Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2009_09_17-seq131> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2009_09_17-seq131 type Speech.
- 2009_09_17-seq131 number "131".
- 2009_09_17-seq131 date "2009-09-17".
- 2009_09_17-seq131 isPartOf 2009_09_17.
- 2009_09_17-seq131 spokenAs 150.
- 2009_09_17-seq131 spokenText "Esiet sveicināti, cienījamie kolēģi! Es savā uzrunā nepieskaršos tehnoloģiskajam procesam, kurš šeit jau tika aprunāts diezgan daudz. Mans priekšlikums ir atgriezt likumu atpakaļ tajā pašā redakcijā, kādā tas bija pirms šīs leģendārās pagājušās trešdienas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes. Vienu gan es gribu teikt: tā likuma redakcija, kāda atnāca uz Tautsaimniecības komisijas sēdi, krietni atšķīrās no tās, kura tagad ir jūsu priekšā. Tā atnāca uz Tautsaimniecības komisijas sēdi krietni, krietni vien skarbāka, un, pateicoties dažu deputātu, teiksim, uzstājībai, tagad tomēr šinī likuma grozījumā ir ietverta arī šī pēckaušanas apdullināšana, kas varētu kaut nedaudz vērst lietu uz labu. Bet ne par to ir šis stāsts. Pirmām kārtām es aicinu tomēr atgriezt likumu iepriekšējā redakcijā un turpināt debates, jo es gribu runāt šeit par kompromisu ar sirdsapziņu. Visa mūsu dzīve šobrīd, katra mūsu diena - tas ir kompromiss ar sirdsapziņu. Un sen jau vairs Latvijā neaudzē lopus, bet sen Latvijā ražo gaļu. Un līdz ar to arī daudzi zemnieki, ļoti iespējams, vairs nesaskata šo starpību starp gaļu un dzīvnieku. Tāda nu ir tā laikmeta iezīme - lielražošana, kad lauksaimnieks... kad lauku apstrādātājs var izaudzēt graudus, nepieskaroties zemei, un var ražot gan pienu, gan gaļu, nepieskaroties lopiņam. Tas ir kompromiss ar sirdsapziņu. Un katrs solis tālāk, katrs nākamais kompromiss ar sirdsapziņu tomēr ir pietiekami jāizdiskutē, un es pieļauju, ka katram nākamajam kompromisam ar sirdsapziņu ir jānāk daudz smagāk un daudz diskutablāk. Ja šobrīd mēs pieņemam, ka imams vai rabīns tad nu noteiks, vai sāp vai nesāp dzīvniekam, tas nav nopietni. Un, ja mēs runājam par dzīvnieku audzēšanu kā par tehnoloģiju, tas arī nav nopietni. Un, ja šobrīd ir izaugusi jau nu vismaz viena paaudze, kura, ļoti iespējams, tiešām nav redzējusi, kā vista sēž perēklī, kā govs ēd zāli, kā slauc govi, tas arī ir ļoti traģiski. Un tiešām šiem cilvēkiem, kuri to nav redzējuši, kuri nav apmīļojuši teļu, kuri nav devuši teļam pienu, šiem cilvēkiem droši vien tiešām gaļas ražošana ir gaļas ražošana, un viņi nesaredz to starpību - pirms un pēc tas dzīvnieks kļūst par gaļu. Turklāt mēs ļoti bieži esam ārkārtīgi nekonsekventi. Es šeit, zālē, zinu dažu cilvēku, kuram mājās ir sunītis, ietērpts biksītēs, apčubināts, aprūpēts, un droši vien katra mazākā nelaime tam sunītim tiek novērsta, vedot viņu pie veterinārārsta un maksājot lielas naudas. Un būtībā tas pats cilvēks šobrīd mēģina pārliecināt, ka vishumānākais veids, kā nokaut lopu, ir vienkārši bez apdullināšanas viņam pārgriezt rīkli. Nu, paldies Dievam, tagad apdullināšana vismaz šeit ir iekļauta. Tā ka mēs nonākam kaut kādās lielās galējībās varbūt tieši tāpēc, ka mēs esam ļoti tālu no tās zemnieciskās tradīcijas, kas Latvijā ir. Mēs esam ļoti tālu no tā ganāmpulka, kurš būtībā nebija ganāmpulks, jo tajā bija govs Made, govs Gauja, govs Daugava… Un tad, kad pienāca tā astotā devītā laktācija un bija tas lopiņš jānodod tai sagādei, kā tas bija kādreiz padomju laikā, tad ļoti tā saimniece skatījās, lai to lopiņu ieved furgonā vai lai viņu ar armatūras stieņa sitienu pa muguru neaizdzen uz to gaļas kombinātu. Es pats to zinu, jo mana māte ir vairākkārt griezusies atpakaļ ar to gotiņu, jo viņu neapmierināja tas, kā tas lops, gaļas lops, produktīvais lops, tika iedzīts tajā furgonā. Tās ir diskutējamas lietas. Un es domāju, ka šobrīd ļoti daudzi zemnieki, it sevišķi tie, kas ir zemnieki daudzās paaudzēs, varbūt nožēlo to brīdi, kad Latvijā tika zināmā mērā radīti neiespējami apstākļi tai dažu lopiņu saimniecībai, ka tie cilvēki tagad arī klausās un jūt līdzi tām govīm, jo viņiem mājās karbonāde un speķītis bija ar vārdu. Tas bija ruksis, piemēram, Maksis, kā man nupat mājās bija. Un šis Maksis tika nokauts, taču izvēlējāmies kāvēju - tādu, kurš to lietu pieprot un kurš rada vismazāk sāpju tam lopiņam. Un, kad tas lopiņš jau nedēļu pirms kaušanas sakaitina saimnieci, jo viņš vairs neēd, cilvēks tā tiek sagatavots tam, ka tūlīt būs desa un tā desa būs ar vārdu. Mēs esam ļoti tālu no tā. Un līdz ar to es aicinu katru nākamo kompromisu ar sirdsapziņu tomēr ļoti rūpīgi un cītīgi izdiskutēt un…".
- 2009_09_17-seq131 language "lv".
- 2009_09_17-seq131 speaker Ingmars_Lidaka-1966.
- 2009_09_17-seq131 mentions Q211.
- 2009_09_17-seq131 mentions Q47182.
- 2009_09_17-seq131 mentions Q52371.
- 2009_09_17-seq131 mentions Q207928.