Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_10_08-seq2> ?p ?o. }

• 2009_10_08-seq2 type Speech.
• 2009_10_08-seq2 number "2".
• 2009_10_08-seq2 date "2009-10-08".
• 2009_10_08-seq2 isPartOf 2009_10_08.
• 2009_10_08-seq2 spokenAs 66.
• 2009_10_08-seq2 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Ministres kundze! Visi klātesošie! Nacionālā drošība, īpaši iekšpolitiskajā līmenī, ir viens no aktuālajiem valdības un sabiedrības jautājumiem. Sarežģītie ekonomiskie apstākļi pastiprina sociālo spriedzi un tiesisko neaizsargātību sabiedrībā. Ņemot vērā noziedzības pieauguma tendences, valsts amatpersonām ir rūpīgi jāseko līdzi drošības situācijai valstī un jānodrošina preventīvas darbības noziedzības mazināšanai. Tomēr kopumā 2008.gadā situācija nacionālās drošības jomā ir vērtējama kā stabila un apdraudējuma līmenis - kā zems. Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu esmu iesniedzis gadskārtējo ziņojumu par nacionālo drošību 2008.gadā un vēlos vērst jūsu uzmanību uz galvenajiem ziņojumā atspoguļotajiem jautājumiem. Pirmkārt, attiecībā uz ārpolitiku. Kā svarīgākie instrumenti Latvijas ārpolitiskās drošības veicināšanai nemainīgi saglabājas NATO un Eiropas Savienība. Nozīmīga valsts drošības politikas sastāvdaļa ir mūsu dalība EDSO, ANO, kā arī citos starptautiskajos forumos. Īpaša loma Latvijas un plašāka reģiona drošības stiprināšanā ir politiski militārajai sadarbībai ar Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, kā arī ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kas ir vērtējamas kā nozīmīgākais Latvijas stratēģiskais partneris. Aktualitāti starptautiskās drošības politikas darba kārtībā saglabā tradicionālie drošības politikas jautājumi - cīņa ar globālo terorismu, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana, reģionālie konflikti. Šajā kontekstā prioritāti saglabā Latvijas ieguldījums NATO operācijā Afganistānā un valsts atbalsts starptautiskajiem centieniem stabilitātes un attīstības veicināšanā Afganistānā plašākā nozīmē. Latvija konkrēti palīdz Afganistānas nacionālās armijas un policijas stiprināšanā, infrastruktūras projektu realizēšanā, izmantojot Latvijas attīstības sadarbības politiku. Mūsdienu pasaulē aizvien aktuālāki kļūst arī civilie izaicinājumi, piemēram, enerģijas resursu netraucēta pieejamība un kiberdraudi. Klimata pārmaiņas Ziemeļu puslodē gan paver iespējas attīstīt jaunus kuģošanas ceļus un pieeju nozīmīgiem enerģijas resursiem, gan rada saspīlējuma potenciālu līdz šim samērā drošā pasaules daļā. Saspīlējuma pieaugums un Arktikas militarizācija neapšaubāmi ietekmētu arī Baltijas reģionu. Ekonomiskās krīzes apstākļos Latvijai svarīgi turpināt centienus veicināt Eiropas Savienības saskaņotu un kopīgu rīcību, sekmējot enerģijas piegāžu diversifikāciju, alternatīvu enerģijas avotu meklēšanu un īstenojot politiku, kas mazinātu Eiropas Savienības neaizsargātību no ārējiem faktoriem. Šajā kontekstā svarīgi ir veicināt izpratni par Centrālāzijas valstu nozīmīgo lomu alternatīvu enerģijas resursu piegāžu nodrošināšanā. Aizvadītajā gadā jaunu izpausmi guvuši reģionālie konflikti. Gruzijas un Krievijas militārais konflikts apliecināja, ka konvenciālo militāro konfliktu draudi Eiropas kontinentā nav pagātne. Tas rada principiāli jaunu situāciju Eiroatlantiskajā