Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_09_17-seq72> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2009_09_17-seq72 type Speech.
- 2009_09_17-seq72 number "72".
- 2009_09_17-seq72 date "2009-09-17".
- 2009_09_17-seq72 isPartOf 2009_09_17.
- 2009_09_17-seq72 spokenAs 50.
- 2009_09_17-seq72 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tik tiešām šajās dienās man ir nācies satikt cilvēkus, kas no sirds brīnās, kāpēc šāds, viņuprāt, ekonomisks jautājums ir izraisījis tik ārkārtīgi lielu sabiedrības interesi un vairāku sabiedrisko organizāciju un cilvēku sašutumu. Šādus cilvēkus es, protams, nepārliecināšanu. Ir mūsu sabiedrībā noteikta daļa tādu, kas uzskata, ka viņiem ir tiesības visu vērtēt tikai ekonomiskās kategorijās. Bet ir arī tādi, kuri uzskata, ka vienlīdz svarīgi tomēr ir arī morāles un ētikas jautājumi, un kurus es tagad varētu nedaudz aizkavēt ar pārdomām par to, kādu principu sadurē pašreiz mēs atrodamies. Mēs varam runāt par ekonomikas un ētikas jautājumu kontroversiju. Nenoliedzami, mēs nedrīkstētu, protams, ieslīgt galējībās un visu skatīt tikai no augstākās morāles principiem. Mēs visi zinām, ka cilvēks ir un paliek gaļēdājs, un tādējādi mums nākas rēķināties ar to, ka zināmos apstākļos dzīvniekam būs jāatņem dzīvība. Bet mēs, protams, nedrīkstam ignorēt ne veidu, kādā tas notiek, ne arī tos psiholoģiskos procesus, kas ir šīs darbības pamatā. Mēs, protams, nonākam pretrunās arī starp diviem citiem mūsdienu diskursā ļoti augsti cienītiem principiem, tas ir, starp cilvēka tiesībām un dzīvnieka tiesībām. Atceros, ka jau pirms piecpadsmit gadiem vienā no pirmajām reizēm, kad strādāju ārzemju bibliotēkās, mani satrieca pretstats starp divu plauktu satura apjomu. Plauktā ar uzrakstu „Cilvēktiesības” atradās simtiem grāmatu un tūkstošiem rakstu. Plauktā ar uzrakstu „Dzīvnieku tiesības” atradās četras nelielas brošūras. Kopš tā laika diskusija par dzīvnieku tiesībām ir pieņēmusies apjomā, un pašreiz, kaut arī visas domstarpības vēl nav novērstas, mēs skaidri redzam, ka dzīvnieku tiesības tomēr tiek aizvien vairāk cienītas un tiek uzskatīts, ka jebkuram dzīvniekam tomēr ir tiesības uz nesāpīgu šķiršanos no šīs pasaules, ja tas tiek darīts ar cilvēka rokām. Mums ir jārunā arī par to, cik tālu mēs saskatām šo pretrunu starp tradīcijām, reliģisko toleranci, kolektīvo un individuālo. Un šeit mēs, protams, redzam, ka nonākam pretrunā ar mūsu tradicionālo pasaules uzskatu, kas šajā gadījumā izpaužas šajā dzīvības atņemšanā dzīvniekam. Bet, ja mēs runājam konkrēti, iedziļinoties šajā jautājumā, es konstatēju, ka šeit mums tiek piedāvāts visradikālākais dzīvnieka dzīvības laupīšanas variants - bez apdullināšanas. Un šo rituālo nogalināšanu veic tieši noteiktas ticības pārstāvis. Man ir aizdomas, ka šajā gadījumā mums ir darīšana ar vienas kopienas diktētām prasībām, kas nebūt nav universālas visā Eiropas Savienībā, un ka vismaz musulmaņu vajadzībām nogalināto dzīvnieku pirms kaušanas drīkst apdullināt. Ja kāds šaubās par šīs normas pareizību, varu uzrādīt divus zinātniskus rakstus, kuros tas ir pierādīts. Bet jārunā galu galā ir par galveno - par to, kāda mērķa vārdā tas tiek darīts. Vai mēs tiešām glābsim Latvijas ekonomiku, vienlaikus pazeminot mūsu morālās un ētiskās vērtības un tomēr ļoti lielā sabiedrības daļā izraisot sašutumu gan par mērķi, kāpēc šāds likums tiek pieņemts, gan arī par šā likuma konkrēto formulējumu? Un tādēļ - tomēr, tomēr! - es lūdzu vismaz ļoti rūpīgi pārdomāt šā likuma formulējumu, saskatīt visus šos aspektus - ekonomiku, ētiku, tradīcijas, reliģisko toleranci, universālās un individuālās vērtības - un tomēr šo likumu noraidīt, jo mūsu sabiedrība tā pieņemšanai pašlaik nav gatava. Paldies.".
- 2009_09_17-seq72 language "lv".
- 2009_09_17-seq72 speaker Ina_Druviete-1958.
- 2009_09_17-seq72 mentions Q211.
- 2009_09_17-seq72 mentions Q193089.
- 2009_09_17-seq72 mentions Q458.