Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_10_01-seq2> ?p ?o. }

• 2009_10_01-seq2 type Speech.
• 2009_10_01-seq2 number "2".
• 2009_10_01-seq2 date "2009-10-01".
• 2009_10_01-seq2 isPartOf 2009_10_01.
• 2009_10_01-seq2 spokenAs 134.
• 2009_10_01-seq2 spokenText "Liels paldies. Godātais Daudzes kungs! Latvijas parlamenta deputāti! Kolēģi! Draugi! Pirms pāris minūtēm es tikos ar dažiem no jums, kas pārstāvējāt Latvijas parlamenta frakcijas, kā arī tikos ar parlamenta priekšsēdētāju, un mēs pārrunājām dažus jautājumus, kas ir ārkārtīgi svarīgi Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm. Tas nozīmē - arī Latvijai. Un ļaujiet man savā uzrunā Latvijas parlamentam uzsvērt, manuprāt, dažas nozīmīgas lietas. Ļoti labi zinu, ka ir ēkas, kas bijušas vēsturisku valsts notikumu liecinieces. Šis iespaidīgais nams ir piedzīvojis... tātad šī ēka, kurā es atrodos jau kādu stundu, ir piedzīvojusi 20.gadsimta traģēdiju. Starpkaru posmā tajā atradās demokrātiskas valsts parlaments. Otrā pasaules kara laikā tajā bija izvietota SS organizācijas augstākā pārvalde, savukārt drūmajos komunisma laikos - Latvijas PSR Augstākā padome. Tagad te atkal darbojas demokrātiskas valsts parlaments. Mēs visi esam nogājuši garu ceļu kopš 1990.gada. Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kuru apmeklēju oficiālā vizītē kā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs. Mana vizīte Baltijas valstīs apliecina Eiropas Savienības solidaritāti ar tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras pasaules ekonomikas krīze ir skārusi vissmagāk, jo daudzus no mums ekonomikas krīze ir skārusi atšķirīgi. Godātie kolēģi! Es vēlos pateikt dažus vārdus par ekonomikas stāvokli pasaulē, par jautājumiem, kas saistīti ar enerģētiku un energodrošību, kā arī par jauno līgumu, kurš, cerams, piektdien Īrijas referendumā tiks ratificēts. Tātad pāris jautājumu - ekonomika, enerģētika un jaunais līgums. Pagājušajā nedēļā G20 sanāksmē Pitsburgā Eiropa uzņēmās līderes pienākumu un piedāvāja risinājumus, kas ļautu saglabāt ekonomikas izaugsmi un vienlaikus nosargāt mūsu ekonomisko modeli. Kopīgiem spēkiem esam sakārtojuši tiesisko bāzi un veikuši reformas, lai mazinātu finanšu pārmērību radīto risku. Tomēr bezdarba līmenis joprojām ir augsts. Un diemžēl tas var pat paaugstināties tuvākajā nākotnē. Mums tas ir jāatceras. Vienmēr esmu uzskatījis, būdams „Solidaritātes” sastāvā vairāk nekā desmit gadu laikā un runājot ar citiem „Solidaritātes” kustības pārstāvjiem... es esmu vienmēr uzskatījis, ka sabiedrības morāle visvairāk tiek grauta ar to, ka cilvēki, kas vēlas strādāt, nevar to darīt. Mūsu pienākums ir rast iespējas veicināt ekonomikas izaugsmi un ļaut, lai cilvēki dod savu ieguldījumu tajā. Kā Džons Ficdžeralds Kenedijs savā inaugurācijas runā reiz teica: „Ja brīva sabiedrība nevar palīdzēt daudzajiem trūkumcietējiem, tad nevar arī nosargāt nedaudzos bagātniekus.” Uzskatu, ka mums atkārtoti jāpievēršas dažām Lisabonas stratēģijā ietvertajām idejām un jāatrod iespējas investēt jaunajās tehnoloģijās un izglītībā, lai