somijā, kur augstskolas pašas grib reformēties, lai saņemtu papildu naudu. Steidzīgi ir jāizdomā kritēriji un sistēma, kā privātais bizness un ražotāji var ienākt ar savu līdzfinansējumu. Tā, piemēram, Japānā, ASV un Anglijā 60 procentus no augstskolu budžetiem veido privātie fondi un dažādi ziedojumi. Kāpēc Latvijā tā nav? Kādi ir šķēršļi? Jānovērš šķēršļi izglītības eksportam. Jāizveido internacionalizācijas programma. Latvijā mēs daudz runājam, bet nekādu faktu nav. Lietuva un Igaunija jau sen ir izstrādājušas internacionalizācijas programmu un attīstības stratēģijas. Kāpēc Latvijai nav? Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā ir klusums par šo jautājumu. Steidzīgi ir jāpieņem Augstākās izglītības likums, un tā ir politiķu atbildība. Mēs rektoriem solījām, ka tad, kad jaunais mācību gads, akadēmiskais, sāksies, būs pieņemts jaunā Augstākās izglītības likuma projekts. Arī vakar diskusijā tika minēts, ka pēc iespējas ātrāk tas likums ir jāpieņem. Un vēlāk, ja būs nepieciešams, to varēs arī pieregulēt. Un galvenais, ko atzīmēja visi diskusijas darbinieki, - nekādā gadījumā nepieļaut finanšu samazinājumu augstākajā izglītībā un zinātnē. Jāmeklē rezerves, jāmeklē varianti. Jāsaglabā universitāšu daudzveidība un arī reģionalitāte, un arī to tradīcijas jāievēro. Jāintegrē un jāveicina sadarbība ar ražotājiem, tautsaimniecību; jāveic klāsteru, kompetenču centru veidošana (iespējams, pa nozarēm). Jāveic arī augstskolu kooperācija. Kāpēc Rīgā nevar izveidot studentu pilsētiņu, kā tas ir jebkurā citā normālā Eiropas galvaspilsētā? Es kādu brīdi atpakaļ biju Sofijā. Biju tieši tādā studentu pilsētiņā, kur pakalpojumus saņem ļoti daudzu universitāšu studenti. Tur ir gan bibliotēkas, gan kopmītnes, gan arī citi pakalpojumi. Tāpēc mūsu frakcijas, LPP/LC frakcijas, pieprasījuma mērķis bija vairāk iesaistīt sabiedrību un arī politiķus šajā diskusijā, kā arī sekot līdzi valdības darbiem vai arī nedarbiem. Ceram, ka darba grupa, labāk jau bez Kampara kunga, tiks galā ar uzdevumiem un būs virzība arī tālāk. Paldies.".
• 2009_10_22-seq10 language "lv".
• 2009_10_22-seq10 speaker Janis_Duksinskis-1963.
• 2009_10_22-seq10 mentions Q822919.
• 2009_10_22-seq10 mentions Q211.
• 2009_10_22-seq10 mentions Q957126.
• 2009_10_22-seq10 mentions Q2660080.
• 2009_10_22-seq10 mentions Q37.
• 2009_10_22-seq10 mentions Q191.
• 2009_10_22-seq10 mentions Q193089.
• 2009_10_22-seq10 mentions Q33.
• 2009_10_22-seq10 mentions Q16.
• 2009_10_22-seq10 mentions Q498407.
• 2009_10_22-seq10 mentions Q17.
• 2009_10_22-seq10 mentions Q2576442.
• 2009_10_22-seq10 mentions Q411895.
• 2009_10_22-seq10 mentions Q7688157.
• 2009_10_22-seq10 mentions Q472.
• 2009_10_22-seq10 mentions Q1756085.