telpā. Tajā pašā laikā Eiropas Savienības rīcība konflikta situācijā un Eiropas Savienības misijas izveidošanā parādīja, ka, rīkojoties dinamiski un vienoti un pastāvot dalībvalstu politiskajai gribai, Eiropas Savienība spēj būt nozīmīgs faktors konfliktu risināšanā. Lai gan netika panākta atgriešanās pie pirmskonflikta situācijas un Eiropas Savienības misijai bija liegta pieeja konfliktu teritorijām, Eiropas Savienības iesaistīšanās palīdzēja apturēt militārā konflikta eskalāciju. Gruzijā no 2008.gada 1.oktobra darbojas Eiropas Savienības novērotāju misija, kas savu darbu sāka jau divas nedēļas pēc lēmuma pieņemšanas par tās izveidi. No civilo krīžu vadības viedokļa misija ir nozīmīgs pasākums, jo tā ir redzama, tai ir skaidrs mandāts un tā dod konkrētus rezultātus. No mūsu interešu viedokļa ir svarīgi Eiropas Savienības dalībvalstīs arī turpmāk veicināt lielāku izpratni par Eiropas Savienības kaimiņu politikas nozīmi. Šajā ziņā jāņem vērā korekcijas, ko starptautiskajā drošības situācijā ievieš globālā ekonomiskā krīze, mazinot Eiropas valstu ietekmi un rīcības iespējas starptautiskās drošības darba kārtības izaicinājumu risināšanā. Eiropas iekšējo ekonomisko problēmu risināšanai iegūstot prioritāru nozīmi, vēl nozīmīgāka kļūst Latvijas aktīva ārpolitiskā rīcība, veicinot turpmāku Eiropas Savienības iesaisti reģionu drošības situācijas uzlabošanā, atbalstu konfliktu miermīlīgā risināšanā, uzticību veicinošu pasākumu ieviešanā un Eiropas Savienības Austrumu partnerības tālākā attīstībā. Eiropas Savienības misijas kontekstā jāturpina centieni panākt pilnīgu misijas mandātu izpildi, nodrošinot piekļuvi konfliktu reģioniem. Svarīgs starptautisko un Latvijas drošību ietekmējošs faktors ir masu iznīcināšanas ieroču izplatība, Irānas kodolprogramma un tās iespējamā militārā komponente, bet it īpaši Ziemeļkorejas kodolbruņošanās attīstība. Otrs jautājums. Attiecībā uz terorismu. Terorisma apdraudējums Latvijā pārskata periodā nav mainījies un ir saglabājies relatīvi zems. 2008.gada laikā Latvijā nav noticis neviens teroristisks akts, tostarp neviens noziedzīgs nodarījums, kas būtu saistīts ar teroristiskām darbībām. Tomēr Latvija aizvien vairāk iesaistās starptautiskos pretterorisma sadarbības projektos. Tas ir viens no svarīgākajiem pamatelementiem veiksmīgai cīņai pret starptautisko terorismu kopumā. Savukārt Latvijas iedzīvotāju apdraudējums ārvalstīs ir atkarīgs no draudu situācijas valstī, kurā persona atrodas. Ārējo teroristisko apdraudējumu valstij teorētiski var izraisīt arī atsevišķu teroristu grupu neapmierinātība ar Latvijas NBS dalību NATO pretterorisma un miera nodrošināšanas operācijās. Taču pārskata periodā apdraudējuma līmenis nav mainījies un vērtējams kā relatīvi zems un netiešs. Pašlaik nav konstatēts, ka Latvijā pastāvētu izteiktas un spēcīgas, galēji labējas vai kreisi orientētas ekstrēmistiskas vai radikālas organizācijas. Latvijas apstākļos var runāt par indivīdiem, personu grupām, kustībām vai organizācijām ar kreisi vai labēji orientētu ievirzi, kuru atbalstītajā ideoloģijā, paustajos uzskatos un atsevišķos gadījumos arī rīcībā ir saskatāmas ekstrēmisma pazīmes. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka, lai arī šobrīd sabiedrībā netiek pausts vērā ņemams atbalsts Latvijā esošām ekstrēmi orientētām grupām, kustībām vai organizācijām un to dalībnieku skaits ir neliels, tomēr, pasliktinoties sociālekonomiskajiem apstākļiem valstī, tādu grupu, kustību vai organizāciju nozīme, dalībnieku skaits un rīcības kapacitāte pārskatāmā periodā var būtiski palielināties un radīt apdraudējumu valsts un sabiedriskajai drošībai. Attiecībā uz ekonomisko drošību. Šobrīd viens no būtiskākajiem nacionālo drošību ietekmējošiem un raksturojošiem faktoriem ir situācija valsts ekonomikā. Pēc vairāku gadu izaugsmes situācija Latvijas ekonomikā ir strauji pasliktinājusies. Izaugsmes tempu samazināšanos ir nomainījusi lejupslīde, ko lielā mērā noteica globālā finanšu krīze. Finanšu krīzes ietekmes dziļumu pastiprina Latvijas ekonomikas izteiktā nelīdzsvarotība, kas izveidojusies iepriekšējās straujās izaugsmes gados. Privātā patēriņa un investīciju pieaugums, kas notika straujāk nekā kopējā ekonomiskā izaugsme, lielā mērā balstījās uz nozīmīgu ārējā kapitāla ieplūdi. Tas arī noteica lielu tekošā konta deficītu maksājumu bilancē un līdz ar to Latvijas ekonomikas neaizsargātības palielināšanos. Tagad, izsīkstot finanšu ieplūdei, notiek straujš privātā patēriņa un investīciju samazinājums un ir jūtamas korekcijas ekonomikā, proti, preču un pakalpojumu eksporta un importa bilances uzlabošanās vienlaikus ar ekonomisko aktivitāšu kritumu, samazinoties iekšējam pieprasījumam. Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās negatīvi ietekmē valsts finansiālo situāciju. Nodokļu ieņēmumu sarukšana un izdevumu sloga palielināšanās izraisīja budžeta krīzi, kas ierobežo fiskālās politikas telpu un rada nopietnus šķēršļus ekonomikas stabilizācijas un sociālā atbalsta programmu īstenošanai. Paaugstināta sociālā spriedze un valdības ierobežotās spējas mazināt to ir vērā ņemams politiskās situācijas risks. Ekonomiskās krīzes apstākļos, valsts amatpersonām būtiski samazinot atalgojumu vai pat palielinot rīcības brīvību ar valsts un pašvaldību naudu un mantu, pieaug riski, ka kukuļa piedāvājuma gadījumā amatpersona neatteiksies to pieņemt, amatpersonas pašas pieprasīs vai izspiedīs kukuļus un citus labumus, pašas organizēs dažādas noziedzīgas shēmas tādu personu interesēs, kuras var nodarīt kaitējumu nacionālajai drošībai. Attiecībā uz valsts militāro aizsardzību. Pirmkārt, par starptautisko drošības vidi. Nākamais aktuālais nacionālās drošības jautājums ir starptautiskā drošības vide. Latvijas drošība nevar tikt skatīta atrauti no starptautiskās drošības vides attīstības tendencēm un drošības izaicinājumiem. Terorisms, masu iznīcināšanas ieroču nesankcionēta izplatība, nestabilitāte dažādos pasaules reģionos var radīt draudus mūsu drošībai. Jauno draudu nopietnību apstiprina aizvadītajos gados veiktie kiberuzbrukumi Igaunijai, Lietuvai un Gruzijai. 2008.gadā tieši militārie draudi, kas varētu ietekmēt Latvijas neatkarību, ekonomisko attīstību un iedzīvotāju drošību, nepastāvēja. Galvenais riska faktors ir atsevišķu valstu pieaugošā bruņošanās tendence un gatavība lietot militāru spēku savu politisko un ekonomisko interešu realizācijai. Lai stiprinātu aizsardzību pret visu veidu draudiem, NATO 2008.gadā turpināja īstenot transformācijas procesu, kas ļaus pielāgot un pilnveidot NATO spējas mūsdienu drošības situācijā, nodrošinot gan kolektīvo aizsardzību, gan