pēc tam dotu ieguldījumu mūsu cilvēkkapitālā un inovācijās. Jo tieši tas padara Eiropu konkurētspējīgu. Tieši tas padara Eiropu spēcīgu. Tomēr, no otras puses, mums ir jāturpina ekonomikā uzsāktās reformas. Tas ir ļoti smags politisks lēmums, kas mums ir jāpieņem. Eiropas Savienība ir pierādījusi, ka tā var pasargāt savas dalībvalstis. Lai minam kaut vai Īriju un Īslandi, no kurām viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts, bet otra neatrodas Eiropas Savienībā. Un mēs zinām, ka tā ir ļoti liela atšķirība šobrīd, jo no solidaritātes viedokļa gan Eiropas Centrālā banka, gan Eiropas Komisija piedāvāja iespējamos risinājumus, kas Īrijas ekonomikai palīdzēja nostāties uz atveseļošanās ceļa. Tieši tāpēc Īslande jau ir iesniegusi dokumentus, lai iestātos Eiropas Savienībā pēc iespējas tuvākā nākotnē. Mums tagad ir svarīgi izvairīties no dubulta kārdinājuma - renacionalizēt Eiropas Kopienas politiku un īstenot protekcionismu -, jo abi šie kārdinājumi ir bīstami. Krīze mums māca to, ka mūsdienu pasaulē ir nepieciešama lielāka, nevis mazāka mēroga Eiropas integrācija. Mums ne tikai jāaizsargā vienotais tirgus, kas ir Eiropas lielākais sasniegums, bet tas jāpaplašina un jānovērš tajā esošās nepilnības, jo kohēzijas politika ir Eiropas solidaritātes spilgts piemērs. Un tieši tāpēc tai ir jābūt prioritārai arī Eiropas Savienības nākamā gada budžetā, ja mēs vēlamies pilnībā integrēt mūsu atkalapvienoto kontinentu. Tāpat novēlu jums Latvijā saglabāt vienotību, spēku un apņēmību centienos apturēt ekonomikas lejupslīdi, lai turpinātu nepieciešamās strukturālās reformas un sasniegtu nosprausto mērķi - iestātos eirozonā. Ir arī citas valstis, kuras vēlas iestāties eirozonā kopā ar jums. Dārgie draugi! Mēs un jūs ļoti labi zinām, ka saskaramies arī ar enerģētikas krīzi, ar enerģētikas problēmām, kas vēl nav krīze, bet var būt krīze nākotnē. Jau vairākkārt esmu teicis, ka eiropieši varbūt neko nesaprot no ģeopolitikas, toties lieliski saprot to, ka viņiem ir atslēgta apkure. Mums jāturpina, pirmkārt, dažādot mūsu energoresursus un, otrkārt, palielināt investīcijas attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem un fosilo kurināmo. Treškārt, ir kodolenerģija, kas mums ir pieejama, un dažas no dalībvalstīm ir apvienojušās, lai izmantotu pieejamo kodolenerģiju. Tomēr ārkārtīgi svarīgs ir ceturtais jautājums - un tas ir saistīts ar energoefektivitāti, kas arī rada mums nepieciešamību saglabāt resursus. Manuprāt, ir pienācis laiks Eiropas Savienībai pašai veidot savu kopējo enerģētikas politiku. Mēs to jau esam darījuši agrāk - 1951.gadā, kad izveidojām Eiropas Ogļu un tērauda kopienu. Un uz tās pamata tika veidota kopējā Eiropas politika un Eiropas Kopiena, un tas bija pirms vairāk nekā sešdesmit gadiem... atvainojos, tas nebija vairāk kā sešdesmit gadus atpakaļ. Tagad mums ir jāatceras Roberta Šūmana idejas un jāmeklē iespējas labāk regulēt ar naftu un dabasgāzi saistītos jautājumus Eiropas līmenī. Pirmkārt, mums ir jāizvērš cauruļvadu tīkls ārpus Eiropas Savienības teritorijas, lai mēs nebūtu atkarīgi