Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_10_15-seq332> ?p ?o. }
Showing items 1 to 9 of
9
with 100 items per page.
- 2009_10_15-seq332 type Speech.
- 2009_10_15-seq332 number "332".
- 2009_10_15-seq332 date "2009-10-15".
- 2009_10_15-seq332 isPartOf 2009_10_15.
- 2009_10_15-seq332 spokenAs 50.
- 2009_10_15-seq332 spokenText "Godājamie deputāti! Likumi ir dažādi. Ir tādi, kas dod tūlītēju ekonomisku efektu, un ir tādi, kas stiprina mūsu valsts valstiskumu un mūsu valsts simbolus. Šis likums noteikti pieder pie otrās kategorijas. Protams, no tā, vai mūsu karogs tiks pacelts vai netiks, nebūs tieši atkarīga mūsu valsts ekonomiskā labklājība, bet netieši tomēr gan. Jo mēs zinām, ka tikai tad mūsu darbam būs rezultāti, ja mums būs mērķis, kāpēc to darīt, un ja mēs stiprināsim valstiskuma apziņu visā mūsu sabiedrībā. Šis likums tātad tiešām ir ierindojams vienā kategorijā ar mūsu valsts Satversmes pantu, kas nosaka Latvijas valsts simbolus - himnu, ģerboni - un galu galā arī mūsu parlamenta eksistenci. Gribu uzsvērt, ka šis likums ir pieņemts, nekonsultējoties ar plašu sabiedrību. Iespējams, ka tikai tagad sabiedrība uzzinās, ka varētu būt plānotas pārmaiņas šādā ļoti svarīgā mūsu valstiskuma vizuālajā izpausmē. Tas nav sīkums! Šajā gadījumā šim grozījumam tiešām ir ļoti liela ietekme uz sabiedrisko apziņu, un vismaz diskusija ir nepieciešama. Protams, varam runāt par to, ka mūsu valstī tik tiešām šis karogs plīvo bieži, kaut gan es nedomāju, ka 14 dienas gadā apliecināt savu valstiskumu būtu pārāk smags pienākums. Protams, mēs varam runāt par to, kāda ir mūsu vēstures ietekme uz mūsu karoga pacelšanas politiku. Bet mūsu vēsture ir tāda, kāda tā ir, un ne velti mēs uzskatām, ka ceļš uz nākotni ir pagātnes apzināšanās, nevis norobežošanās no tās. Varētu runāt arī par to, ka tik tiešām nepieciešams izdarīt grozījumus citos šā likuma pantos, atbrīvojot no obligātā pienākuma uzvilkt valsts karogu cilvēkus, kuri sava fiziskā stāvokļa dēļ to gluži vienkārši nespēj izdarīt, bet ļoti iespējams, ka pati piemērotākā vieta šiem grozījumiem būtu Administratīvo pārkāpumu kodekss, jo šeit tiešām mums ir darīšana ar cieņu pret valsti, ar cieņu pret valsts simbolu, ar stabilu tradīciju un galu galā - ar plānotām nopietnām pārmaiņām sabiedriskajā domā, attieksmē pret mūsu valsti un tās simboliem. Pilnīgi noteikti iebilstu pret to, ka privātajām personām turpmāk būs ļauts ignorēt mūsu valsts sēru dienas. Noteikti iebilstu arī pret to, ka tiek samazināts to dienu skaits, kuras privātpersonām ir jāatzīmē kā mūsu valsts svētki. Un visbeidzot. Gribam to vai ne, šis priekšlikums tieši vai netieši sasaucas ar nākamo priekšlikumu, kas rosina negodināt mūsu valsts atceres, svētku un atzīmējamās dienas vispār. Starp šiem priekšlikumiem nav nemaz tik liela atšķirība, jo galu galā šis ir pirmais solis uz mūsu valsts pamatsimbolu nicināšanu. Aicinu šo priekšlikumu noraidīt. Paldies.".
- 2009_10_15-seq332 language "lv".
- 2009_10_15-seq332 speaker Ina_Druviete-1958.
- 2009_10_15-seq332 mentions Q211.