spēju cīnīties ar jaunajiem drošības izaicinājumiem. Runājot par Latvijas dalību starptautiskajās operācijās, jāmin, ka Latvija piedalās gan NATO spēju stiprināšanā, gan NATO starptautiskajās operācijās un citos kolektīvās drošības stiprināšanas pasākumos. Kopš 2006.gada Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalās NATO Ātrās reaģēšanas spēkos, kurus rotācijas kārtībā komplektē no dalībvalstu vienībām. Dalība NATO spēkos Latvijai sniedz gan lielākas drošības garantijas, gan ļauj iegūt pieredzi un pilnveidot sadarbību ar sabiedroto spēkiem, tādējādi paaugstinot savas kaujas spējas. Kopumā 2008.gadā Latvija turpināja dalību piecās starptautiskajās operācijās: NATO vadītajās operācijās Afganistānā un Kosovā, ASV vadītajā operācijā Irākā (dalība tika pārtraukta 2008.gada novembrī), Eiropas Savienības vadītajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas misijā Gruzijā - kopumā 381 karavīrs. Piedaloties starptautiskajās operācijās, Latvija ne tikai deva ieguldījumu starptautiskajā drošībā, bet arī nostiprināja NBS karavīru kaujas spējas. 2008.gadā Saeima apstiprināja jauno valsts aizsardzības koncepciju, kas atšķirībā no iepriekšējās nosaka precīzākas prasības Latvijas militāro spēju attīstībai. Tajā pašā laikā koncepcijas galvenais pamatprincips ir palicis nemainīgs - Latvija savu drošību un aizsardzību balsta uz dalību NATO kolektīvās aizsardzības sistēmās. Tā paredz, ka, attīstot kaujas spējas, valsts apdraudējuma gadījumā NBS jānodrošina Latvijas sauszemes, jūras un gaisa telpas neaizskaramība. Vienlaikus NBS jāpilnveido spēja piedalīties dabas un cilvēku radīto katastrofu seku novēršanā. Runājot par Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstību, reizē ar pārmaiņām Latvijas ekonomiskajā situācijā un samazināto aizsardzības budžetu tiek būtiski pārstrādāti NBS attīstības plāni, vidēja termiņa un ilgtermiņa attīstības plāns. NATO dalībvalstu ministru sanāksmē 2008.gada jūnijā tika apstiprināti NATO spēku attīstības mērķi turpmākajiem 10 gadiem. Alianses skatījumā Latvijai primāri jātiecas attīstīt sauszemes spēku bataljona kaujas grupas ar kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma spējām, attīstīt pretmīnu cīņas spēju un izveidot tīklveida sakaru sistēmu. Vienības nepieciešams sagatavot kā izvēršamas, lai nodrošinātu Latvijas kaujas vienību spēju pilnvērtīgi līdzdarboties NATO operācijās. 2008.gadā tika apstiprinātas vadlīnijas valsts gaisa telpas aizsardzībai, lai izpētītu gaisa telpas patrulēšanas nodrošināšanu pēc 2018.gada, un izveidota kopēja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas darba grupa, kurai priekšlikums par iespējamiem risinājumiem jāsagatavo līdz 2010.gada 1.janvārim. Attiecībā uz robežkontroli un migrāciju. Būtisks valsts drošības jautājums ir robežkontrole un migrācija. Lai arī Latvija nav raksturojama kā izteikta imigrācijas valsts, tomēr ar katru gadu imigrantu skaits palielinās. Pēc Latvijas pievienošanās Šengenas konvencijai galvenais uzdevums ir novērst nelegālo imigrantu ierašanos Latvijā. Tāpat svarīgi ir nepieļaut, ka Latvija varētu kļūt par tranzītvalsti nelegālo migrantu plūsmā uz Eiropas Savienību. 