no vienas konkrētas valsts. Otrkārt, jāizveido vairāk gāzes un elektrības tīklu starpsavienojumu. Un, treškārt, būtu jāizpēta iespēja dabasgāzi iegādāties kopīgi, lai tādējādi izveidotu īstu Eiropas enerģētikas tirgu, kas balstītos uz Eiropas solidaritāti. Un pēdējais, par ko es vēlos runāt, ir jautājums, kas saistīts ar Lisabonas līgumu. Mēs esam šobrīd dienu pirms šā referenduma, un lēmums, ko pieņems Īrija, ir ārkārtīgi svarīgs. Es ceru, ka referenduma rezultāts būs pozitīvs. Es pirms trim nedēļām apmeklēju Īriju un runāju par šā līguma nozīmi Eiropai, un atbildēju uz jautājumiem, kas man tika uzdoti. Es nerīkoju kampaņu, jo, manuprāt, tas ir Īrijas pilsoņu lēmums, kā viņi nobalso par Lisabonas līgumu, bet, ja mēs skaidrojam un novēršam nesaprašanās, tad tas ir ārkārtīgi nozīmīgi Īrijai. Pildot Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja amata pienākumus, centīšos veidot jaunas attiecības ar Eiropas Komisiju, stiprināt parlamentāro uzraudzību pār izpildvaru, kas ir kaut kas jauns, ko ieviesīs Lisabonas līgums. Es nodrošināšu to, lai būtu lielāka ietekme koplēmuma procedūrā un tādējādi arī iespēja sabalansēt mūsu attiecības ar Ministru Padomi. Tomēr, lai mēs varētu radīt īstenu Eiropas dēmosu, mums vairāk jāsadarbojas ar valstu parlamentiem. Arī ar jums, ar Latvijas parlamentu. Tāpēc esmu cieši apņēmies to darīt. Domāju, ka Lisabonas līgums palīdzēs mums rast efektīvākas informācijas apmaiņas iespējas un būt tuvāk mūsu iedzīvotājiem. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo mūsu pilsoņiem ir jāsaprot, kas notiek Eiropas Savienībā. Un, ja mēs varam viņiem palīdzēt, tad tas mums ir jādara. Nepiedaloties diskusijās un nesadarbojoties, vēlētāji neiesaistās vēlēšanās un tādējādi nepiedalās lēmumu pieņemšanā Briselē. Un es ceru, ka aktīvo vēlētāju skaits palielināsies laika gaitā un ka cilvēki būs aizvien vairāk gribošāki piedalīties Eiropas demokrātiskajos procesos. Mani kolēģi Eiropas Parlamentā cer uz turpmāku sadarbību ar jums, cerams, jau Lisabonas līguma ietvaros. Kolēģi! Mums ir jāatceras, ka Eiropas Savienībā mēs esam vienoti. Un varu jums apliecināt, ka ikviens no mums, ikviens no jums ļoti labi izprot mūsu kopīgo pagātni un domā arī par mūsu kopīgo nākotni - par kopīgo nākotni Latvijai, par kopīgo nākotni Eiropai, kuras pamatā ir solidaritāte. Vēlu jums veiksmi. Paldies! (Aplausi.)".
• 2009_10_01-seq2 language "lv".
• 2009_10_01-seq2 speaker Jerzijs_Buzeks.
• 2009_10_01-seq2 mentions Q211.
• 2009_10_01-seq2 mentions Q193089.
• 2009_10_01-seq2 mentions Q458.
• 2009_10_01-seq2 mentions Q8889.
• 2009_10_01-seq2 mentions Q8901.
• 2009_10_01-seq2 mentions Q39731.
• 2009_10_01-seq2 mentions Q8880.
• 2009_10_01-seq2 mentions Q22890.
• 2009_10_01-seq2 mentions Q9005.
• 2009_10_01-seq2 mentions Q1191011.
• 2009_10_01-seq2 mentions Q7344798.
• 2009_10_01-seq2 mentions Q597.
• 2009_10_01-seq2 mentions Q44687.
• 2009_10_01-seq2 mentions Q1003.
• 2009_10_01-seq2 mentions Q4109067.
• 2009_10_01-seq2 mentions Q161549.
• 2009_10_01-seq2 mentions Q19771.
• 2009_10_01-seq2 mentions Q1342.