Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_10_15-seq7> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2009_10_15-seq7 type Speech.
- 2009_10_15-seq7 number "7".
- 2009_10_15-seq7 date "2009-10-15".
- 2009_10_15-seq7 isPartOf 2009_10_15.
- 2009_10_15-seq7 spokenAs 22.
- 2009_10_15-seq7 spokenText "Cienījamie klātesošie! Nepieciešamību atcelt ierobežojumus nepilsoņiem strādāt par advokātiem atzina ne tikai mūsdienu oficiālā tiesībsarga paaudze. Šādu atzinumu pirmo reizi bija devis jau 1996.gada decembrī Valsts cilvēktiesību birojs. Šis ierobežojums tika ieviests 1993.gada 27.aprīlī, tātad pirms 16 gadiem. Tiesībsargs savā atzinumā ir teicis, ka advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas. Savukārt tiesu vara ir valsts varas sastāvdaļa. Taču advokāts nerīkojas valsts vārdā, viņam primārās ir klienta, nevis valsts intereses, viņa lēmumi nav saistoši. Klientam ir brīva izvēle attiecībā uz advokātu, un tas nozīmē, ka valstij nav pamata iejaukties šajās tiesiskajās attiecībās ar papildu ierobežojumu uzlikšanu. Citāta beigas. Turklāt Latvijā ir atļauts veikt advokāta darbību arī ES valstu pilsoņiem. Šajā sakarā Latvijas tiesībsargs uzskata, ka pastāv vairākas jomas, attiecībā uz kurām normatīvajos aktos ES pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā Latvijas nepilsoņiem. Tas rada situāciju, ka Latvijā citu ES valstu pilsoņiem ir noteikts plašāks tiesību kopums nekā Latvijas nepilsoņiem, kuriem parasti ir ciešāka faktiskā saikne ar Latviju un nav tiesiskas saiknes ar citu valsti. Tātad būtu ieteicams pārvērtēt nepilsoņu tiesību apjomu un likumīgās intereses katru reizi, kad Latvijā kādas tiesības tiek piešķirtas ES pilsoņiem. Citāta beigas. Interesanti, ka ierobežojums nepilsoņiem strādāt par advokātiem nebūt nav Latvijas izgudrojums. Šāds ierobežojums pastāvēja ebrejiem Trešajā reihā. Turklāt Hitlera nacistiskie juristi sprieda pilnīgi pretēji nekā Latvijas tiesībsargs, pielīdzinādami advokātus nevis privātpersonām, kuras aizstāv klientus, bet gan varas ierēdņiem. Tieši šādus iebildumus pret tiesībsarga viedokli pēc 70 gadiem izvirza arī Latvijas Tieslietu ministrija. Vispār, salīdzinot ebreju stāvokli Hitlera laikos ar nepilsoņu stāvokli Dombrovska laikā, varētu saskatīt vēl dažas interesantas līdzības. Pirmkārt, ar tiem, kam agrāk bija politiskās tiesības, kuras vēlāk tiem atņēma ar vienu likumdošanas aktu. Latvijā tas bija Augstākās padomes lēmums, kura 18.gadadienu mēs atzīmējam šodien. Vācijā tas bija 1935.gada 15.septembra likums par reiha pilsonību, kurā ir rakstīts, ka ebrejs nevar būt par reiha pilsoni, viņam nevar būt arī balsstiesību politiskajos jautājumos, viņš nevar ieņemt amatus valsts iestādēs. Nirnbergas tribunālā tika minēti 12 normatīvie akti, ar kuriem ieviesa aizliegumus ebrejiem strādāt noteiktās profesijās. Šajā ziņā Latvija pavirzījusies daudz tālāk. Pie mums attiecībā uz nepilsoņiem ir 80 šādu aizliegumu. Profesiju aizliegumu ieviešana Vācijā, sākot ar 1935.gadu, bija tikai pirmais solis ebreju vajāšanā, un pēc četriem gadiem nacisti pārgāja pie ebreju jautājuma galīgās atrisināšanas. Par laimi, šajā jomā nepastāv pilnīga analoģija ar situāciju Latvijā, taču ievērību pelna tas fakts, ka nepilsoņu skaits 2009.gada pirmajā pusgadā tikai par 11 procentiem samazinājās uz viņu naturalizācijas rēķina, bet par 62 procentiem - uz nepilsoņu mirstības rēķina. Sakarā ar to aicinu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies.".
- 2009_10_15-seq7 language "lv".
- 2009_10_15-seq7 speaker Vladimirs_Buzajevs-1951.
- 2009_10_15-seq7 mentions Q211.
- 2009_10_15-seq7 mentions Q1771611.
- 2009_10_15-seq7 mentions Q183.
- 2009_10_15-seq7 mentions Q2090.