2008.gadā tika atklāti ārzemnieku mēģinājumi, šķērsojot Latviju, izbraukt uz ekonomiski attīstītākajām Eiropas valstīm. Latvija pieder pie Eiropas Savienības valstu loka, kas atbild par Eiropas Savienības ārējās robežas uzraudzību. Tāpēc viens no Latvijas primārajiem uzdevumiem 2008.gadā bija nostiprināt Eiropas Savienības ārējās robežas uzraudzību, ieviešot Šengenas valstu standartus un sakārtojot infrastruktūru gan sauszemes robežkontroles punktos, gan lidostās un ostās. 2008.gadā valstī aizturēto nelegālo robežšķērsotāju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem nav būtiski pieaudzis, bet ir kardināli mainījusies nelikumīgo robežšķērsotāju valstiskā piederība, kā arī robežas nelikumīgās šķērsošanas veidi. Līdz ar Latvijas iekļaušanos Šengenas līguma telpā viens no imigrācijas struktūrvienību svarīgākajiem uzdevumiem ir nelegālās nodarbinātības atklāšana un apkarošana, piemērojot jaunas metodes un stiprinot pašreizējo sadarbību nelegālās nodarbinātības novēršanā. Latvijas migrācijas politika nodarbinātības jomā patlaban ir vērsta uz iekšējā darba tirgus aizsardzību. Darbaspēka uzņemšanas kārtība no trešajām valstīm ir administratīvi un finansiāli reglamentēta. Lai arī Latvijā ekonomiskās attīstības līmenis ir pazeminājies, nelegālo imigrantu interese par Latviju nemazinās. Ir konstatēts aizvien pieaugošs pārkāpumu skaits gan nelikumīgas uzturēšanās, gan nelikumīgas robežšķērsošanas jomā. Pārkāpumu dinamika imigrācijas jomā tikai pieaugs, bet pasaules ekonomiskā krīze vēl vairāk stimulēs cilvēku kustību no reģioniem ar zemu ekonomisko līmeni uz attīstītām valstīm. Cilvēki, kas nelikumīgi uzturējās Eiropas Savienības zonā un zaudēja darbu, mēģinās meklēt jaunas darba iespējas citās Eiropas Savienības valstīs, tāpēc pastāv reāla iespēja, ka imigrācijas, arī nelegālās imigrācijas jomā pieaugošā tendence saglabāsies. Atklātie pārkāpumi liecina, ka nelegālo imigrantu tranzīts kļūst aizvien labāk organizēts, aizvien aktīvāk tāda veida prettiesiskiem nodarījumiem pievēršas organizētie noziedzīgie grupējumi. Tādējādi pieaug preventīvo analītisko un plānošanas pasākumu nozīme pārrobežu noziedzības novēršanas, terorisma un nelegālās imigrācijas riska personu kontroles jomā. Būtisks priekšnosacījums sekmīgai cīņai ar Latvijas valsts robežas drošības apdraudējumiem, kā arī noziedzīgiem nodarījumiem ir kompensējošo mehānismu izmantošana un efektīva informācijas apmaiņa pārrobežas noziedzības un nelegālās imigrācijas apkarošanas jomā. Būtisks risks robežkontrolē un migrācijā ir iespējamā korupcija valsts robežsardzē un muitā, izmantojot personas, kuras, apejot nepieciešamās pārbaudes uz robežas, var iekļūt Latvijā ar mērķi veikt pretvalstisku darbību. Var tikt ievesti ieroči, munīcija, radioaktīvie, bioloģiskie vai ķīmiskie materiāli, kurus izmanto ieroču izgatavošanā. Šādi ieroči potenciāli ir izmantojami teroristu akcijās. Sadarbībā ar Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iegūtie pierādījumi par nelikumīgām darbībām Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktos norāda uz vairāku tiesībsargājošo struktūru pārstāvju, policijas, robežsardzes un muitas ilglaicīgu iesaistīšanos noziedzīgu shēmu izstrādāšanā un realizācijā. Nākamais jautājums - korupcijas risks politiskajās organizācijās un valsts pašvaldību pārvaldē. Viens no nacionālās drošības jautājumiem ir korupcijas riski. Tiem visvairāk pakļautie sektori ir valsts un pašvaldību pārvaldes institūcijas, kur, izmantojot koruptīvas metodes, amatus var iegūt nekompetentas un nacionālajai drošībai nelojālas personas. Savukārt politisko partiju finansēšana ir saistīta ar potenciālajiem korupcijas riskiem, kā rezultātā partiju sponsori, kuru intereses var būt pretrunā ar valsts interesēm, var gūt kontroli pār ievēlētajām personām. 2008.gadā par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma normu pārkāpumiem KNAB amatpersonas sastādīja 21 administratīvā pārkāpuma protokolu un pieņēma sešus lēmumus par administratīvo sodu piemērošanu, kopumā 2250 latu apmērā, kā arī tika pieņemti 16 lēmumi par pretlikumīgi saņemto finanšu līdzekļu un par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra pārsniegumu atmaksāšanu valsts budžetā - 1,6 miljonu latu apmērā. Veicot politisko partiju finansēšanas noteikumu izpildes kontroli, KNAB darbības laikā kopējais atklātais pretlikumīgais finansējums politiskajām partijām pārsniedz 2 miljonus latu. No šīs summas partijas atmaksājušas valsts budžetā tikai 15 procentus. Attiecībā uz noziedzību. Pats būtiskākais nacionālās drošības jautājums šobrīd ir noziedzības stāvoklis valstī. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu noziedzības līmenis 2008.gadā valstī ir palielinājies. Runājot par noziedzīgo nodarījumu struktūru, jāatzīmē, ka tradicionāli lielāko īpatsvaru - 64 procentus - veidoja dažāda veida mantiskie noziegumi. Kā bīstama tendence jāatzīmē tā, ka pieaug noziegumu skaits, ko izdara nevis tā saucamie profesionālie noziedznieki, bet gan personas, kuras pirms tam nav bijušas saistītas ar noziedzīgo pasauli, bet ir sākušas izdarīt likuma pārkāpumus, nonākot naudas grūtībās. Nobeigumā vēlreiz vēlos norādīt, ka 2008.gadā situācija nacionālās drošības jomā sāka pasliktināties un galvenokārt tieši mainoties valsts ekonomiskajai situācijai. Lielā mērā tieši ar ekonomiskajiem procesiem ir saistīti virkne manis jau minēto jautājumu. Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai šobrīd visi nacionālās drošības aizsardzībā iesaistītie dienesti spētu pildīt savas funkcijas pilnā apmērā, neskatoties uz lielajiem izaicinājumiem 2010.gada budžeta veidošanas procesā. Tieši tāpēc valdība ir pieņēmusi lēmumu valsts sabiedrisko kārtību un drošību noteikt par prioritāti un piemērot tai ievērojami mazāku budžeta samazinājumu nekā citām valsts īstenotajām funkcijām. Paldies par uzmanību.".
• 2009_10_08-seq2 language "lv".
• 2009_10_08-seq2 speaker Valdis_Dombrovskis-1971.
• 2009_10_08-seq2 mentions Q822919.
• 2009_10_08-seq2 mentions Q211.
• 2009_10_08-seq2 mentions Q37.
• 2009_10_08-seq2 mentions Q191.
• 2009_10_08-seq2 mentions Q193089.
• 2009_10_08-seq2 mentions Q458.
• 2009_10_08-seq2 mentions Q39731.
• 2009_10_08-seq2 mentions Q159.
• 2009_10_08-seq2 mentions Q2167704.
• 2009_10_08-seq2 mentions Q7184.
• 2009_10_08-seq2 mentions Q796.
• 2009_10_08-seq2 mentions Q889.
• 2009_10_08-seq2 mentions Q1021632.
• 2009_10_08-seq2 mentions Q81299.
• 2009_10_08-seq2 mentions Q230.
• 2009_10_08-seq2 mentions Q662311.
• 2009_10_08-seq2 mentions Q423.
• 2009_10_08-seq2 mentions Q794.
• 2009_10_08-seq2 mentions Q30.
• 2009_10_08-seq2 mentions Q12360039.
• 2009_10_08-seq2 mentions Q1246.
• 2009_10_08-seq2 mentions Q208019.
• 2009_10_08-seq2 mentions Q15379125.
• 2009_10_08-seq2 mentions Q225.